Kādu testamenta formu izvēlēties - publisku vai privātu

Latvijā ir atļauts taisīt divu veidu testamentus - pašu testatoru ar roku rakstītus un pie notāra sastādītus. Pašlaik vēl mantojuma lietās tiek pieņemti arī testamenti, kas rakstīti ar datoru un uz kuriem testators ir vien uzlicis savu parakstu divu liecinieku klātbūtnē. Taču kopš 2014. gada 1. jūlija tādu dokumentu taisīt vairs nedrīkst. Turklāt saskaņā ar jaunāko Tieslietu ministrijas iniciatīvu arī lietot un iesniegt mantošanas procesā tos varēs vairs tikai līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šis divarpus gadu periods būs kā pārejas laiks, lai cilvēki, kuri joprojām glabā testamentu, kādu bija atļauts taisīt līdz 2014. gada 1. jūlijam, varētu savu pēdējo gribu izteikt kādā no šobrīd pieļautajām formām - paša rakstītā vai pie notāra sastādītā testamentā.

Būtiskākās abu testamenta formu atšķirības

Privāts jeb paša rakstīts testaments:

• Testamenta tekstu raksta pats testators

• Der tikai ar roku rakstīts

• Glabājas mājās, var pazust vai pie tuviniekiem nenonākt, ja nezina par tā esamību un atrašanās vietu

• Tā īstums, tai skaitā testatora rīcībspēja un izteiktie novēlējumi, pēc viņa nāves var tikt apstrīdēti

• Var nebūt izpildāms, jo ir pretrunā ar likumos noteikto

Publisks jeb notāra taisīts testaments:

• Taisa profesionāls jurists - notārs

• Glabājas pie notāra un nevar pazust vai tikt viltots

• Glabājas Publisko testamentu reģistrā

• Nekādā mērā nav apstrīdams

• Testatora griba saskaņota ar likumiem

• Testatora rīcībspēju apliecina notārs un tā nav apstrīdama

• Pieejams notāriem gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs

Kopš atteikšanās no lieciniekiem un Latvijas Zvērinātu notāru padomes izveidotā Publisko testamentu reģistra ieviešanas, sākot ar 2014. gada 1. jūliju, pie notāriem taisīto testamentu skaits pieaug vidēji par 20% katru gadu. Arī publiska testamenta izmaksas līdz ar to samazinājās gandrīz par 20 euroun šobrīd sastāda 56 euro.