"Ne velti ir teiciens par kurpnieku bez kurpēm" - Aina Poiša 62 gadu vecumā piedzīvo laulības krīzi
Pazīstamā ģimenes psihoterapeite Aina Poiša (62) atzīst, ka ar vīru Gati Poišu patlaban savās attiecībās izdzīvo sarežģītu posmu. “Es to ļoti nevēlētos saukt par krīzi, bet gan par pārmaiņu posmu,” viņa saka.
Savulaik TV raidījumā "Ainas šovs" popularitāti guvusī Aina
Poiša savas profesionālās dotības gadiem likusi lietā kā ģimenes
psihoterapeite, palīdzot tikt skaidrībā ar jūtām un problēmām
pāriem, kuru attiecības nonākušas strupceļā. Par pašas ilggadējo
laulības dzīvi ar vīru Gati Poišu intervijās Aina lielākoties
vairījusies ieslīgt izsmeļošās runās, taču tagad, ticot, ka viņas
pieredze var palīdzēt arī kādam citam, psihoterapeite atklāti
pastāsta, ka viņas ģimenes dzīve nav tik rožaina, kā pašai gribētos
– faktiski tā nupat bijusi uz izjukšanas sliekšņa.
Vismaz pagaidām nešķirsies
Aina ar dzīvesbiedru Gati Poišu ir kopā jau 34 gadus. “Mēs ar Gati
izvēlējāmies ķerties pie savas laulības remonta.” (Foto: no
izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)
Aina Poiša, kurai ar laulāto draugu Gati rit laulības 34. gads,
atklāj, ka šobrīd ar dzīvesbiedru savas attiecības un sasvstarpējo
saikni cenšas būvēt no jauna. Saspīlējumi kopdzīvē brieduši jau
vairākus gadus, un pirms diviem gadiem piedzīvota īsta laulības
krīze, ko atšķetināt abi cenšas vēl aizvien.
“Jebkurās attiecībās ir dinamika: brīžiem ir augšā, brīžiem – lejā. Kādu posmu cilvēki ir tuvāk viens otram, kādā brīdī – tālāk, un lielākoties tajos posmos ikviens jūtas ļoti vientuļi, bezpalīdzīgi un kopumā nelaimīgi. Attiecības – tās ir tāpat kā māja – jāuzpasē, jāseko līdzi, kurā brīdī nepieciešams ko pielabot, uzlabot. Ikdiena jau ir ļoti strauja. Mēs varam apiet savai mājai riņķī, ieraudzīt, ka fasādē sāk veidoties plaisa, un nodomāt – nu šī skāde nav tik liela, pašlaik nav laika, naudas un arī spēka īsti nav ķerties tai plaisai klāt. Bet tā plaisa ar laiku kļūst lielāka. Un ir gadījumi, kad tā vairs nav labojama. Tas pats ir ar attiecībām,” atklāti teic Aina, neslēpjot, ka arī pati šo pieredzi joprojām izjūt uz “savas ādas”.
“Šādos gadījumos ir iespēja attiecības finišēt un meklēt rast citus domubiedrus, varbūt pat jaunu partneri, ar kuru saskan vērtības, ir viegli, patīkami komunicēt un tā tālāk. Bet ir arī otrs variants – ja abiem tas ir svarīgi – ķerties klāt pie savas laulības remonta. Mēs ar Gati izvēlējāmies otro variantu,” saka Aina. “Mēs nešķiramies. Nevaram zināt kā būs nākotnē, bet vismaz pagaidām uz šķiršanās sliekšņa neesam,” viņa apliecina.
Cenšas runāt, nevis krāt dusmas
Aina atklāj, ka viņas attiecībās lielākā kļūda līdz šim bijusi savu
neapmierinātību un sliktās emocijas turēt sevī. “Man bija tipiski,
ka negācijas uzkrāju, bet tad vienā brīdī sprāgu gaisā! Kā tas ir
izpaudies? Es palieku ar zvērojošām acīm, visiem no manis ir
šausmīgi bail, jo viss ķermenis ir gatavs par vai pret kaut ko
iestāties. Tad šķiet, ka manī ir tāds spēks, ka pašai sametas bail.
