Prieks par mīlēšanos zudis bērna ieņemšanas periodā. Ko darīt?

Prieks par mīlēšanos zudis laikā, kad pāris mēģinājuši ieņemt bērnu. Šī ir viena no problēmsituācijām, ko vecāki ieskicēja vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” rīkotajā diskusijā “Pāru seksuālā (ne)kompetence”. Situāciju komentē klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.

Mūsu seksualitāte mums piedāvā seksuālu tuvību izmantot kā baudpilnu resursu savas dzīves erotizēšanai jeb piepildīšanai ar plaša spektra juteklisku pieredzi, kur pats process arī var kalpot par mērķi – galu galā, āda ir mūsu lielākais un jaudīgākais maņu orgāns.

FOTO: Shutterstock.com

Mūsu seksualitāte mums piedāvā seksuālu tuvību izmantot kā baudpilnu resursu savas dzīves erotizēšanai jeb piepildīšanai ar plaša spektra juteklisku pieredzi, kur pats process arī var kalpot par mērķi – galu galā, āda ir mūsu lielākais un jaudīgākais maņu orgāns.

Jautājums: Mums seksuālās attiecības pasliktinājās laikā, kad mēģinājām tikt pie bērna. Procesā bija pārāk daudz prāta. Un pēc tam pie prieka guļamistabā tā arī neatgriezāmies.


“Te izskan viens no svarīgiem atslēgas vārdiem – ka seksuālās attiecības var kļūt par priekpilnu pieredzi. Mīlēšanās aktam noteikti nav jābūt ar vienu šauru mērķi – reproduktīvās funkcijas realizēšana. Mūsu seksualitāte mums piedāvā seksuālu tuvību izmantot kā baudpilnu resursu savas dzīves erotizēšanai jeb piepildīšanai ar plaša spektra juteklisku pieredzi, kur pats process arī var kalpot par mērķi – galu galā, āda ir mūsu lielākais un jaudīgākais maņu orgāns. Sievietēm dažkārt šķiet, ka viņas nevēlas mīlēties, ka ir aseksuālas. Šeit ir vērts palūkoties – varbūt sieviete vienkārši pasīvi gaida, ka kāds nāks un ar viņu kaut ko darīs, un pati nerīkojas. Vēl kāda lieta, kas var būt traucējoša, – nespēja koncentrēt savu uzmanību uz to, ko es jūtu. Maņu orgāni ir it kā aizmiguši dziļā miegā,” atbild Kristīne Balode.

Vai es spēju iekārot sevi, vai man patīk dzīvot savā ķermenī? Vai cienu to? Ir jāatrod veids, kā nejust vainu un kaunu par sevi, – tas liedz ļauties intimitātei.

Psiholoģe skaidro, ka seksualitāte ir pieredze, caur kuru mēģināt izzināt otru, izzināt sevi, un intuīcija, ja vien tai ļaujamies, vada šo patīkamo ceļojumu, arvien vairāk atverot to potenciālu, kāds ir mūsu maņu orgāniem un iztēlei. “Lai tas notiktu, ir jābūt kontaktam – vispirms ar sevi. Vai es spēju iekārot sevi, vai man patīk dzīvot savā ķermenī? Vai cienu to? Ir jāatrod veids, kā nejust vainu un kaunu par sevi, – tas liedz ļauties intimitātei. Svarīga ir fiziskā kontakta atjaunošana – vispirms pašai ar sevi. Savas fiziskās labklājības atjaunošana ir pirmais, kā sieviete var sajust, vai seksuālā negribēšana patiešām ir kaut kas reāls. Ja tā, tad jāmeklē palīdzība pie speciālista. Tomēr lielākoties tie ir priekšstati, kas stāv starp cilvēku un jauno pieredzi.”

Reklāma
Reklāma

Sešus otrdienas vakarus, sākot no 12. novembra, plkst. 20.00–21.00 Facebook.com/Mammamuntetiem ir skatāms tematisko diskusiju cikls par vecāku seksuālo (ne)kompetenci un seksuālo apzinātību. Speciālistu diskusijas rīko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”. Paralēli diskusijām portālā “Mammamuntetiem.lv” būs publicētas izglītojošas rakstu sērijas gan par vecāku, gan pusaudžu seksualitāti un ar to saistītajiem jautājumiem.