Pašpalīdzības literatūra – vai tā spēj patiešām palīdzēt?

Tomēr ir reizes, kad pēc šādas palīdzības saņemšanas kļūst tikai sliktāk un nepieciešams vērsties pie psihoterapeita vai pat psihiatra. Konsultē psihoterapeite Diāna Zande. 

Pašpalīdzības grāmatas un semināri ir materiāli, kas domāti individuālai lietošanai bez profesionāļa atbalsta ar domu, ka, patērējot šo saturu, cilvēki varēs risināt savas problēmas, labāk attīstīt vai izprast sevi kādā jomā, uzlabot dzīves kvalitāti. Temati ir visdažādākie – sākot no tā, kā veidot kontaktu ar mājdzīvnieku un plānot ģimenes budžetu, un beidzot ar psiholoģiskiem jautājumiem, kas veido lielāko daļu pašpalīdzības satura, – kā dzīvot labāk, kā iemīlēties, kā nezaudēt partneri, ko darīt, ja viņš vairs nemīl un citiem tamlīdzīgiem. Milzīgajā pašpalīdzības satura tirgū ir daudz tādu piedāvājumu, kurus izstrādājuši cilvēki, kas nav konkrētās jomas speciālisti, tomēr ir arī tādas grāmatas un semināri, ko vada profesionāļi, tāpēc visus pašpalīdzības vēžus vienā kulītē bāzt nedrīkst.

Laika gars
Psihoterapeite Diāna Zande ir pārliecināta, ka pašpalīdzības saturs veido milzīgu mārketinga tirgu, kurā var ļoti labi pelnīt, tāpēc šajā jomā ir ārkārtīgi daudz materiālu. Tomēr, ja nebūtu pieprasījuma pēc šāda veida satura, nebūtu arī piedāvājuma. Kāpēc tieši šobrīd šāda veida grāmatas un semināri ir tik populāri? „Pieprasījumu parasti veido laika gars. Laikā, kad cilvēkiem bija jādomā par izdzīvošanu, viņi bija pārņemti ar eksistences jautājumu risināšanu. Pēdējos gadu desmitos mēs dzīvojam mierīgos apstākļos, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi par individuālo laimi, to, kā es jūtos, kā dzīvot vēl labāk. Pēdējās pāris dekādes Rietumu kultūrā cilvēki ir tik ļoti pārslogoti ar darbu, atbildību, racionalitāti, skriešanu pēc kredītiem un problēmu risināšanu, ka viņi ir izslāpuši pēc garīgām vērtībām, līdz ar to ir gatavi pieņemt lozungu „Mēs gribam augt un pilnveidoties kā personas”. Tā kā par mūsdienu sabiedrības kvalitātes mērauklu kļuvis tas, cik ātri (nevis labi) viss notiek, vēlams, lai pilnveide notiek ātri. Šī ir brīnišķīga augsne, kurā savu sēklu var sēt tie, kuri ir pietiekami uzņēmīgi un ambiciozi,” vērtē Diāna Zande. Viņa piebilst, ka cilvēki šādu saturu pērk arī tāpēc, ka kļūst arvien vientuļāki. Turklāt nevar noliegt arī to, ka pirkšanu veicina fakts, ka daudzi prot labi pārdot. „Kāpēc daudzi pērk jaunu telefonu? Ne jau tāpēc, ka vecais vairs nedarbojas, bet gan tāpēc, ka ir iznācis jauns modelis un reklāma vēsta, ka tu bez tā nevari dzīvot. Ja reklāma vēsta – es tev pateikšu, kā dzīvot laimīgi –, kā lai no tā atturas?”

Ja cilvēks ir regulārs pašpalīdzības satura patērētājs, viņš pēc kāda laika krīt nākamajos valgos un ķeras pie jaunas grāmatas vai semināra cerībā, ka tas palīdzēs, bet atkārtojas tas pats scenārijs.

Divu tipu patērētāji
Raugoties no psiholoģijas viedokļa, ir divi izplatīti iemesli, kāpēc cilvēki meklē pašpalīdzības saturu, un šo pašu iemeslu dēļ parasti tiek meklēts arī psihoterapeits. Pirmkārt, cilvēks jūtas draņķīgi un grib justies kaut cik jēdzīgi. Otrkārt, cilvēks, kurš jūtas labi, grib justies vēl labāk. Tomēr, ja runājam par pašpalīdzības saturu, problēma slēpjas vieglajā apsolījumā, ko tas piedāvā, – iemācīt justies laimīgam, iemācīt viegli un ātri atrisināt problēmas, iemācīt likt vīrietim tevi mīlēt, panākt, lai tevī klausās, un tamlīdzīgi. Reālajā dzīvē tas nav iespējams, tāpēc rodas neatbilstošas gaidas un cilvēki aplami tic, ka, izlasot grāmatu vai aizejot uz divu dienu semināru, viņi to dabūs.
Ja cilvēks, kurš tāpat ikdienā jūtas slikti, aiziet uz pašpalīdzības semināru, viņš tur jūtas labi, jo tiek uzklausīts un jūt, ka beidzot vismaz uz divām dienām viņš kādam ir svarīgs. Viņš saņem jaunu informāciju un domā, ka ies mājās un liks to lietā. Taču viņam tas nesanāk, tādēļ pēc tam viņš jūtas vēl draņķīgāk, jo tas kārtējo reizi apstiprina, ka viņš ir izgāzies. Pašsajūtas pasliktināšanās iemesls ir tāds, ka cilvēks jau pašos pamatos jūtas slikti, domājot par sevi, neviens seminārs viņu no tā neizcels. 
Tomēr, ja cilvēks ir regulārs pašpalīdzības satura patērētājs, viņš pēc kāda laika krīt nākamajos valgos un ķeras pie jaunas grāmatas vai semināra cerībā, ka tas palīdzēs, bet atkārtojas tas pats scenārijs.
Bet, ja semināru noklausās vai grāmatu izlasa tas, kurš savā dzīvē jūtas gluži labi, bet grib nelielus uzlabojumus, viņš no iegūtā paņem kaut ko vienu un nospriež, ka jāmēģina to ieviest dzīvē. Ļoti iespējams, ka šis cilvēks tiešām nedaudz kaut ko var pamainīt, jo viņš jau pamatā par sevi domā jēdzīgi.

Raksta turpinājumu lasi žurnālā “Veselība” marta numurā.
Numura tēma HOLESTERĪNS
Pērc žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai abonē www.ekiosks.lv