Kā dzīvo 20 gadu vecā Džūlija - meitene, kura radās no spermas donora un uzauga pie divām lesbietēm
"Es uzaugu ar divām mammām - Ketlīnu un Betsiju," BBC dokumentālajā filmā par spermas donora Nr.1317 radītajiem bērniem saka šobrīd 20 gadus vecā Lielbritānijas iedzīvotāja Džūlija. Glītā meitene atklātā stāstā pauž intīmākās detaļas par savu dzīvi. Viņai nekad nav bijusi klasiska ģimene ar māti un tēvu, un šis gads nesis vēl vairāk brīnumu.
Džūlijas abas mammas sagāja kopā pavisam jaunas, kad viņām bijis ap 23. Iemīlējušās un sākušas kopdzīvi. Vēlāk tika pieņemts lēmums, ka ģimenē vajag bērnu, un abas devušās uz Kalifornijas (ASV) spermas banku. Zīmīgi, ka lielākā daļa spermas donoru vēlas palikt anonīmi, taču Ketlīna un Betsija gribējušas tādu vīrieti, kuru kaut kad vēlāk dzīvē meita varētu arī satikt, un likums to ļautu. Pēc apraksta izvēle kritusi par labu spermas donoram ar kārtas numuru 1317. Meitene nāca pasaulē 1999.gada janvārī.
Kad Džūlijai apritēja 18, viņai bija brīvas rokas rīkoties ar sev zināmo informāciju par pašas bioloģisko tēvu. Un meitene satika ne tikai viņu, bet arī 19 (!) citus jauniešus, kuri visi radušies no viena donora. "Domāju, būšu laimīga, ja satikšu vienu vai divus. Taču viņu izrādījās tik daudz," BBC filmā stāsta Džūlija. Tas bijis iespējams daļēji tālab, ka spermas donors sevi nebija anonimizējis. BBC ar kameru sekoja līdzi Džūlijai, kā viņa vienu pēc otra satiek savus tuvākos radiniekus.
Ketlīna (no kreisās) nu jau ir mirusi. Džūlijas bioloģiskā māte Betsija joprojām dzīvo. (Foto: Ekrānuzņēmums)
Kalifornijas spermas bankā ir informācija, ka numurs 1317 spējis radīt vismaz 20 sekmīgas grūtniecības, taču viņa bērnu varētu būt pat vairāk. Džūlijas pirmā atrastā pusmāsa Karolīna (22) filmā stāsta un rāda mazu plastmasas pudelīti, kuru viņas māte saglabājusi. Tā datēta ar donora numuru un gadu - 1995. Dokumentācija uzrāda, ka spermas donors savu "labdarību" uzsācis 1993.gada novembrī un ik pa laikam devies papildināt savu banku. Kā skaidro pats donors, galvenokārt viņš to darīja, protams, naudas dēļ, taču bijis arī morālais aspekts - palīdzēt pāriem vai vientuļniecēm, kuras citādākā veidā pie mazuļa tikt nevar vai negrib.
Stāsta galvenā varona Džūlija BBC filmā rāda kaklarotu, ko viņai 18.jubilejā uzdāvinājušas mammas. Uz tās iegravēts donora numurs 1317. Šobrīd viena Džūlijas mamma (ne bioloģiskā) jau ir mirusi, viņas dzīvību paņēma vēzis. Bet īstā māte ir dzīva un satika sava bērna tēti. "Mēs bijām domājušas, ka 18 gadu vecumā tev viņš būtu jāsatiek. Cerējām, ka tev viņš patiks," saka Betsija.
