Tēta pieredzes stāsts: "Esot visu dienu kopā ar meitu, kā tēvs piedzīvoju sagrāvi..."

Man ir paveicies, jo meita visai agri sāka runāt. Man patīk sarunas ar viņu. Meitas stāsti par veco siera muti, kas kādreiz dzīvoja mums kaimiņos un baroja baložus ar baltmaizi, bet pārējā laikā klīda pa koridoru klepodama un bojādama gaismas slēdžus, ikreiz liek man smieties. Tagad saprotu, ka starp sarunāšanos un sarunāšanu ir milzīga atšķirība. To es sapratu pēc kopā pavadītas dienas dabā.

Tātad, lai gan vēl dienu iepriekš meita izrādīja visai rezervētu prieku par to, ka mēs divatā visu dienu pavadīsim autobusā un dabā, ēdot kārumus un skrienot ar citiem bērniem, sestdienas rītā viņa jau septiņos atvēra acis, samiegojusies iznāca virtuvē, apskāva mani un priecīgi jautāja, cikos mums jābrauc. Lai es nobruģētu ceļu uz absolūtu saskaņu, mēs izbraucām jau stundu agrāk, piestājot Mārtiņa beķerejā, kur uzēdām meitas iecienītos sēņu pīrādziņus un dažus nopirkām līdzi.
Man par lielu prieku, pie Dailes teātra pulcējās tēvi, kuri savu tēva statusu nav nopelnījuši, pateicoties savai atpazīstamībai vai sievas aktivitātēm instagramā. Te pulcējās tēvi no tautas. 

Ceļš līdz Kalsnavas čiekurkaltei aizritēja mierīgi. Mēs ēdām sēņu pīrādziņus, runājām ar viņas līdzi paņemto kaķi un mielojāmies ar našķiem, ko iepriekšējā dienā biju nopircis, bet, piestājot benzīntankā, vēl paķērām saldējumu.

 

Meita nodibināja kontaktu ar priekšā sēdošo divgadnieci. Izkāpjot no autobusa, viņas jau bija labākās draudzenes. Vienlaikus meita jau bija paspējusi pārvērsties par man nepazīstamu līdzbraucēju. 

Neilgi pirms izkāpšanas mana meita nodibināja kontaktu ar priekšā sēdošo divgadnieci. Izkāpjot no autobusa, viņas jau bija labākās draudzenes. Laikam ne velti vēlāk vakarpusē paziņoja, ka ir māsas. Vienlaikus meita jau bija paspējusi pārvērsties par man nepazīstamu līdzbraucēju. Pirmkārt, viņa mani nedzirdēja, otrkārt, bija teju zaudējusi runas prasmes un, treškārt, man sākās viegla panika, jo, veroties apkārt, visiem pārējiem tēviem itin labi vedās ar savu bērnu savaldīšanu.
Čiekuru kaltes apmeklējums beidzās ar strīdu, jo meita kļuva gluži nekontrolējama, pārvietojoties ar jauno draudzeni pie rokas pa kalti. Visbeidzot viņas mēģināja palīst zem metāla grīdas. Tāpēc mums uz mirkli nācās meitenes pašķirt. 

Es notupos meitas priekšā, ieskatījos viņas acīs un žēli jautāju – kāpēc tu neklausi, kad saucu? Bet viņa pagrieza galvu prom, ar acīm meklējot draudzeni.

Es notupos meitas priekšā, ieskatījos viņas acīs un žēli jautāju – kāpēc tu neklausi, kad saucu? Bet viņa pagrieza galvu prom, ar acīm meklējot draudzeni. Es atkal un atkal mēģināju uzsākt sarunu, bet nepratu atrast veidu, kā to izdarīt. Līdz šim dzīvoju ar domu, ka tieši manā klātbūtnē viņa jūtas saprasta, tāpēc vienmēr kopā esam gājuši pie acu ārsta un zobārsta, jo protu viņu saliedēt ar ārstiem. Taču šoreiz biju bezspēcīgs.

