Sieviete ar "zāģi" – emocionālās vardarbības forma, kas netiek ieraudzīta

Vēlos uzrakstīt par Latvijā ļoti izplatītu fenomenu - sieviete "zāģē" savu vīru. Šī vardarbības forma nodara lielu kaitējumu, sagraujot attiecības un ģimenes. Vīri aiziet no ģimenēm. Sievas paliek vienas. Bērni aug bez tēviem. Tā sauktā zāģēšana sabiedrībā tiek akceptēta bez īpašas domāšanas. Ir sākušās diskusijas par fiziskas un seksuālas vardarbības kaitīgumu. Emocionāla vardarbība netiek ieraudzīta un apzināta. 

 

Visbiežāk neviens speciāli negrib sagraut savu ģimeni un savu dzīvi

FOTO: Pēteris Šūlmeisters

Visbiežāk neviens speciāli negrib sagraut savu ģimeni un savu dzīvi

Rakstu par šo vardarbības formu, jo te īpaši spēcīgi darbojas noliegums. Sievietēm ir ļoti grūti atzīt savus agresīvos instinktus. Ir ērti būt labiņām un vājām. Vīriešiem ir kauns atzīt, ka viņi cieš no zāģēšanas, jo viņiem taču jau no bērna vecuma jābūt stipriem. Vienmēr jāatceras, ka destruktīvie spēki strādā slepeni. Visbiežāk neviens speciāli negrib sagraut savu ģimeni un savu dzīvi.

 

Ilustrācijai pastāstīšu, ar kādiem stāstiem cilvēki atnāk uz psihoterapiju pēc savu attiecību sazāģēšanas. Šie stāsti ilustrēs kopīgās tendences. Tie nebūs konkrētu cilvēku stāsti. 
 

Sievietes stāsts

Sākumā mēs visu darījām kopā. Tad kādā brīdī darāmā bija ļoti daudz. Es viņam teicu, lai izdara to un to. Viņš apsolīja izdarīt, taču nekas nenotika. Tad es to izdarīju pati. Tā aizvien vairāk un vairāk. Sākumā es viņam neko neteicu. Turēju visu sevī. Tad neapmierinātība auga. Es izteicu visu, ko par viņu domāju. Iespējams, pateicu pārāk asi, bet es vairs nespēju to visu nest uz saviem pleciem. Viņš sāka aizvien ilgāk palikt darbā. Konflikti kļuva biežāki, līdz mēs izšķīrāmies.
 

Vīrieša stāsts

Pirmajā gadā mēs visu darījām kopā. Bija ļoti labi. Tad viņa kļuva aizvien neapmierinātāka. Es centos visu darīt, lai viņai būtu labi. Daudz strādāju. Taču viņa kļuva aizvien nelaipnāka un dusmīgāka. Vienmēr atrada, kur piesieties. Viņa sāka zāģēt - kāpēc nāc tik vēlu mājās, kāpēc izskaties neapmierināts, vai nevari nolikt zābakus vietā? Es neizturēju un aizgāju.
 

Kas tad īsti notiek? Kāpēc labas attiecības sagrauj neapmierinātība un dusmas?

Attiecību sākumā cilvēki cenšas labi izturēties viens pret otru. Pauž patīkamas domas un emocijas. Attiecībās vienmēr rodas gan pozitīvas emocijas – kaut kas patīk, gan negatīvas – kaut kas nepatīk.

Bieži cilvēki nezina, ko darīt ar negatīvajām emocijām, viņi tās pat neatpazīst. Tās uzkrājas līdz kritiskajai masai un sāk iekrāsot to, kā cilvēks redz pasauli. Ja sieva krāja dusmas un naidu (tumšās emocijas), pēc kāda laika viņa sāka redzēt savu vīru it kā sliktāku, neizdarīgāku, neapmierinātāku. Lai situāciju labotu (jālabo sliktais vīrs), viņa sāk vīru zāģēt. Arī vīrietim rodas neapmierinātība, dusmas. Vīrietis var neapmierinātību izgāzt vai turēt sevī, pamazām izolējoties.

Vīriešiem bieži trūkst mehānismu, kā tikt galā ar grūtām emocijām. Latvijas vīrieši ļoti slikti tolerē sieviešu neapmierinātību, dusmas, kritiku. Sievietes kritika vīrieša prātā trīs reizes pastiprinās. Tādēļ sievietes neapmierinātība ļoti ātri ievaino. Vīrietis aizsargājas pretuzbrūkot vai bieži izvairoties bēg, jo nevar parādīt, ka viņu, stipro, ir ievainojusi vāja sieviete.

