Beķeru ģimene ar četriem bērniem. Caur grūtībām, bet kopā

Beķeru ģimene – Baiba, Kaspars un četras atvases: meita Monta (9 gadi) un trīs dēli: Fricis (6 gadi), Olafs (4 gadi) un Vilis (1 gads). Vecāki iepazinās četrpadsmit gadus atpakaļ Jelgavā un kaut arī mamma ir dzimusi rīdziniece, daudz nedomājot par savu ģimenes dzīvesvietu, pārvācās dzīvot uz Zemgali, Ozolniekiem.

Abi auguši stiprās daudzbērnu ģimenēs, kuras izaudzinājuši abi vecāki ar mīlestību un pašaizliedzīgām rūpēm par mums. Vecāki cenšas būt par piemēru un iedrošinājumu daudziem vecākiem, jo ģimenes dzīves ceļa sākumā, kas bija baltu ziedošu ābeļu ieskauts, negaidīti kā sitiens ar ērkšķu zaru nāca ziņa par pirmdzimtās meitas veselības problēmām. Monta ir meitene ar īpašām vajadzībām, kura no dzimšanas sadzīvo un cīnās ar kustību traucējumiem, bet, neskatoties uz to, ir ļoti laimīga, priecīga un emocionāla meitene. Brīdī, kad jaunas ģimenes ceļa posmu šķērso šāds pagrieziens, tad tikai mīlestība, spēks un savstarpējs atbalsts spēj noturēt kopā ģimeni un neļauties žēlām, emocionālam lūzumam, bet tieši pretēji, par spīti visam cīnīties, nepadoties un būt laimīgiem. Ir divi varianti – padoties un raudāt pie bērna gultiņas vai būt stipriem un dot visu savu spēku un mīlestību bērniņam, kas nācis pasaulē un ir tik neaizsargāts un vājš, ka tikai mammas un tēta siltā plauksta spēj viņu pasargāt lielajā pasaulē. Un var jau būt, ka tieši Monta vecākiem ir sniegusi mācību, rādījusi ceļu, vai vismaz izlikusi ceļazīmes, bet ne brīdi netika apšaubīts, ka Monta nebūs vienīgais bērns ģimenē. Brāļi ir un būs stiprais plecs māsai un viens otram.

Ģimene kā ceļojumu bieži uztver meitas došanos uz kārtējo ārstu vizīti Vācijā, tad iespēju robežās visi dodas līdzi un brīvos brīžus izmanto izklaidēm.

Ikdiena paiet gandrīz kā jebkurai daudzbērnu ģimenei, rūpējoties par saviem bērniem un viņu vajadzībām, protams, neaizmirstot sevi, savas attiecības, hobijus un vajadzības. Jāatzīst, ka mammas ikdiena ir pakārtota meitas nodarbību grafikam un mazie brāļi līdz bērnudārza gaitu uzsākšanai ir uzauguši un mazākais vēl aug turpat blakus Montai vingrošanas zālē vai pie logopēda kabineta rāpojot pa gaiteni. Vecākais dēls savus pirmos solīšus spēra Vācijas klīnikā, kur Monta atguvās pēc gūžas operācijas. Un brīdī, kad tu esi pārdzīvojumu un uztraukumu pilns, otrs bērns tev gādā neizsakāmu prieku un tādējādi uz brīdi aizmirsti ikdienas rūpes.
Visi bērni ir ļoti draudzīgi un emocionāli tuvi viens otram. Saka, ka bērni ir vecāku spogulis, vecāki ir priecīgi redzot, ka spoguļattēls ir visai dzidrs, tīrs un patīkams.

Ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām, tas krietni vairāk atņem spēkus, bet ikdienas ripulī nogurumu nomaina jauna enerģijas pārpilna diena un nogurums pazūd.