24 FOTO

"100 tētiem Latvijā" ekspedīcija uz Kalsnavu un Ērgļiem

+ 20

Skatīt visus

Ko es šīs dienas laikā sapratu? Lai gan dienu pavadījām autobusā, pastaigājoties dabā un mielojoties ar zemes garšām, ciemojoties Ērgļu dzelzceļa stacijā pie Māra Oltes, kur pusdienas gatavoja pavārs Žanis Raivo Behmanis, atceļā man atlika laiks, lai padomātu. Problēma bija manī. Proti, es nepratu paskatīties uz pasauli viņas acīm un atrast vajadzīgo pieeju. Lai gan dienas sākumā šķita, ka meita man neklausa, patiesais iemesls bija dziļāks. Bērni vispār nemēdz klausīt vai neklausīt. Tā vienmēr ir kaut kāda veida reakcija. Personīgi es dienas sākumā biju iedomājies, ka braucu izlūkos ar 32 gadus vecu bērnu, ar kuru varu runāt kā līdzīgs ar līdzīgu. Protams, vecāki nedrīkst atmest ar roku – mums ir jāturpina bērnam skaidrot un stāstīt par dzīvi. Tikai nevajag cerēt, ka viss uz līdzenas vietas tiks arī pieņemts un saprasts. Tas nosēdīsies un vajadzīgajā brīdī uzpeldēs vēlāk. Kaut es to būtu sapratis jau todien. Lūk, pie šādām atziņām nonāk tēvs, kurš ar savu bērnu ikdienā kopā pavada labi ja četras stundas. Tādiem kā man šķiet, ka visas vienošanās var panākt ar saldējumu. Un pilsētā, protams, tas darbojas. Tomēr būsim reāli – KNAB strādā modri, un cits pēc cita kukuļdevēji tiek saukti pie atbildības. Ar ko beigtos mana kukuļošana? Prasības tikai augtu. Taču, nonākot nekurienes vidū, kur tuvumā nav ne veikalu, ne kafejnīcas, tev jākļūst par citu cilvēku, mēģinot saprast, kā atrast pareizo ceļu uz četrgadīgas dāmas sirdi. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir patiešām ieklausīties tajā, ko bērns tev saka. Tik vienkārši. 

Nonākot nekurienes vidū, kur tuvumā nav ne veikalu, ne kafejnīcas, tev jākļūst par citu cilvēku, mēģinot saprast, kā atrast pareizo ceļu uz četrgadīgas dāmas sirdi. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir patiešām ieklausīties tajā, ko bērns tev saka. 

Atpakaļceļā mēs jau atkal bijām draugi. Un galīgi pārguruši ap to laiku, kad veikalos beidz tirgot alkoholu, izkāpām no autobusa pie Dailes teātra. Kad abi iesēdāmies taksometra aizmugurējā sēdeklī, meita paņēma klēpī savu rotaļu kaķi un smalkā balsī pateica paldies par foršo dienu. Redz, kā, es nodomāju. Dažkārt bērni visu tver vieglāk, nekā varētu šķist. Bet arī tas mainīsies, un man atkal būs jābūt gatavam.

Teksts: Ralfs Dravnieks
Foto:  Artūrs Ķipsts

Visu rakstu lasi žurnāla KLUBS jūlija numurā. To vari atrast šeit. Žurnālā turpmāk ik numurā būs lasāma arī jauna rubrika “Tēva loma”.

Vairāk par Tēva dienu, kas tiks atzīmēta šogad 9. septembrī, lasi šeit.

Par “100 tēti Latvijai”
Kustību "100 tēti Latvijai" organizē" Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv, tās mērķis ir veicināt tēta un bērna brīvā laika pavadīšanu kopā. Sadarbības partneris Meža ekspedīcijai - Latvijas valsts meži. Pasākums iekļauts Latvijas simtgades programmā, un notiek Latvijas goda ģimenes gadaietvaros. Līdz Tēva dienas gājienam un festivālam 2018 paredzētas vismaz trīs izlūkošanas. Tas notiks tā - mēs izsludinām galamērķus, tētis ar bērniem piesakās braucienam, mēs organizējam autobusu (varēs pievienoties arī savā auto) un dodamies uz laukiem, lai kopā saturīgi pavadītu laiku - esot dabā, iegūstot kādas jaunas zināšanas vai pieredzi, un galvenais - pabūtu kopā ar savu bērnu, veltot viņam nedalītu uzmanību. Šoreiz mammas atstājam mājās, arī viņām vajadzīgs brīvsolis. Tēti ar bērniem izlūkos var doties bez maksas! 
Seko līdzi informācijai www.100tetiLatvijai.lv, www.mammamuntetiem.lv vai facebook.com/tevadiena.