Māsas un brāļi satiekas
BBC dokumentālajā filmā fiksēta jauniešu bariņa satikšanās - viņi visi ir atšķirīgi, tumšāki vai gaišāki, tomēr visi ļoti izskatīgi. Katrs no šiem cilvēkiem stāsta, kāda ir bijusi dzīve, zinot, ka esi cēlies no plastmasas pudelītes. Vienai no donora meitām Samantai (23) licies, ka viņa ir kā no Marsa - viņa turklāt ir arī no donores olšūnas radusies. "Pirms 50 gadiem tāda cilvēka kā es nemaz nevarēja būt," par savu eksistenci spriež jauniete, atzīstot, ka nākusi pasaulē nedabiskā veidā un vēlētos, kaut būtu bijis citādāk. Kādu laiku Samanta pat vainojusi savu māti, jo viņa tik izmisīgi gribēja bērnu, ka pieļāva šādu dzīvības formu. Bet viņas pusbrālis no tēva puses Džordžs (22) piebilst - ziniet, šāds veids ir uz palikšanu, un varbūt kādu dienu pasaulē visi bērni nāks tikai tā. Visi jaunieši vienojas kopīgā vēlmē iepazīt viens otru tuvāk. Galu galā asinsbalss ziņā viņi ir brāļi un māsas. "Šī varētu būt ģimene," spriež puisis. Viena no māsām gan atzīst, ka šādai satikšanās dienai vajadzējis notikt jau sen, sen bērnībā, jo tagad ir zaudēts tik daudz laika savstarpējai tuvībai un draudzībai.
Spermas donora bērniņš Džūlija. (Foto: Ekrānuzņēmums)
Pēc tikšanās Džulija analizē: "Mēs joprojām cenšamies saprast, kā vispār funkcionē ģimene. Joprojām nesaprotu, kā tas ir, taču sākums man patīk," viņa spriež. Vienu pēc otra viņa filmēšanas laikā satika 16 savus brāļus un māsas. "Jūtos ērti, saucot viņus par brāļiem un māsām. Tomēr mēs neesam bijuši viens otram 18 gadus, līdz ar to es īsti nesaprotu, kā uzvesties. Cik gan tuvi mēs esam patiesībā?" Džūlija pauž apjukumu. Viņas mamma Betsija tikmēr prāto, ka viss notiekošais ir tīra mīlestība - tā ir tā dziļā saikne starp visiem donora Nr.1317 bērniem. Un tad Betsija paziņo - tu rīt satiksi Darenu, savu tēti!
Lielā tikšanās - meita un tēvs
Tikšanās ar vīrieti vārdā Darens ir pirmā gan Džūlijai, gan viņas mammai Betsijai. Brīvdienas priekšpusdienā abu mājās ierodas izskatīgs tumšmatis. Betsija uzreiz saka lielu paldies viņam par tik brīnišķīgu meitu, kuru viņš uzdāvinājis viņai un nu jau mirušajai Ketlīnai: "Tā ir lielākā dāvana, kuru jūs varējāt pasniegt cilvēkiem. Ļoti novērtēju to, paldies," pauž Betsija.
Betsija. (Foto: Ekrānuzņēmums)
Darenam šobrīd ir 44 gadi, viņš strādā IT jomā un dzīvo Kalifornijā. Pirmo reizi viņš sēklu spermas bankā nodevis 19 gadu vecumā - naudas grūtību dzīts. Viņš gan arī domājis par to, ka rada bērnus, taču jebkādas tikšanās šķitušas tik tālā, tālā nākotnē esam. "Par sekām es īsti nedomāju. Kad esi tik jauns, tu domā tikai par tuvāko laiku," filmā saka Darens. Viņš zinājis, ka daži bērni tiešām radušies un aug, taču nezina, cik pavisam kopā viņam ir bērnu. Tas arī nenodarbina Darena prātu, jo viņš ikdienā esot ļoti aizņemts darbos. Darens jūtot "kosmisku garīgu saikni" ar viņiem visiem, taču par konkrētiem gadījumiem neinteresējas vispār. Dažus bērnus viņš ir saticis un secina, ka tie esot talantīgi, gudri, draudzīgi un vizuāli izskatīgi cilvēki. Satiekot Džūliju, Darens pauž lepnumu par tādu meitu, un visi vienojas kopīgā selfijā.
Darens spermu sāka nodot bankā 19 gadu vecumā. Par katru no saviem bērniem viņš neinteresējas. (Foto: Ekrānuzņēmums)
Meitenes secinājumi
"Esmu ieguvusi lielu daļu ģimenes - daudz vairāk nekā jebkad domāju, ka dabūšu. Tomēr esmu arī zaudējusi tik lielu daļu savas ģimenes. Mamma Ketlīna man nav aizstājama. Man katrā ziņā šobrīd ir ļoti paplašināta veida ģimene". Nav zināms, vai Džūlija un Betsija donoru Nr.1317 Darenu pēc filmēšanas vēl satika. Pilnu BBC filmu par šo stāstu skaties šeit BBC.
No portāla Jauns.lv