Kādā vecumā sākt kārtot testamentu?

Raksts publicēts sadarbībā ar Swedbank.

Savu pēdējo gribu testamentā var ierakstīt ikviena pilngadīga persona, ja vien to vēlas. Lai to izdarītu, nav obligāti jādodas pie notāra vai jurista.

Publisks vai privāts testaments?

Pašlaik Latvijā likums pieļauj divus testamentu veidus – publisku testamentu un privātu testamentu. Publiski testamenti tiek taisīti pie zvērināta notāra, savukārt privāts testaments ir tāds testaments, ko testators ir pašrocīgi uzrakstījis un parakstījis. Ja testators nolemj pats rakstīt privātu testamentu, tad jāatceras, ka tas pašam arī jāuzraksta un jāparaksta – tātad precīzi izsakot rīkojumus savam nāves gadījumam. Nebūs spēkā tāds testaments, ko nebūs rakstījis pats testators, bet kura saturs būs uzrakstīts, piemēram, ar datoru, un ko būs apliecinājuši divi liecinieki. Lai gan būsiet  par tādiem testamentiem dzirdējuši, kopš 2013. gada šāda testamenta forma vairs nav spēkā un tādu testamentu vairs sastādīt nedrīkst.

Attiecībā uz jau sastādītiem testamentiem, ja kādam tāds – ar datoru un lieciniekiem – testaments būtu sastādīts vēl pirms likuma spēkā stāšanās, t.i., pirms 2013. gada, ieteiktu tomēr sastādīt jaunu, ievērojot pašreiz spēkā esošos noteikumus. Tas tādēļ, ka Tieslietu ministrija, lai pēc iespējas izslēgtu testamentu viltojumus, ir ierosinājusi apspriest iespēju pēc kāda laika mantošanas procesā vispār atteikties atzīt par spēkā esošiem šādus testamentus, kaut arī tie būtu sastādīti laikā, kad šāda forma bija spēkā. Tāpat pašam testatoram jāgādā, lai šāds privāts testaments tiktu rūpīgi glabāts un vajadzības gadījumā mantiniekam to nebūtu sarežģīti atrast. Vērts aizdomāties par to, ka mājās glabāts testaments var arī tikt iznīcināts, piemēram, ugunsgrēkā vai plūdos. Tāpat testaments var pazust, ja tā pazušanā kāds ir ieinteresēts, piemēram, atstumtais mantinieks.

Vienlaikus notāri vērš uzmanību, ka visbiežāk mājās sagatavoti testamenti glabājas tikai pie personas, kas to rakstījusi, un var gadīties, ka tas mantojuma lietā var nenonākt, ja mantinieks nezina par tā eksistenci un atrašanās vietu. Tāpat tas var tikt atrasts jau pēc tam, kad mantojuma lieta jau nokārtota un manta sadalīta. Tomēr galvenie riski, kas jāņem vērā - pašrocīgi rakstītu testamentu ir ārkārtīgi viegli viltot, kā arī apzināti vai netīši iznīcināt. Savukārt pie notāra sastādīts nekur nenoklīdīs, un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā, jo notariāli apliecināts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā. Šajā reģistrā esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.  

Ko atstāt mantojumā?

Citam novēlēt testamentā var ne tikai māju, zemi, dzīvokli vai auto, bet arī citas vērtīgas lietas – gleznas, dārglietas, antikvariātu, naudu, kas glabājas mājās, vērtīgas grāmatas, ģimenes relikvijas, monētu vai marku kolekciju, utt. Arī tās var norādīt testamentā.

Speciālisti mantojuma lietas pie notāra iesaka kārtot tad, ja manto lietas, kurām ir piederības dokumenti – nekustamais īpašums, automašīna un citi reģistrēti transporta līdzekļi; lopi, kuriem ir reģistrācijas dokumenti; nauda bankas kontā, akcijas, sertifikāti, u.c.

Citam novēlēt testamentā var ne tikai māju, zemi, dzīvokli vai auto, bet arī citas vērtīgas lietas – gleznas, dārglietas, antikvariātu, naudu, kas glabājas mājās, vērtīgas grāmatas, ģimenes relikvijas, monētu vai marku kolekciju, utt.

Testaments – pēdējās gribas rīkojums
Testaments ir viens no veidiem, kā noteikt sava īpašuma un mantas tālāko likteni. Ja testamenta nav, cilvēka vietā lēmējs būs likums, bet diemžēl kādreiz tas ir iemesls strīdiem aizgājēja tuvinieku starpā. Ja cilvēkam dzīves laikā ir sava vīzija par to, kā sadalīt viņam piederošo mantu, testaments ir šīs pēdējās gribas rīkojums, ko pārējiem tuviniekiem būtu jārespektē.
Latvijā ir atļauts taisīt divu veidu testamentus – ar roku rakstītus un pie notāra sastādītus. Taču tikai pie notāra taisītam jeb publiskam testamentam ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā, jo pie notāra atstāts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā.

Pilnvara ilgstošas prombūtnes gadījumam
Pašlaik vai katrā ģimenē ir kāds, kurš devies darba gaitās uz citu valsti, bet viņiem ir arī svarīgi, ka kāds var rīkoties viņa interesēs, piemēram, risināt ar īpašuma apsaimniekošanu saistītus jautājumus vai saņemt pastā korespondenci. Tam nepieciešama pilnvara.

Nākotnes pilnvarojums – neparedzētām situācijām
Katrā ģimenē noteikti būtu vērts izskatīt nepieciešamību pēc nākotnes pilnvarojuma. Tas paredz, ka pilnvarnieks būs tiesīgs pārstāvēt pilnvardevēju situācijā, kad viņš veselības vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību. Piemēram, kāds no vecākiem pēkšņi var smagi saslimst un nespēt vairs parūpēties par saviem darījumiem un pieņemt lēmumus, t.sk. attiecībā uz saviem finanšu līdzekļiem bankā. Šādās situācijās kādam citam no ģimenes locekļiem – laulātajam vai pilngadīgam bērnam iespēja rīkoties, piemēram, ar bankas kontiem var būt kritiski svarīga, ja finanšu līdzekļi nepieciešami, piemēram, ārstēšanās izdevumu segšanai vai bērnu uzturēšanai.

Raksts publicēts sadarbībā ar Swedbank.

Parūpēties par tiem, kurus mīli, nepieciešams ne tikai ikdienā, bet domājot arī par nākotni, kad paši to vairs nespēsim. Ja Tev ir tuvinieki, par ko rūpēties vai kuri ir atkarīgi no Taviem ienākumiem, Tev nav finanšu līdzekļu, lai tiktu galā ar negaidītām izmaiņām dzīvē, kā arī Tev ir kredītsaistības, tad rūpīgi apdomā dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību. Dzīvības apdrošināšana palīdzēs taviem tuvajiem pārvarēt finansiālās grūtības gadījumā, ja vairs nespēsi parūpēties par tiem. Vairāk lasi šeit.

Cita saistoša informācija par ģimenes budžeta aktualitātēm pieejama blog.swedbank.lv.