Mājās nekad nav miers un klusums. Ģimene ir aktīva un sportiska. Kopā regulāri apmeklē dažādus kultūras pasākumus, piemēram, leļļu teātra, teātra, operas un baleta izrādes, priecājas arī par kinoteātra un izstāžu apmeklējumiem. Ikdienā siltā laikā tiek rīkoti regulāri izbraucieni ar velosipēdiem. Tēvs sakabē pie sava riteņa pievieno Montas speciālo trīsriteni un visa ģimene kopīgi dodas ceļā. Šogad aktīvi atsākuši nodarboties ar orientēšanās sportu, kas ir tēva viens no hobijiem. Vecākie dēli ar prieku apgūst orientēšanās prasmes un arī Monta labprāt patstāvīgi vai ar mammas palīdzību veic orientēšanās bērnu distanci. Un tieši šie kopīgie sporta vakari tik ļoti saliedē un dabiski bērnos veicina izpratni par sporta nozīmi ikdienā, kad viens otru sagaida pie distances finiša, pārrunā rezultātus un uzmundrina, dēli sagaida tēti ar ūdens glāzi, bet pats mazākais spēlējas ar čiekuriem un mielojas ar ogām. Vēl viena ģimenes ikdienas sporta aktivitātēm ir peldēšana. Katru nedēļas nogali dodas uz baseinu. Visi dēli no zīdaiņa vecuma ir uzsākuši peldētprasmes apguvi un mācījušies nirt. Vasaras periodā izbauda atklātās ūdens tilpnes un reizēm apmeklē akvaparkus, kas bērniem sagādā īpašu prieku. Aktīvi ņem dalību Ozolnieku novada daudzbērnu ģimeņu biedrības organizētajos pasākumos - Saulgriežu sagaidīšanas pasākumos, kur ģimenes svētkus svin pēc seno latviešu tradīcijām, gan sporta svētkos un nometnēs daudzbērnu ģimenēm. Šajos pasākumos visi jūtas kā starp savējiem, bērni un vecāki no kuplajām ģimenēm ir ļoti draudzīgi, atvērti, sevišķi vecāki ir ļoti izpalīdzīgi – pasākumos rūpējas par visiem bērniem kā par savējiem un tas viss ir tik dabiski.

Bērniem īpašu sajūsmu rada nakšņošana teltīs, vakara sarunas pie ugunskura un kopā būšana neikdienišķajās situācijās. Visur, kur brauc un sporto, jāpiedomā, lai lielākā vai mazākā mērā var piedalīties un gūt prieku un baudu visi. Ģimene mīl ceļojumus. Tie varētu būt biežāki un garāki, bet finansiāli ceļot daudzbērnu ģimenei sanāk ļoti dārgi. Ģimene kā ceļojumu bieži uztver meitas došanos uz kārtējo ārstu vizīti Vācijā, tad iespēju robežās visi dodas līdzi un brīvos brīžus izmanto izklaidēm. Priecājas, ka var ceļot un bērniem parādīt pasauli, parādīt atšķirīgo un citādo. Ceļojumu laikā vecākiem ir jāspēj atbildēt uz miljons jautājumiem, jo visi bērni ir ļoti zinātkāri un vienmēr gatavi jauniem piedzīvojumiem.

Ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām, tas krietni vairāk atņem spēkus, bet ikdienas ripulī nogurumu nomaina jauna enerģijas pārpilna diena un nogurums pazūd.
Vecāki ir ļoti lepni par saviem dēliem un meitu, kura sasniegusi tik daudz savā fiziskā attīstībā!

Par konkursu "Mana Latvijas Goda ģimene"

Konkursa nolikums un plašāka informācija oficiālajā Latvijas Goda ģimenes vietnē www.laiksberniem.lv un www.mammamuntetiem.lv.

Akcijas mērķis ir pateikt paldies ģimenēm ar bērniem, aktualizēt ģimenes un bērna kā vērtības apzināšanos sabiedrībā, izcelt stipru ģimeņu spēku un nozīmi, kā arī pievērst uzmanību sabiedrības attieksmei un stereotipiem par kuplām ģimenēm.

Visus konkursam pieteiktos aprakstus un stāstus vērtēs žūrijas komisija, kurā ir pārstāvji no Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv”, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Goda ģimenes gada vēstneši.