Vientuļā nepilngadīgā māmiņa - sabiedrības atstumta, ģimenes pamesta
Vientuļo nepilngadīgo māmiņu likstas lielākajai daļai sabiedrības ir svešas. Nereti, ja ar šādu situāciju nesaskaramies tieši, tā ir vienaldzīga. Tomēr pastāv problēmas, kas pēcāk spēj ietekmēt kopējo sabiedrības attīstību, viena no tām – nepilngadīgo vientuļo māmiņu nespēja parūpēties par savām atvasēm.
Bērni ir mūsu sabiedrības daļa, kas veidos valsts nākotni, un
tāpēc būtiski ir sniegt atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk
nepieciešams. Misijas "Pakāpieni" izveidotās Bēbīšu mājas atbalstam
tika radīts projekts, lai rosinātu sabiedrību iesaistīties un
palīdzēt vientuļajām nepilngadīgajām māmiņām.
Projekta vadītāja, Biznesa augstskolas Turība studente Anna
Karolīna Šaule stāsta par atziņām, kas gūtas atbalsta
projekta īstenošanas gaitā.
Izvēlas saglabāt dzīvību
Pētot vientuļo nepilngadīgo māmiņu problēmu un iemeslus, secināju,
ka viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina pusaudžu
grūtniecības problēmu, ir nelabvēlīgi ģimenes apstākļi. Arī Bēbīšu
māja projektā iesaistītās meitenes atzina, ka viņām ir trūcis mātes
mīlestības. Nereti šīs jaunās māmiņas nāk no ģimenēm, kur regulāra
alkohola lietošana ir svarīgāka par atvasēm. Dažādu psiholoģisku
traucējumu, kas radušies vardarbības rezultātā, ģimenes neesamības
vai vecāku atbalsta trūkuma dēļ šīs jaunās meitenes nespēj
pilnvērtīgi uzņemties atbildību par jaundzimušo un nonāk dzīves
krustcelēs.
Diemžēl nepilngadīgo meiteņu izdarīto abortu skaits valstī ir
augsts. Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka
pagājušajā gadā uz pusi pieaudzis abortu skaits meitenēm vecumā
līdz 14 gadiem, tāpat pieaugums vērojams vecuma grupā no 15 līdz 17
gadiem. 2017. gadā veikti astoņi aborti meitenēm vecumā līdz 14
gadiem, vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem pērn reģistrēti 82
aborti. Tomēr Bēbīšu mājas atbalsta projekta dalībnieces bija
izvēlējušās saglabāt dzīvību un te viņas iemācās, kā būt labai
mammai.
Pāridarījumi kā ikdiena
Bieži vien jaunās vientuļās māmiņas nonāk neapskaužamā situācijā
ārēju apstākļu dēļ, ko pašas nespēj ietekmēt. Ir gadījumi, kad
nepilngadīgās meitenes kļūst par mātēm izvarošanas rezultātā. Dažām
pieredzētā vardarbība atstāj emocionālas traumas, kas vēlāk
izpaužas destruktīvā uzvedībā. Pāridarījumi un vardarbība šo
meiteņu ikdienā ir ierasta lieta. Vēl skumjāka šī situācija kļūst
brīdī, kad pašas ģimene novēršas no topošās māmiņas tieši
grūtniecības dēļ. Tie ir gadījumi, ar kuriem saskārāmies projekta
laikā, un diemžēl realitātē nemaz nespējam apjaust, kādas vēl
situācijas piedzīvo nepilngadīgās māmiņas.
Ir gadījumi, kad nepilngadīgās meitenes kļūst par mātēm izvarošanas rezultātā. Dažām pieredzētā vardarbība atstāj emocionālas traumas, kas vēlāk izpaužas destruktīvā uzvedībā.
Pieaugušie bērni un sabiedrības nosodījums
Lielākā daļa vientuļās nepilngadīgās māmiņas nekad īsti nav
piedzīvojušas bērnību, jo viņas nav izjutušas ģimenes rūpes un
pavisam vienkāršu emocionālu atbalstu, arī dzīvojušas trūkumā.
Meitenes lielākoties vadījušas dienas savā nodabā jau no mazotnes,
bez vecāku atbalsta. Viņas ir bijušas spiestas izaugt daudz ātrāk
par saviem vienaudžiem un spēt parūpēties par sevi.
Sabiedrība nepilngadīgo meiteņu grūtniecību uztver negatīvi.
Iespējams, ka ne īpaši pozitīvā attieksme pret grūtniecību ir
saglabājusies no Padomju laikiem, kad "intīmu attiecību nebija" un
vienīgā sieviešu iespēja, ka viņas netiks nozākātas par izdarīto,
bija aborts. Šķiet, ka dažkārt emocionāli esam iestiguši senos
laikos, kad nosodoša attieksme pret nepilngadīgām māmiņām bija
norma un ikdiena. Domāju, ka daudziem bail saprast ko tādu, jo šī
jaunā māmiņa vēl ir bērns. Tajā pašā laikā nemaz nezinām, ar ko
jaunā meitene saskārusies un, ka varbūt bērniņš ieņemts izvarošanas
rezultātā un, esot pret abortu, meitene nolēmusi dot tam dzīvību.
