Pāraprūpēti jeb helikoptera bērni - vecāki rūpējas kā traki, bērni no tā cieš

Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par pārlieku lielu vecāku rūpēšanos par bērniem.

Helikoptera bērni – tā sauc pāraprūpētus bērnus.
Vācu psihologs Martins Hiršbīls uzskata, ka Latvijā par bērniem vecāki rūpējas pārspīlēti: “Vecāki rūpējas kā traki! Starpība starp Latviju un Vāciju milzīga. Vācijā cilvēki vairāk ir egoistiski, vairāk rūpējas par sevi un savu karjeru. Tajā ir gan labā, gan sliktā puse.”

Pāraprūpētu bērnu vecāki pastāvīgi bērna vietā dara lietas, ko paši bērni var izdarīt, tādiem vecākiem ir grūti pieņemt un izturēt, ka bērns var būt bēdīgs, satraukties, vecāki skrien pa priekšu un novāc visas situācijas. Tā vecāki kaitē bērnam un atņem laiku sev. Šādas īpašas rūpes par bērniem vecākiem arī sagādā nevajadzīgu spriedzi. Psihologs saista to ar vecāku vainas sajūtu, kas rodas, pārāk daudz strādājot un nepavadot pietiekami daudz nedalīta laika ar savām atvasēm.

Psihologi uzskata, ka ir atšķirība – dzīvot ar bērniem vai priekš bērniem. Vecākiem vairs nav laika sev, savas dzīves.

Tā ir neprātīga vecāku mīlestība pret bērniem, vecāki domā, ka bērniem tas ir vajadzīgs. Vecāki arī daudz strādā un jūtas vainīgi, ka maz laika velta bērniem, tad visu brīvo laiku pavada tikai ar bērniem.

Pāraprūpēti bērni nemāk tikt galā ar sadzīviskām lietām, ir nedroši. Nonākot vidē, kur jābūt patstāvīgiem, bērni nonāk grūtībās, nevar uzsākt sarunu ar citiem bērniem, pajautāt vienkāršākās lietas, paprasīt palīdzību.

Arī skolā nonāk pāraprūpēti bērni. Mazākās klasēs vecākiem grūti pieņemt, ka bērni spēs paši tikt galā ar ikdienišķām situācijām. Vēlākās klasēs pāraprūpe izpaužas uzvedības problēmās. Šādās situācijās vecāki bieži domā, ka vaina ir meklējama skolā, ne viņu bērnos.
 

Formula vecākiem: vērot, just, ļaut, bet būt bērna aizmugurei, vērojot, vai bērns tiek galā viens.

Brīvība nav visatļautība, ir savi noteikumi, ko ģimenē ievēro. Vecākiem nav jāupurējas, tā kļūstot par upuri savam bērnam.

Daudzās bīstamās situācijās bērniem jāmācās saprast, kur ir bīstamība. Nepietiek tikai teikt, ka tas ir bīstami, bet jāļauj gūt pieredzi arī bīstamās lietās. Martins Hiršbīls uzskata, ka bērniem jādod nazis jau no mazotnes, daudz bīstamāk, ja rīkoties ar nazi cilvēks mācīsies 20 gadu vecumā.

Svarīgi, ka vecāki novērtē bērna spējas kādu uzdevumu veikt patstāvīgi. Vecākiem jābūt modriem un jāpamana brīdis, kad bērns kādas darbības spēj veikt pats, tad jāļauj pašam to darīt. Tas gan nenozīmē, ka vecāku kontrole ir beigusies, to neviens neatceļ, bet tai nevajag būt uzmācīgai.

Ja izdodas iedot patstāvību īstajā brīdī, tad bērns būs ieguvējs.

Visu raidījuma ierakstu var noklausīties portālā LSM.lv