Kā bērnā ieaudzināt pašu svarīgāko veiksmes atslēgu – emocionālo inteliģenci

Emocionālā inteliģence ir salīdzinoši nesen izveidojies termins, un to nav tik viegli precīzi definēt. Daniels Golmens, šī konceptuālā jēdziena autors, to feninē kā "spēju atpazīt ne tikai pašam savas, bet arī apkārtējo cilvēku jūtas, lai sevi motivētu un emocijas pārvaldītu kā sevī, tā arī attiecībās ar līdzcilvēkiem". Uz bērniem tas attiecināms tādējādi, ka tiem nepieciešams iepazīt ne tikai savu ķermeni un apkārtējo pasauli, bet arī emocijas. Emocionālās inteliģences lomu bērnu audzināšanā grūti pārvērtēt, bērnam pakāpeniski iepazīstot daudzveidīgo cilvēku attiecību pozitīvās un ēnas puses.

Ko vajadzētu ņemt vērā

• Būt apveltītam ar emocionālo inteliģenci nenozīmē būt jaukam. Tas nenozīmē arī pret pasauli būt pārāk atvērtam. Tas drīzāk nozīmē to, ka bērns ir iepazinis savas emocijas pietiekami labi, lai, uz tām balstoties, attīstītu sevī spēju pieņemt lēmumus, labāk tiktu galā ar spriedzes situācijām, kā arī spētu labāk izprast pārējos cilvēkus, līdz ar to veidojot ar tiem labākas attiecības.
• Bērni, kuriem piemīt spēja orientēties situācijā un iejusties otra cilvēka ādā, vieglāk iedraudzējas ar vienaudžiem un parāda labākas sekmes mācībās.
• Cilvēcisko emociju gamma ir ārkārtīgi daudzveidīga, bet galvenās emocijas ir šādas: niknums, skumjas, prieks, bailes, pārsteigums un pretīgums. Vecāki nereti pievērš uzmanību tikai dažām emocijām, pilnīgi ignorējot pārējās. Rezultātā bērns iemācās dažas emocijas apslāpēt, citām savukārt ļaujot pilnu vaļu.

Ieteicamās frāzes

• Vecākiem emociju ieaudzināšanai bērnos vajadzētu izmantot tieši tos brīžus, kad bērns atklāti pauž savas emocijas.
  "Tu tagad jūties vīlies, jo mēs esam nokavējuši spēles sākumu."
  "Tu jūties pārsteigts par to, ka vecmāmiņa nolēmusi mūs apciemot."
  "Tu biji tik priecīgs par to, ka tava komanda uzvarēja izšķirošajās spēlēs."
  "Pēdējo reizi, kad tu tik ļoti sadusmojies, lai sagatavotu uzdoto, tev vajadzēja daudz vairāk laika nekā parasti. Šoreiz tu nolēmi, ka nav vērts dusmoties, un mājas darbus izpildīji daudz ātrāk. Lieku galvu ķīlā, ka tagad jūties nesalīdzināmi labāk."
   
• Emociju audzināšanai vajadzētu izmantot brīžus, kad bērns ir kopā ar citiem bērniem vai dzīvniekiem. Tādējādi bērnam ir vieglāk attīstīt sevī spēju iejusties otra cilvēka situācijā. 
  "Suņuks tik ļoti pārdzīvo, ka mēs to atstājām mājās vienu. Kā tu domā - kā viņš jūtas?"
  "Kad suns ierauga savu saimnieku, tas luncina asti. Kā tu domā - kā viņš jūtas?"
  "Tu tikko sacīji, ka tev skudriņas skrien pa kauliem. Kas tā ir par sajūtu?"
  "Pēc intensīvas mācīšanās tu sūdzējies par vēdersāpēm. Reizēm vēders sāp tad, ja cilvēks ir sanervozējies. Vai tu tāds esi?"
  "Kas cilvēkam būtu jāpasaka, lai tu ļoti sadusmotos? Kaut kas skumjšs? Priecīgs? Pretīgs? Vai varbūt priecīgi satraucošs? Kādas izjūtas tevī rastos ikvienā no šādiem gadījumiem?"
   
• Bērnu vienmēr vajadzētu rosināt precīzi raksturot savas emocijas, liekot tam mēģināt iejusties otra cilvēka situācijā un nekad neaizmirstot to paslavēt.
  "Tu viņai atļāvi parotaļāties ar savu lelli, jo redzēji, ka viņa ir ļoti noskumusi. Tas bija ļoti jauki no tevis."

Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties

• "Nekad nedod savām izjūtām vaļu."
  Vecāki, esiet uzmanīgi! Sadusmots bērns, protams, nedrīkst otram iet virsū ar dūrēm, bet ir gadījumi, kad bērna dusmu emocijas liecina par tādiem pāridarījumiem, kurus ignorēt vienkārši nedrīkst. Ko, piemēram, iesākt gadījumā, ja bērna draugi norunājuši kādam citam bērna draugam nozagt divriteni, bet jūsu bērns jūtas vainīgs un nevēlas savam draugam sagādāt nepatīkamu pārdzīvojumu? Šādā gadījumā vecākiem noteikti vajadzētu sava bērna pārdzīvojumam pievērst pastiprinātu uzmanību.

"Izrādīt savas jūtas nozīmē atklāt savas vājās vietas. Lai dzīvē gūtu panākumus, tev jāmācās uzaudzēt "biezu ādu". 
Jāsaka atklāti, ka bez spējas iejusties otra cilvēka situācijā jūsu bērnam turpmākajā dzīvē nebūs viegli izveidot noturīgas attiecības. 

 

Ko stāsta pētījumi par māsu un brāļu attiecībām?

Brāļu un māsu attiecības palīdz izprast attiecības arī ar citiem bērniem. Pētījumi, kuri tika veikti Psihiatrijas institūtā Londonā, liecina, ka brāļi un māsas, kuru vidū valda labas savstarpējās attiecības, izturas iejūtīgāk arī pret pārējiem cilvēkiem. Acīmredzot bērni, kuri savā starpā tik bieži neplēšas, pamazām ne tikai apgūst spēju iejusties otra cilvēka situācijā, bet arī liek šo spēju lietā citos kontekstos. Dažkārt brāļiem un māsām ir visai atšķirīgs temperaments. Šādiem bērniem vērojama pastiprināta tieksme attiecības noskaidrot agresīvi.

Avots: Pols Kolmens. "Vecāki un bērni. Kā runāt ar bērnu problēmu situācijās." Izdevniecība "Avots". 2004.