Manuprāt, kritika un elastības trūkums bieži vien raksturo
sabiedrības attieksmi. Mēs nespējam pieņemt citādo, neizprotam, ka
viss nenotiek pēc plāna un kā šķietami būtu pareizi. Vērtējums, kas
balstīts tikai uz acīmredzamo var būt maldīgs – redzam bērnu, kuram
ir bērns, un ar to pietiek pamatīgai kritikas devai. Jaunieši ir
elastīgāki un prieks, ka aug paaudze, kas spēj uz lietām
paskatīties citādi.
Savā paradīzes stūrītī
Bēbīšu māja ir vieta, kur meitenes var justies kā mājās – te viņām
ir sava mazā ģimenīte. Tukums ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur tiek
īstenots šāds projekts. Mājas sirds ir „mamma” Agnese, kura rūpējas
par meitenēm, uzrauga, lai viss ir kārtībā.
Daudzas projektā iesaistītās meitenes atzina, ka viņām vienmēr ir
trūcis tieši mātes mīlestības, un Agnese to sniedz ikdienā, kaut
apjautājoties, kā meitenes jūtas un uzklausot viņas, sniedzot
padomu bērna aprūpēšanā vai mums tik šķietamu sīkumu – pieteikt,
lai apģērbjas siltāk, jo ārā ir auksts. Šīm meitenēm tas viss ir
kas svešs, bet šeit viņas to saņem, un tas pamazām sāk veidot citu
pieredzi. Meitenes te var uzturēties līdz bērniņš sasniedz sešu
mēnešu vecumu. Tomēr tā kā jaunietes ir nepilngadīgas, viņas bieži
paliek pat pusotru gadu. Bēbīšu māja meitenēm ir arī ikdienas
pienākumi– ēdiena pagatavošana, telpu uzkopšana.
Bez valsts atbalsta jeb katram par sevi jārūpējas
pašam
Uzskatu, ka šāda projekta īstenošanā būtu nepieciešams valsts
atbalsts. Pētot nepilngadīgo vientuļo māmiņu problēmu, atskārtu, ka
valstiskā līmenī netiek sniegts atbalsts nepilngadīgajām māmiņām,
kuras palikušas vienas ar bērniņu uz rokām. Šādai vietai kā Bēbīšu
māja līdzīgu nav! Mazulim viss nepieciešamais ir gana dārgs. Bēbīšu
mājā mītošās meitenes un bērniņi izmaksā ap 3000 eiro mēnesī.
Pietiktu kaut ar autiņbiksīšu izmaksu un medicīnisko izdevumu
segšanu, kas audzinot mazu bērniņu, ir nepieciešamība! Nevaram būt
droši, kā šāda projekta entuziasti ilgtermiņā spēs īstenot to un
aktīvi iesaistīties. Un kas notiktu ar šīm meitenēm, ja nebūtu
šādas vietas? Vairumā gadījumu bērnu nami nenodrošina jaunās
māmiņas ar atbalstu. Reti kurš bērnu nams pieļauj jaunās meitenes
palikšanu tur kopā ar jaundzimušo.
Bērni ir mūsu nākotne, kuri izaugs un piedalīsies valsts veidošanā,
iesaistīsies ekonomiskajā dzīvē ar savu pienesumu, strādājot un
maksājot nodokļus. Mums visiem būs labāk, ja šie bērniņi būs
veseli, un māmiņas varēs nostāties pašas uz savām kājām. Ceru, ka
nākotnē valsts iesaistīsies vairāk nepilngadīgo māmiņu problēmas
risināšanā, ka sabiedrība atvērs acis un sapratīs, ka ir jāpalīdz
tiem, kuriem tas nepieciešams un mazināsies aizspriedumi pret šīm
meitenēm.
Projekts nepilngadīgo māmiņu atbalstam
Atbalsta projekta Bēbīšu mājai viens no galvenajiem mērķiem bija
lauzt stereotipus par jaunajām, nepilngadīgajām māmiņām, parādot,
ka viņas ir daļa no mums un ir pelnījušas cieņu par to, ka
izvēlējušās laist pasaulē savus mazuļus. Projekta laikā palīdzējām
sarūpēt ikdienā nepieciešamās lietas misijas Pakāpieni aprūpē
nonākušajām jaunajām māmiņām un viņu bērniņiem, kā arī caur radošām
nodarbībām un pasākumiem iedvesmojām jaunās māmiņas mērķu
sasniegšanā. Ar vienu no pasākumiem – fotoizstādi, vēlējāmies
parādīt, ka projektā iesaistītās meitenes ir tādi paši cilvēki kā
mēs. Attēlojām mūsu trauslāko sabiedrības daļu – jaundzimušos – par
kuriem ir jārūpējas, arī par mazuļiem, kuri nav piedzimuši laimīgā
ģimenē.
Raksta autore: Bēbīšu māja atbalsta projekta vadītāja, Biznesa
augstskolas Turība studente Anna Karolīna Šaule.