Reklāma
Reklāma

Jo aktīvāk vīrietis bēg, jo aktīvāk sieviete zāģē ar cerību dabūt vīrieti atpakaļ. Zāģēšana un vīrieša distancēšanās noved pie attiecību sabrukuma.

Daudz runājot ar pacientiem, ir radies iespaids, ka sieviešu un vīriešu prātā darbojas spēcīga arhetipiska programma. Sievietes grūtos brīžos sāk domāt, ka pie grūtībām vainojami vīrieši. Viņas sāk pārmest. Sievietes savā prātā sāk paredzēt, ka vīrietis tāpat viņas pametīs. Pamešanas bailes liek satraukties vēl vairāk, dusmoties vēl vairāk, baidīties vēl vairāk. Vīrieši, sajūtot sievietes neapmierinātību, dusmas, ātri sāk domāt, ka viņus nemīl, ka viņi vainīgi pie sievietes neapmierinātības, nav varējuši būt stipri, nav varējuši darīt sievieti laimīgu. Vīrieša arhetipiskais scenārijs ir aiziet. Vīrietim bieži liekas, ka sieviete ir viņu padzinusi.
 

Kas būtu darāms, lai zāģēšana nesagrautu attiecības?

Sievietes rīcība un domāšana

  • Attiecību sākumā izvēlēties vienlīdz stipru, gudru, aktīvu vīrieti. Neizvēlēties audzināmu dēlu, kurš kaut kad izaugs. Ja sieviete izvēlēsies vājāku vīrieti, iespējams, pēc laika viņa sāks vīrieti zāģēt, padarot vēl vājāku.
  • Censties attiecību laikā saglabāt pozīciju, ka abi partneri ir vienlīdz vērtīgi. Ja sieviete sāks domāt, ka sievietes stipras, vīrieši vāji, iespējams, tas arī realizēsies, kļūstot par vareno zāģējošo vientuļo sievieti. Visu laiku jāseko, lai abi līdzvērtīgi piedalītos ģimenes aktualitātēs.
  • Skatīties, kā kritika, negatīvs vērtējums ietekmē vīru. Ja viņš reaģē ļoti asi, kritikas daudzums vai intensitāte būtu jāsamazina. Iespējams, ka lūgums, uzmundrinājums, iedrošinājums var motivēt vīru sadarboties.
  • Ticēt, ka attiecības izdosies. Paļauties uz vīru.
  • Esmu pašapzinīga sieviete, gribu pašapzinīgu vīru sev blakus.
  • Nesalīdzināt vīru ar citiem vīriešiem.


Vīrieša rīcība un domāšana

  • Līdzvērtīgi piedalīties mājās notiekošos procesos. Neatstāt, piemēram, bērnu audzināšanu tikai sievietes ziņā. Tas ar laiku radīs plaisu starp abiem.
  • Nesatraukties par sievas neapmierinātību, dusmām. Parasti šīs emocijas nav bīstamas. Mierīgi un racionāli apspriest radušos situāciju. Ir liela problēma, ja vīrietis gaida, ka sieva izturēsies tikai laipni. Viņam var likties, ka sieva viņu nemīl, nenovērtē vai vaino. Realitātē sievai vienkārši kaut kas nepatīk, kas nenozīmē neko traģisku.
  • Ja sieva var izteikt neapmierinātību un kritiku, tad arī vīrietis var to darīt. Visefektīvāk, ja to izsaka mierīgi, neapvainojot un nepazemojot.
  • Nepieņemt pārspīlēti noniecinošus izteikumus. "Tu nekad neko nedari." "Tu nekad nepalīdzi ar bērniem." Reaģēt mierīgi: "Tā nav taisnība." "Tu šobrīd pārspīlē." "Es daru to un to." "Es cenšos mūsu abu labā."
  • Nebaidīties no vainas sajūtas. Ja kaut kas nav izdarīts, to var labot. Nav nepieciešams sevi pārāk strostēt.
  • Ja partneri nav viens otru pārāk satraumējuši, bieži izdodas attiecības glābt. Minēšu, kādas izmaiņas parasti uzlabo situāciju, ja kāds no partneriem iet psihoterapijā un cenšas kaut ko mainīt.


Andris Veselovskis (Psihoterapeits, domātājs, savas dzīves dzīvotājs)

 

Pilnu rakstu var izlasīt portālā LSM.lv

Saistītie raksti