5 briesmīgākās kļūdas, ko vecāki pieļauj audzināšanā: tās bērnus sāpina un pazemo

• Necenšas bērnu saprast

Vecāki bieži aizmirst, kādi paši bija bērnībā un jaunībā. Pieļausim, ka bērns jums ir atklājis kādu lietu – viņam ļoti patīk kāda klasesbiedrene, bet viņa viņam nepievērš ne mazāko uzmanību. Ko dara vecāki? Pat necenšas atcerēties sevi šādā situācijā! “Kādas tur simpātijas? Tu taču vēl esi tik jauns! Vēl simts reižu paspēsi iemīlēties!”. “Par mācībām ir jādomā, nevis par attiecībām”. “Tas viss pāries”. Bet tas, ko bērns šādā situācijā no jums gaida, ir atbalsts. Viņa dzīves pieredze vēl ir tikai nākotnē. Viņš nezina, kā būs. Izrunājiet ar bērnu šo situāciju, nekādā gadījumā neapsmejiet viņu, jo citās reizēs viņš ne tikai nelūgs jūsu padomu, bet pat neatklās šādus noslēpumus.
 

• Neatbalsta bērnu

Situācijās, kad bērnu kritizē, piemēram, skolotājs vai kāds paziņa, vecāki bieži sliecās piekrist pieaugušajiem un neizrāda nekādu atbalstu savam bērnam. Bērns, kura vecāki vienmēr ticēs viņam un viņa spējām, dzīvē sasniegs daudz vairāk kā tas bērns, kuru pat vecāki neatbalsta. Vai tad vecāku galvenais uzdevums nav nodrošināt savam bērnam veiksmīgu nākotni? Pat, ja jūsu bērns patiešām ir vainīgs un kāds skolotājs viņu par to ir sarājis, izrunājiet šo situāciju, centieties izprast viņa rīcību. Taču, ja jūs regulāri dzirdat no kāda pedagoga, ka jūsu bērns “nekam nav derīgs”, neļaujiet viņiem tā rīkoties! Pedagogi ir daudzi, bet jūsu bērns tikai viens.
 

•  Salīdzina ar citiem bērniem

Tā nevajag un nedrīkst darīt. Jūsu bērns ir unikāls un vienīgais. Vislabākais, jo ir jūsu bērns. Neļaujiet bērnam par to nekad šaubīties. Pat, ja kaimiņu bērns saklāj pats savu gultu, sakārto istabu, piedalās sacensībās un ir teicamnieks, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir labāks. Nepārmetiet savam bērnam citu bērnu panākumus! Nekad un nekādos apstākļos. Iespējams, ka kaimiņu bērnam, kas jūsu acīs šķiet tik labs, ir daudz citu trūkumu, bet jūs par to nezināt. Ja jūs vēlaties panākt, lai jūsu meita vai dēls kaut ko izdarītu, vienkārši palūdziet. “Lūdzu, saklāj savu gultu”. “Lūdzu, iznes miskasti”. “Lūdzu, izpildi mājasdarbus”. Ja vienkārši lūgumi nedarbojas, centieties motivēt bērnus – ar kabatas naudu vai jauki pavadītu laiku brīvdienās.
 

• ​Neadekvāti reaģē

Īpaši slikti tas ir tad, ja bērniņš vēl ir mazulis. Mazi bērni vēl pilnībā nekontrolē savu rīcību. Taču jūs gan, jūs esat pieaugušais. Centieties saglabāt mieru, neļaujiet emocijām ņemt virsroku. Ticiet, kad vecāki uz saviem bērniem bļauj vai, kas ir absolūti nepieļaujami – apsaukā viņus, bērnu pasaulē pamats zem kājām zūd… Tas ir ārkārtīgi pazemojoši.
 

• Ignorē bērnu

Šis, šķiet, ir viens no briesmīgākajiem punktiem – justies nevajadzīgam savai mammai un tētim. Īpaši sāpīgi tas ir situācijās (lai gan pieaugušajiem tās var likties maznozīmīgas), kad bērns ar jums vienkārši grib parunāt, bet jūs esat aizņemts – ar darbu, ar telefona sarunu, ar mājas uzkopšanu, ar ēst gatavošanu… Vissliktākais, ko jūs varat nodarīt savam bērnam – būt vienaldzīgi.

Avots: LA.lv