Noguldot naudu bērnam bankā, to var uzraudzīt Bāriņtiesa

Kāpēc tas notiek un ar ko šādos gadījumos ir jārēķinās vecākiem? Komentē Rīgas Bāriņtiesas mantisko un aizgādības lietu nodaļas speciālisti un Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kropštāls. 
 

Trīs uzkrāšanas veidi
Ir trīs veidi, kā vecāki visbiežāk veido uzkrājumus saviem bērniem - konts vai krājkonts uz mammas vai tēva vārda, krājkonts uz bērna vārda un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kur polise tiek pirkta uz vecāka vārda, bet labuma guvējs tiek norādīts bērns.


Krājkonts pieder kādam no vecākiem, bet tā mērķis ir uzkrājuma veidošana bērnam. Sasniedzot pilngadību vai ātrāk, šos līdzekļus var nodot bērnam. Ar uzkrājamajiem līdzekļiem vecāki rīkojas pēc saviem ieskatiem. 


Var atvērt kontu vai depozītu bērnam, ko dēvē arī par bērna vai pilngadības krājkontu. Šis konts ir uz bērna vārdu. Visi līdzekļi, kas tiek tajā ieskaitīti, pieder bērnam. Neviens cits, kā vien bērns, nav tiesīgs ar šo naudu rīkoties. Sasniedzot pilngadību, bērns pats izlemj, ko ar šo naudu darīs. Ja nauda ir vajadzīga ātrāk vai arī notiek jebkādas izmaiņas, kas ir saistītas ar kontu, piemēram, tiek mainīta konta valūta, iesaistās bāriņtiesa. Izskatot situāciju, tā dod piekrišanu un atļauju ar naudu rīkoties aizbildņiem vai vecākiem. Ja nauda vajadzīga tieši bērna vajadzībām, bāriņtiesa šādu atļauju dod. 

Pirms sākt veidot uzkrājumu, ir svarīgi izvēlēties vispiemērotāko risinājumu, kas vislabāk atbilst katra vajadzībām. Vai tā būtu iespēja saņemt nodokļa atmaksu, saglabāt kontroli pār uzkrājumu, iespēja vairāk nopelnīt, dzīvības apdrošināšana vai piekļuve naudas līdzekļiem – tas jāizlemj katram pašam.

Jāprecizē, ka primāri vecāka pienākums ir nodrošināt bērna vajadzības, saskaņā ar Civillikuma 179.pantu. Šajos gadījumos vecāks sniedz bāriņtiesai informāciju par saviem ienākumiem, pamatojot, ka pats tiešām nevar nodrošināt bērnam konkrēto vajadzību. Protams, ka visos gadījumos tiek vērtēts arī bērna viedoklis, ja bērns tādu var sniegt.

Par naudas izņemšanu šādā gadījumā banka soda procentus nepiemēro. Izveidojot krājkontu bērnam, jāņem vērā, ka likmes šai naudai vienmēr būs zem inflācijas līmeņa, toties krājkonta uzturēšanai nav komisijas maksas. Nav arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas. 

Ja pilngadības krājkonts tiek noformēts uz bērna vārda, līdz ar to šie naudas līdzekļi tiek saglabāti līdz bērna pilngadībai, tad uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumam uzkrājums bērna nākotnei līguma turētājs parasti ir vecāks. Ir bijuši gadījumi, kad vecāki konsultējas bāriņtiesā, vai no pilngadības krājkonta var pārskaitīt naudu uz uzkrājumu bērna nākotnei, jo tādējādi var saņemt lielākus lielāku procentu vai nodokļu atvieglojumus. Diemžēl šādā gadījumā bāriņtiesa nevar atbildēt apstiprinoši, jo vismaz līdz šim redzētajos līgumos par uzkrājumu bērna nākotnei labuma guvēju (līguma turētāju - vecāku) nevar mainīt, un tādējādi nav iespējams gūt pilnīgu pārliecību, ka šie naudas līdzekļi arī paliks bērnam. 

Trešais un populārākais variants ir uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas uzkrājums bērna nākotnei, ko piedāvā apdrošināšanas kompānijas. Būtībā arī šie līdzekļi pieder vecākiem. Vecāki ver vaļā polisi uz savu vārdu, bet kā labuma guvēju norāda bērnu. Polise pieder vecākiem. Veicot iemaksas šajā uzkrājumā, ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

Turklāt lēmuma par šo naudu joprojām pieņem vecāks. Bieži vien ir tā, ka 18 gados bērns vēl nespēj pieņemt atbilstošus lēmumus, savukārt vecākiem ir svarīgi, lai šie naudas līdzekļi tiktu novirzīti tieši izglītības iegūšanai.

Vecāku nāves gadījumā dzīvības apdrošināšanas uzkrājums, ja labuma guvējs ir bērns, tiek ieskaitīts bērna pilngadības krājkontā. Nauda ir pieejama bērnam, kad viņš sasniedz pilngadību.

Atskaite Bāriņtiesai noteiktu noguldījumu gadījumos
Kā norāda Swedbank pārstāvis Kristaps Kopštāls, banka automātiski nesniedz informāciju par noguldījumiem Bāriņtiesai, tomēr, ja Bāriņtiesa pieprasa šādu informācija, tad bankai ir pienākums to sniegt. Savukārt Bāriņtiesas pārstāve Ginta Subbota skaidro, ka vairumā gadījumu Bāriņtiesa nemaz nav informēta par uzkrājumu kontu bērnam, kas tiek veidots bankā. "Tikai tad, ja vecāki vēlas kaut ko mainīt, vai izņemt naudu no konta, kas domāts bērnam, viņiem ir jāvēršas Bāriņtiesā pēc atļaujas. Bankas izmaiņas drīkstēs veikt tad, kad šāda atļauja būs izsniegta."

Civillikuma 191. pants nosaka, ka par lietām, kas ir Bāriņtiesas uzskaitē, ir reizi gadā jāsniedz atskaite. Šī informācija paliek bāriņtiesas rīcībā, tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tieši tāda pati procedūra ir arī tad, ja vecāki, piemēram, vēlas mainīt bērna noguldījuma valūtu. Savukārt, ja uz bērna vārdu ir atvērts jauns krājkonts, tad par to bāriņtiesai jāatskaitās nav, jo Bāriņtiesā nav ierosināta lieta.

Pirms sākt veidot uzkrājumu, ir svarīgi izvēlēties vispiemērotāko risinājumu, kas vislabāk atbilst katra vajadzībām. Vai tā būtu iespēja saņemt nodokļa atmaksu, saglabāt kontroli pār uzkrājumu, iespēja vairāk nopelnīt, dzīvības apdrošināšana vai piekļuve naudas līdzekļiem – tas jāizlemj katram pašam.