Pierobežas gara spēka eliksīrs - Slišānu saime no Upītes ciema
""No visas dzīves paliek pāri tas, ko esam devuši otram cilvēkam." Atsaucoties uz šiem Jura Cālīša vārdiem, gribas raksturot Ziemeļllatgales tradīciju kopējus, tautas vērtību popularizētājus, dzīvīgus, darbīgus, talantīgus un ļoti enerģiskus Krievijas pierobežas gara spēka eliksīru - Slišānu saimīti no Upītes ciema," valsts iniciatīvas "Goda Ģimenes gads" izsludinātajam konkursam "Mana Latvijas Goda ģimene" raksta Viļakas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Šaicāne.
Ģimenes galva - Andris Slišāns dzimis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upītes ciemā. Kopā ar dzīvesbiedri Ligitu audzina piecus bērnus - talantīgus, darbīgus un aktīvus savus gara darba mantotājus.
Jau skolas laikā Andris (Rekavas vidusskolā) organizējis populāru
grupu koncertus un Balvu rajona popielu Rekavas vidusskolā. Upītes
Tautas namā organizējis grupu „Bez PVN” un ” Patrioti LG’’. No
bērnu dienām ir iesaistījies mammas - Irēnas Slišānes vadītajā
Upītes bērnu folkloras kopā. Kopš 2007.gada vada jauniešu folkloras
kopu un etnogrāfisko ansambli, kā arī nemateriālās kultūras
mantojuma centru „Upīte”. Vietējie folkloras kopas danči un rotaļas
ar īpašo latgalisko kolorīto dziedājumu pusbalsī, iemūžināti diskā
ar rotaļu apmācībām (DVD). Diskos ir arī ierakstīti Andra
vecmāmiņas dziedājumi.
A.Slišāna vadītais kolektīvs 2007. gadā piedalījās Lielās Folkloras
balvas - „Gada folkloras kopa” konkursā, kur kļuva par
laureātu.
Andris kopā ar sievu Ligitu turpina vākt un apkopot materiālus, ko
mantojumā nodevis Andra tēvs – Antons Slišāns.
Šajā ģimenē ir jūtama enerģija un dzīvesprieks, kas neļauj stāvēt
malā, būt vienaldzīgam, tāpēc, Upītes ciemā ir pietiekami daudz
atbalstītāju, kuri kopā darbojoties, attīsta, pilnveido un
iedzīvina, šķiet, neiespējamo - gan novada robežās, gan Latvijas,
gan arī ārpus Latvijas robežas.
Dzīvesbiedre - Ligita turpina vākt materiālās kultūras vērtības,
darbojas esošajā novadpētniecības muzejā un strādā par skolotāju,
līdzdarbojoties vīra pārmantotajās nemateriālajās aktivitātēs -
dziesmās, dejās, dzejās un melodijās.
K. Skalbe teicis, ka ”pati lielākā laime ir ligzdā’’. Un, lūk, šī
laimīgā ligzdiņa ir iedvesmojošs paraugs citām Latvijas ģimenēm,
kas ar smaidu paveic šķietami neiespējamo, turpinot strādāt savā
mājsaimniecībā un aprūpējot gan savus mīļos, gan izrādot iniciatīvu
plašākai sabiedrībai. Tā ir ģimene ar lielo burtu, kas mīl dziedāt,
dejot, sportot, ceļot, strādāt, priecāties un to visu dāvāt arī
citiem.
Nozīmīgs pasākums, ko no 2002. gadā organizē Slišānu saime ir -
latgaliešu dziesmu festivāls ”Upītes Obeļdorzs’’, kurš saņēmis
Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2008”, kā labākais
latgaliskais pasākums.
Šīs ģimenes dāvātie smaidi, labestība, laimes sajūta, siltums un saules gaisma, neatstāj vienaldzīgu nevienu.
Tāpat ģimene ir realizējusi vairākus VKKF atbalstītus projektus,
rīkojuši bērnu un jauniešu folkloras festivālus „Pulkā eimu, pulkā
teku”, bijuši meistardarbnīcu „Kūkovas novada tradicionālās
kultūras gada skola Upītē” vadītāji.
Bez muzicēšanas Andrim vēl ir arī cita viņa dzīves bagātību pūra
lāde. 1999. gadā Andris ir ieguvis Maģistra grādu fizikā. 2011.
gadā ievēlēts par Latgales Saeimas priekšsēdētāja vietnieku. Kādu
laiku strādājis arī par skatuves mašīnistu Dailes teātrī, bijis
pārdevējs „Narvesen”, strādājis arī par ģeologu. Kopš 2009. gada ir
Upītes Tautas nama vadītājs. 2014. gadā 3. martā I. Ziedoņa fonds
‘”Viegli” Slišānu saimei pasniedza balvu par latgalisko vērtību
glabāšanu.
No 2016. gada Ligitai un Andrim īstenojusies ideja par folkloras
festivālu rīkošanu. 2017. gada augustā Viļakas un Baltinavas
novados notika pirmais Starptautiskais folkloras deju festivāls
‘”Ļipa kust”, kur danču vakaros, meistarklasēs un koncertos
piedalījās folkloras kopas no Latvijas, Lietuvas, Rumānijas un
Slovākijas, parādot Eiropas tradicionālo deju daudzveidību, kas
izraisīja plašu rezonansi un emociju gammu starptautiskā
mērogā.
Folkloras dejās Andris sajūt dzīvību, enerģijas plūsmu, veselību,
laimi un milzīgu dzīvesprieku, kas staro, spoži mirdz un dod spēku
sev un citiem. Slišānu ģimenes galva uzskata, ka visu dara tamdēļ,
lai visa lauku jaunā paaudze justos piederīgi savai dzimtai,
vietai, kur dzimuši, savam novadam un viņu vecāki nejustos
zaudētāji. Lai pārmantotās kultūras un dzīves vērtības nepazūd. Lai
ir vēlme dot un pretī saņemt smaidu un laimes sajūtu.
Šīs ģimenes dāvātie smaidi, labestība, laimes sajūta, siltums un
saules gaisma, neatstāj vienaldzīgu nevienu. Tie spēj sasildīt, ja
ir auksti, liek smaidīt, ja ir grūti, un rada sajūtu, ka pasaule ir
gaiša, saulaina un labestības pilna.
Par konkursu "Mana Latvijas Goda ģimene"
Konkursa nolikums un plašāka informācija oficiālajā Latvijas Goda ģimenes vietnē www.laiksberniem.lv un www.mammamuntetiem.lv.
Akcijas mērķis ir pateikt paldies ģimenēm ar bērniem, aktualizēt ģimenes un bērna kā vērtības apzināšanos sabiedrībā, izcelt stipru ģimeņu spēku un nozīmi, kā arī pievērst uzmanību sabiedrības attieksmei un stereotipiem par kuplām ģimenēm.
Visus konkursam pieteiktos aprakstus un stāstus vērtēs žūrijas komisija, kurā ir pārstāvji no Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv”, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Goda ģimenes gada vēstneši.