Populārais pavārs Dreibants atceras brīdi, kad piedzima viņa dēls: "Tā bija nirvāna"

Kļūšana par tēvu Ērikam bija kā jaunas dzīves sākums, kas mainīja uztveri un vērtības par 180 grādiem. “Tas ir kā jauns dzīves posms, kuru sāc dzīvot, nezinot, kas notiks rītdien. Daudz kas jāiemācās no jauna, vairāk jārēķinās ar citu vēlmēm un ultimātiem. Jaunas emocijas, kuras gūsti, nemaz nezinot, ka tādas pastāv.”

Par emocionālāko mirkli Ēriks atzīst pirmā bērna dzimšanu. “Varēju paturēt roku uz punča, it kā sapratu, ka kļūšu par tēvu, bet tās sajūtas nebija iedomājamas, jo vēl nebija piedzīvotas. Mirkli, kad jaundzimušais nonāca manās rokās, nevaru aprakstīt ar vārdiem. Tā bija nirvāna.” Gan dēls, gan meita piedzima februārī. Ēriks atceras, ka Paula dzimšanas dienā krita milzīgas sniegpārslas un ielas bija ieskautas kupenās, savukārt Sniedzes dzimšanas dienā valdīja liels sals.

Dreibantu ģimenē ir vienlīdzīgas attiecības, un vecāku dominances nav. “Mēs neesam ideāli vecāki. Ja saprotu, ka esmu nodarījis pāri bērnam, vienmēr cenšos atvainoties un paskaidrot, ka kļūdījos. Arī, ja es aizrādu Paulam, viņam ir tiesības man aizrādīt par to pašu, un man tas jārespektē.”
 

Jānis Dreibants ar Paulu un Sniedzi Noru. (Foto: Jānis Deinats)

Ēriks atzīst, ka viņš meitu vairāk lutina, bet Paulu – vairāk skolo. Savukārt mamma biežāk lutina dēlu, tāpēc ģimenē viss esot balansā. Kā jebkuriem cilvēkiem, kuri dzīvo vienā mājā, attiecības ir ļoti dažādas. Ir situācijas, kad visi cits citam krīt uz nerviem, un ir brīži, kad viens bez otra nevar iztikt. “Mums ir normālas, cilvēciskas attiecības. Varam sastrīdēties, bet, ja kāda nav mājās, pārējie gaida un skumst.”
 

Ļoti vēlos, lai mēs varētu atklāti sarunāties ar bērniem gan tagad, kad viņiem vecāki ir vajadzīgi, gan vēlāk, kad vecākiem būs vajadzīgi bērni.

 
Par lielāko izaicinājumu Ēriks sauc spēju vecākiem un bērniem būt labiem draugiem vienmēr. “Ļoti vēlos, lai mēs varētu atklāti sarunāties ar bērniem gan tagad, kad viņiem vecāki ir vajadzīgi, gan vēlāk, kad vecākiem būs vajadzīgi bērni. Gribētos, lai mēs būtu draugi visu mūžu.”

Viņš vēlas bērniem iemācīt mīlestību uz dzīvi, dzīvesprieku un zinātkāri. “Ja viņiem būs zinātkāre, patiks un būs interesanta pasaule, viss būs kārtībā.” Interesanti, ka Ēriks savā būtībā ir liels pacifists, bet Pauls izrāda milzīgu interesi par kara un ieroču tēmām. Tēvs neatstāj dēla aizraušanos pašplūsmā, bet mēģina kopā izzināt šo pasaules daļu. “Ja kaut kur braucam, noteikti apskatām vēsturiski nozīmīgas vietas. Nesen braucienā uz Austriju ar Paulu izstaigājām vietas, kur Pirmā pasaules kara laikā tika noslepkavoti cilvēki, bet ar Sniedzi devāmies uz Vīnes Dabas muzeju.”

Lai gan šobrīd ir ļoti populārs feminisms un vienlīdzība dzimumu starpā, Ēriks neslēpj, ka ir daži stereotipi, kurus atbalsta. “Tēvam ir jābūt stipram ģimenes plecam, mugurai, aiz kuras visa ģimene var justies droši.” Ikdienas pienākumi abu vecāku starpā ir sadalīti vienlīdzīgi un pieskaņoti spējām un darba grafikam. Arī bērni netiek audzināti pēc “zēns – meitene” principa.

Smejoties Ēriks stāsta, ka katru dienu mājās skan gan smiekli, gan strīdi, tiek savārītas arī ziepes. “Nedarbi tiek strādāti visu laiku! Kad tikko sākām iekopt lauku māju, Pauls bija pavisam maziņš un Sniedze vēl nebija piedzimusi. Es aizgāju pļaut zāli, Ieva rosījās kaut kur netālu, un meistars tikmēr mūrēja krāsni. Katrs domājām, ka otrs pieskata Paulu. Vienā brīdī saprotam, ka nevaram dēlu atrast! Apkārt mājai mežs... Tas bija mirklis, kad likās – viss! Par laimi, atradām Paulu ielīdušu krāsns mūrī, kur viņš spēlējās ar akmentiņiem.”
 

ĒRIKA, PAULA UN SNIEDZES KOPĪGO AKTIVITĀŠU TOPS:
1. Brīvdienās – brokastu galds. Sestdien vai svētdien visi savācamies pie uzklāta brokastu galda un parunājamies, kā kuram pa nedēļu gājis. Visiem nav obligāti jāsēž pie galda – bērni var droši aizskriet paskatīties multenes un atgriezties atpakaļ.

2. Rudenī – sēņošana. Paņemam nazīšus un grozus un dodamies uz piemājas mežu sēnēs. Sākumā bērniem ir azarts, sacenšoties, kurš pirmais nogriezīs sēni, bet, kad viņiem apnīk, grozus turpinām piepildīt mēs ar sievu.

3. Rudenī un ziemā – pirts. Sniedzei gan ne īpaši patīk pirts apmeklējumi, bet viņa nāk līdzi, jo negrib palikt mājās viena.

4. Ziemā – kinoteātris. Pauls ir liels kinomāns, tāpēc gandrīz katras otrās brīvdienas braucam uz Siguldas kinoteātri skatīties jaunās filmas.

5. Vasarā – putnu apgredzenošana. Mans hobijs ir ornitoloģija jeb putnu skatīšanās. Jūnijā, kad parādās mazuļi, ar bērniem dodamies tos apgredzenot.

Informācija no portāla Jauns.lv