Noguldot naudu bērnam bankā, to var uzraudzīt Bāriņtiesa
Vecākiem, kas rūpējas par bērnu finansiālo startu, sasniedzot pilngadību, un veido naudas uzkrājumus, var nākties saskarties ar visai neparastu pārsteigumu – īpašu bāriņtiesas interesi.
Kāpēc tas notiek un ar ko šādos gadījumos ir jārēķinās vecākiem?
Komentē Rīgas Bāriņtiesas mantisko un aizgādības lietu
nodaļas speciālisti un Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas
vadītājs Kristaps Kropštāls.
Trīs uzkrāšanas veidi
Ir trīs veidi, kā vecāki visbiežāk veido uzkrājumus saviem bērniem
- konts vai krājkonts uz mammas vai tēva vārda,
krājkonts uz bērna vārda un uzkrājošā
dzīvības apdrošināšana, kur polise tiek pirkta uz vecāka
vārda, bet labuma guvējs tiek norādīts bērns.
Krājkonts pieder kādam no vecākiem, bet tā
mērķis ir uzkrājuma veidošana bērnam. Sasniedzot pilngadību
vai ātrāk, šos līdzekļus var nodot bērnam. Ar uzkrājamajiem
līdzekļiem vecāki rīkojas pēc saviem ieskatiem.
Var atvērt kontu vai depozītu bērnam, ko dēvē arī par bērna
vai pilngadības krājkontu. Šis konts ir uz bērna vārdu.
Visi līdzekļi, kas tiek tajā ieskaitīti, pieder bērnam. Neviens
cits, kā vien bērns, nav tiesīgs ar šo naudu rīkoties. Sasniedzot
pilngadību, bērns pats izlemj, ko ar šo naudu darīs. Ja nauda ir
vajadzīga ātrāk vai arī notiek jebkādas izmaiņas, kas ir saistītas
ar kontu, piemēram, tiek mainīta konta valūta, iesaistās
bāriņtiesa. Izskatot situāciju, tā dod piekrišanu un atļauju ar
naudu rīkoties aizbildņiem vai vecākiem. Ja nauda vajadzīga tieši
bērna vajadzībām, bāriņtiesa šādu atļauju dod.
Pirms sākt veidot uzkrājumu, ir svarīgi izvēlēties vispiemērotāko risinājumu, kas vislabāk atbilst katra vajadzībām. Vai tā būtu iespēja saņemt nodokļa atmaksu, saglabāt kontroli pār uzkrājumu, iespēja vairāk nopelnīt, dzīvības apdrošināšana vai piekļuve naudas līdzekļiem – tas jāizlemj katram pašam.
Jāprecizē, ka primāri vecāka pienākums ir nodrošināt bērna
vajadzības, saskaņā ar Civillikuma 179.pantu. Šajos gadījumos
vecāks sniedz bāriņtiesai informāciju par saviem ienākumiem,
pamatojot, ka pats tiešām nevar nodrošināt bērnam konkrēto
vajadzību. Protams, ka visos gadījumos tiek vērtēts arī bērna
viedoklis, ja bērns tādu var sniegt.
Par naudas izņemšanu šādā gadījumā banka soda procentus nepiemēro.
Izveidojot krājkontu bērnam, jāņem vērā, ka likmes šai naudai
vienmēr būs zem inflācijas līmeņa, toties krājkonta uzturēšanai nav
komisijas maksas. Nav arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa
atmaksas.
Ja pilngadības krājkonts tiek noformēts uz bērna vārda, līdz ar to
šie naudas līdzekļi tiek saglabāti līdz bērna pilngadībai, tad
uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumam uzkrājums bērna
nākotnei līguma turētājs parasti ir vecāks. Ir bijuši gadījumi, kad
vecāki konsultējas bāriņtiesā, vai no pilngadības krājkonta var
pārskaitīt naudu uz uzkrājumu bērna nākotnei, jo tādējādi var
saņemt lielākus lielāku procentu vai nodokļu atvieglojumus. Diemžēl
šādā gadījumā bāriņtiesa nevar atbildēt apstiprinoši, jo vismaz
līdz šim redzētajos līgumos par uzkrājumu bērna nākotnei labuma
guvēju (līguma turētāju - vecāku) nevar mainīt, un tādējādi nav
iespējams gūt pilnīgu pārliecību, ka šie naudas līdzekļi arī paliks
bērnam.
Trešais un populārākais variants ir uzkrājošās dzīvības
apdrošināšanas uzkrājums bērna nākotnei, ko piedāvā
apdrošināšanas kompānijas. Būtībā arī šie līdzekļi pieder vecākiem.
Vecāki ver vaļā polisi uz savu vārdu, bet kā labuma guvēju norāda
bērnu. Polise pieder vecākiem. Veicot iemaksas šajā uzkrājumā, ir
iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.
Turklāt lēmuma par šo naudu joprojām pieņem vecāks. Bieži vien ir
tā, ka 18 gados bērns vēl nespēj pieņemt atbilstošus lēmumus,
savukārt vecākiem ir svarīgi, lai šie naudas līdzekļi tiktu
novirzīti tieši izglītības iegūšanai.
Vecāku nāves gadījumā dzīvības apdrošināšanas uzkrājums, ja labuma
guvējs ir bērns, tiek ieskaitīts bērna pilngadības krājkontā. Nauda
ir pieejama bērnam, kad viņš sasniedz pilngadību.
Atskaite Bāriņtiesai noteiktu noguldījumu
gadījumos
Kā norāda Swedbank pārstāvis Kristaps Kopštāls, banka automātiski
nesniedz informāciju par noguldījumiem Bāriņtiesai, tomēr, ja
Bāriņtiesa pieprasa šādu informācija, tad bankai ir pienākums to
sniegt. Savukārt Bāriņtiesas pārstāve Ginta Subbota skaidro, ka
vairumā gadījumu Bāriņtiesa nemaz nav informēta par uzkrājumu
kontu bērnam, kas tiek veidots bankā. "Tikai tad, ja
vecāki vēlas kaut ko mainīt, vai izņemt naudu no konta, kas domāts
bērnam, viņiem ir jāvēršas Bāriņtiesā pēc atļaujas. Bankas izmaiņas
drīkstēs veikt tad, kad šāda atļauja būs izsniegta."
Civillikuma 191. pants nosaka, ka par lietām, kas ir Bāriņtiesas
uzskaitē, ir reizi gadā jāsniedz atskaite. Šī informācija paliek
bāriņtiesas rīcībā, tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
Tieši tāda pati procedūra ir arī tad, ja vecāki, piemēram, vēlas
mainīt bērna noguldījuma valūtu. Savukārt, ja uz bērna vārdu ir
atvērts jauns krājkonts, tad par to bāriņtiesai jāatskaitās nav, jo
Bāriņtiesā nav ierosināta lieta.
Pirms sākt veidot uzkrājumu, ir svarīgi izvēlēties vispiemērotāko risinājumu, kas vislabāk atbilst katra vajadzībām. Vai tā būtu iespēja saņemt nodokļa atmaksu, saglabāt kontroli pār uzkrājumu, iespēja vairāk nopelnīt, dzīvības apdrošināšana vai piekļuve naudas līdzekļiem – tas jāizlemj katram pašam.