Vai bērni pārmanto vecāku parādus?
Pēc tuva cilvēka nāves palicēji manto aizgājēja atstāto mantu - māju, dzīvokli, mašīnu, gleznas un pat mājdzīvniekus un lopus. Taču bieži vien mirušajam var būt arī parādi – hipotēka mājoklim, kredīts mašīnai, patēriņa kredīti. Vai arī tos bērni manto no saviem vecākiem?
FOTO: Shutterstock.com
Diemžēl notāru praksē nākas saskarties ar situācijām, kad, laikus rakstiski neatraidot mantojumu, atstātie parādi kļūst par mantinieka atbildību un, pašam nezinot, cilvēks ir “parakstījis” sev kredītsaistības varbūt pat visam mūžam.
Latvijas likumdošana paredz, ka mantojumā paliek viss – gan reāli esošā manta, gan parādi, gan tiesības. Un to nevar atraidīt vai pieņemt daļēji, piemēram, pieņemt nekustamo īpašumu un atraidīt parādus. Ja reiz mantojums pieņemts, pēc tam to mainīt nevar, un arī no parāda izvairīties vairs nebūs iespējams.
Lasītākais
Kā notiek mantojuma atraidīšana?
Mantojumu atraidīt var, notāra izsludinātajā termiņā ierodoties pie notāra un notariālajā aktā izsakot gribu par mantojuma atraidīšanu. Tas būtu vislabākais variants, jo novērstu visas šaubas un strīdus nākotnē.
Savukārt, uzsākot mantojuma lietu pēc kreditora iesnieguma, notiek pretējais – ja mantinieks nepiesakās, lai gan viņš ir saņēmis uzaicinājumu, klusēšana apliecina mantojuma pieņemšanu, un pret personu var tikt celta prasība par parādu samaksu.
Ja mantojums ir pieņemts, no tā vairs nevar atteikties, tāpat arī, ja mantojums ir atraidīts, vairs nav iespējams to pieņemt.
Diemžēl notāru praksē nākas saskarties ar situācijām, kad, laikus rakstiski neatraidot mantojumu, atstātie parādi kļūst par mantinieka atbildību un, pašam nezinot, cilvēks ir “parakstījis” sev kredītsaistības varbūt pat visam mūžam. Var gadīties, ka cilvēkam var nebūt ne jausmas, ka viņš ir kļuvis par mantinieku un arī par parādnieku. Līdz brīdim, kad tiek uzsākta parāda piedziņas procedūra.
Mantojuma pieņemšana
Ja mantojums ir pieņemts, no tā vairs nevar atteikties, tāpat arī, ja mantojums ir atraidīts, vairs nav iespējams to pieņemt. Likums paredz, ka pirms lēmuma pieņemšanas mantiniekam ir tiesības iepazīties ar mantojuma sastāvu. Mantinieks notāram var lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos. Tas nozīmē, ka notārs ievietos sludinājumu izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un izsludinās termiņu, kurā jāiesniedz gan mantošanas iesniegumi, gan kreditoru pretenzijas.
Ir vēl kāda iespēja - mantinieks mantojumu var pieņemt ar inventāra tiesību. Šādā gadījumā mantinieks par parādiem neatbild ar savu mantu, bet tikai saņemtā mantojuma apmērā. Mantojumu apzina zvērināts tiesu izpildītājs, kas sastāda inventāra sarakstu.
Raksts publicēts sadarbībā ar Swedbank.
.jpeg-804x536.jpg)
