Bērns zīmē ģimeni. Ko vērīgs vecāks šajā zīmējumā var izlasīt?

Kādu lomu viņš tajā atvēl pats sev? Kā uztver vecākus? Psihologi apgalvo, ka viens no vienkāršākajiem, patiesībā – ikvienam pieejams – veids, kā uzzināt atbildes uz šiem satraucošajiem jautājumiem, ir rūpīgi apskatīt bērna zīmējumus.

Lai saprastu, vai bērns gatavs šo testu pildīt, vērts pārlapot viņa zīmējumu albumu. Kamēr mazuļa zīmējumos attēlotie cilvēki vairāk līdzinās aplīšiem ar nūjiņām, veikt testu ir par agru. Bet, kad bērns būs iemācījies zīmēt precīzāk, varat droši likt lietā šo metodi.

Un tā – tiklīdz bērna zīmētais vairāk vai mazāk sāk līdzināties cilvēka figūrai (un tas parasti notiek četru piecu gadu vecumā), varat sākt tulkot zīmējumu jēgu.
 

Lai sāktu testu, iedodiet bērnam zīmēšanas papīra lapu un krāsainu zīmuļu komplektu. Kad bērns jautās, ko uzzīmēt, palūdziet, lai uzzīmē jūsu ģimeni. Kad zīmējums pabeigts, var ķerties pie interesantākās daļas – tā atšifrēšanas. “Lasot” mazuļa zīmējumu, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem.

Pirmkārt, pievērsiet uzmanību tam, vai zīmējumā redzami visi ģimenes locekļi. Ja viens no viņiem nav attēlots, iespējams, bērns pret šo ģimenes locekli ir vienaldzīgs. Ja bildē nav paša bērna, tātad viņš ģimenē jūtas lieks un nevajadzīgs.
 

Otrkārt, apskatiet attēloto cilvēku augumu garumu. Jo lielāks uzzīmētais cilvēciņš, jo bērnam svarīgāks un lielāka autoritāte. Ja bērns zīmē pats sevi mazu, mazītiņu – tas nozīmē, ka viņa pašvērtējums ir pazemināts, ja ļoti lielu – otrādi.

Svarīgi arī tas, kādu vietu bērns pats sev atvēlējis. Ja viņš uzzīmējis sevi blakus vecākiem — tātad jūtas vajadzīgs, ja atsevišķi – mazajam, iespējams, nepietiek uzmanības un siltuma ģimenē. Jo tuvāk viens otram uzzīmēti ģimenes locekļi, jo ciešāka ir viņu emocionālā saikne (pēc bērna domām). Kad mājās valda miers un klusums, visi ģimenes locekļi zīmējumā visbiežāk atrodas cieši blakus viens otram.

Nozīme ir arī krāsu izvēlei un detaļām. Ar savām mīļākajām krāsām bērns zīmēs sev tuvākos cilvēkus. Košo krāsu pārsvars pār melno liecina par kopējo emocionālo fonu. Jo emocionāli tuvāks bērnam ir konkrētais ģimenes loceklis, jo detalizētāk viņš tiek zīmēts. Protams, ka ir jāņem vērā bērna vecums. Mazāki bērni vēl neprot zīmēt tik labi, lai spētu uzzīmēt pavisam sīkas detaļas. 

Ja bērns kādam no vecākiem uzzīmējis pārāk lielu muti, iespējams, tieši šis vecāks bērnam izsaka daudz piezīmju. Ja mutes vispār nav vai tā attēlota ļoti maza izmēra – attēlotais cilvēks dzīvē slēpj savas jūtas. Uzzīmēti zobi norāda uz agresiju.

Cilvēki ar lielām acīm norāda uz bailēm, bet ar mazām – kaut ko slēpj. Garas rokas vai to neesamība nozīmē, ka šis cilvēks ir valdonīgs un bērns izjūt psiholoģiska rakstura spiedienu no konkrētā cilvēka. Īsas rokas parāda iekšēju vājamu. Savukārt, ja bērns uzzīmējis sevi ar uz augšu paceltām rokām, viņš vēlas ģimenē sevi apliecināt, viņam trūkst pietiekamas uzmanības.

Ja bērns zīmējumu nolēmis papildināt ar saulīti, tā ir ļoti laba zīme, jo saule bērnam ir siltuma, līdzsvara un miera simbols!

Teksts: 

un ārzemju resursu materiāli.