Es varu mest ar vāzi, ar pannu, es varu iekost, varu ieskrāpēt.
Tas izklausās traki, bet tiešām tā esmu darījusi. Ja es visu uzkrāju sevī – kas nav pareizi –, tad novedu sevi līdz afekta stāvoklim. Tāpēc, ka esmu emocionāla, un no tā netieku vaļā. Skaidrs, ka tas neattaisnojas, un tad nāk tas sprādziens, kas ir stipri par lielu.
Vīram teicu priekšā, kā mani nomierināt: „Apņem mani un noturi. Neuzbrūc un neliec mani kastītē. Man pāries.” Kad tas emociju ūdens ir sācis vārīties un tā riktīgi mutuļo, vīrietis ar savu spēku iedod stabilitāti un satvaru. Vajag, lai viņš kā liels zilonis paņem mani kā mazu mušiņu un drusku pasargā no tiem iekšējiem vējiem. Reizēm viņam tas izdodas, reizēm – ne,” savulaik par attiecību vētrām stāstīja Aina Poiša, kura nu sevi līdz emocionālajiem sprādzieniem vairs neatļaujas novest. “Mēs cenšamies sarunāties, izrunāties, kas katram uz sirds, runāt par sajūtām, par visu. Lai vairojas pozitīvais, nevis dusmas, aizvainojums,” viņa paskaidro.
Bija gatavi doties uz pāru terapiju
"Bija diezgan ilgs periods, kad ar vīru vispār nesarunājāmies.
Komunikācija faktiski norisinājās tikai caur bērniem. Taču tas
posms nu jau ir aiz muguras, un mēs patiesi cenšamies strādāt,
savas attiecības veidot citā kvalitātē,” saka Poiša. Aina teic, ka
attiecību problēmas cilvēkiem var būt jebkurā vecumposmā,
neatkarīgi no sociālā stāvokļa un profesijas. Jāņem vērā, ka
ikvienas personības individuālā krīze var novest līdz krīzei arī
attiecībās.
Viņas gadījumā, būdama ģimenes psihoterapeite, Aina nav pilnvērtīgi spējusi likt lietā profesionālās prasmes savu attiecību problēmu risināšanā. “Jā, ne velti ir teiciens par to, ka kurpniekam nav kurpju. Kaut ko reizēm vari izmantot, bet pārsvarā nespēj pats sev palīdzēt. Ar vīru pat nopietni domājām vērsties pie kāda neatkarīga speciālista, kas varētu mūs ievirzīt pareizajās sliedēs. Gatis bija ar mieru, bet pie ģimenes speciālista neesam aizgājuši manis dēļ. Redziet, esmu diezgan specifiskā situācijā – te tā atpazīstamība un pazīšanās ar nozares cilvēkiem rada tādu kā barjeru.
Pie kā iet? Ja atrastu pat kādu pilnīgi nepazīstamu pāru terapijas speciālistu, manī rada diskomfortu, ka nepazīstams viņš var būt man, bet ne es viņam. Šim iedomu šķērslim vēl neesmu tikusi pāri,” domīgi teic Aina Poiša. Tomēr, neraugoties uz attiecību problēmām, Aina sevī uztur optimismu. Pēc Līgo svētkiem, kas nosvinēti ģimenes lokā kopā ar laulāto draugu, bērniem un mazbērniem, tagad viņa bauda vasaras brīvdienas laukos un ar nepacietību gaida jūlija beigas, kad pasaulē jānāk trešajam mazbērnam.
“Stāvu basām kājām pļavas vidū un ar visu savu esību uzsūcu sevī dabas spēku,” smaidot teic Aina Poiša, piebilzdama, ka arī privātajā dzīvē cer uz skaistu atrisinājumu. “Es ticu, ka dzīvē viss sakārtosies, jo mēs pie tā strādājam. Abi esam izdarījuši savu izvēli – turpināt būt kopā. Un tas ir svarīgākais,” viņa ir pārliecināta.
No portāla Jauns.lv