Vīrieša atzīšanās: kāpēc sieva man ir svarīgāka par bērniem

Maiks un viņa sieva Kristīna audzina 8 adoptētus bērnus. Viņi jau 17 gadus dzīvo laimīgā laulībā un ir sociāli aktīvi, cenšoties palīdzēt citām ģimenēm risināt ikdienas problēmas un veidot harmoniskas attiecības.

Vietnē "The Bright Side" apraksta Maika ikdienu: "Parasti 20:30 es saku savām pusaudzēm meitām - ir laiks. 21:00 es saku viņām: "Laiks iet uz savu istabu." Un daru to gandrīz katru vakaru. Viņas strīdas: "Kāpēc mums jau jāiet gulēt? Mēs vairs neesam bērni!"

Tad es viņām atbildu: "Jums nav obligāti jāiet gulēt, es vienkārši lūdzu jūs doties uz savu istabu. Mēs ar mammu neesam redzējušies visu dienu, jo bijām aizņemti katrs savā darbā. Mums vajag laiku, lai pabūtu kopā."

Meitenes tad plikšķina acis. Taču pie šīs tradīcijas turamies jau ļoti sen. Mēs jau 15 gadus esam vecāki, un bērni nekad nav paņēmuši visu mūsu laiku.

Abi ar sievu mēs daudz laika pavadām kopā ar bērniem. Taču ne 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā.

Mēs mīlam savus bērnus, un viņiem, protams, ir milzīga nozīme mūsu dzīvē. Viņi vienmēr var mums uzticēties, mēs allaž viņiem palīdzēsim un atbalstīsim. Taču bez bērniem esam arī "mēs". Mūsu attiecības. Kristīnai un man ir jārūpējas, lai mūsu laulība būtu stipra un attiecības veselīgas. Un tam ir vairāki iemesli. Lūk, daži no tiem," raksta Maiks Berijs.

Veselīga laulība ir ģimenes pamatakmens. Vīrs un sieva satur to kopā, ne jau bērni

Mūsu ģimenes pamatakmens nav bērni. Protams, viņi ir svarīga mūsu ģimenes daļa, taču ne jau viņi satur kopā šo haotisko struktūru, kuru saucam par ģimeni. Svarīgākā ģimenes daļa esi tu un tava sieva/vīrs, tavs partneris. Visa atbildība gulstas uz jūsu pleciem. Un bērni savu ceļu izvēlēsies, sekojot jūsu piemēram.

Pirms uzradās bērni, bijām tikai mēs abi divi

Pirms uzradās bērni, bijām tikai mēs abi. Mēs iemīlējāmies, kopā kavējām stundas, augas naktis pavadījām, runājoties pa telefonu (un tas bija stacionārais, nevis mobilais tālrunis). Un tad nolēmām būt kopā, līdz nāve mūs šķirs. Mēs bijām pašā ceļa sākumā. Un mēs šo ģimeni iesākām.

Tad uzradās mūsu brīnišķīgie bērni. Protams, esam bezgalīgi laimīgi, ka viņi mums ir. Taču mūsu laulība ir svēta. Un mums jādara viss, lai to nosargātu.

Kad bērni aizies, paliksim tikai mēs abi

Nekas neturpinās mūžīgi. Pienāks laiks, kad bērni izaugs un pametīs ģimenes ligzdu. Nezinu, kā ir jūsu ģimenē, taču manās mājās nav vietas 30 gadu vecam bērnam. Tāpēc, kad viņi aizies no mājām, nodibinās savas ģimenes un audzinās savus bērnus, es vēlētos, lai manas attiecības ar sievu būtu tikpat stipras un intīmas kā sākumā. Ja vēlamies šādu nākotni, ar attiecībām ir jāstrādā jau tagad. Mūsu attiecībām ir jābūt prioritātei. Protams, tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist.

Mums ir jārāda piemērs bērniem, kā veidot ģimeni

Kā jau minēju iepriekš, bērni mūs vēro un mācās no mums. Viņi dara to pašu, ko mēs, un vēro katru mūsu soli. Bieži vien saku sievai: "Mēs audzinām pieaugušos, nevis bērnus."

Un atkal - es nezinu, kā jūs, taču es vēlētos, lai mani bērni uzaugtu ar normālu skatījumu uz attiecībām, mīlestību un ģimeni. Un vēlos, lai mūsu laulība viņiem būtu piemērs. Tāpēc mana sieva man nozīmē vairāk nekā bērni. Viņi atpaliek pavisam nedaudz, taču sieva tāpat man ir pirmajā vietā.

Visbeidzot, mēs katrs mēdzam būt pārguruši. Un, jā, saviem bērniem jūs esat vajadzīgi, viņi patiešām ir ļoti svarīgi. Nevis hobijs, nevis draugi, nevis darbs.

Jums ir par viņiem jārūpējas. Taču pirmām kārtām jums ir jārūpējas par savām attiecībām. Ja bērni redz, ka vecāki mīl viens otru, viņi zina, ka tie mīl arī viņus. Taču pats svarīgākais, ka viņi izaugs ar pārliecību, ka var uzticēties sev un šai pasaulei.

Mūsu dienas režīmi ir vājprātīgi. Mums vienmēr ir par maz laika. Mēs visu dienu pavadām kopā ar saviem bērniem. Tieši tāpēc es lūdzu viņus 21 vakarā doties uz savām istabām. Tieši tāpēc es divreiz mēnesī eju ar randiņu ar savu sievu. Jo tas ir svarīgi.

Tieši tāpēc mana sieva man ir svarīgāka par maniem bērniem.

Avots: www.jauns.lv