Pilnvara vecāka gadagājuma cilvēka pārstāvībai – kāpēc un ko tajā iekļaut

“Tas ir strupceļš, no kura, domājot par priekšdienām, var censties sevi un savus tuvākos pasargāt,” uzskata zvērināta notāre Sandra Stīpniece. Sarunā ar LV portālu viņa skaidro, kas jāzina un jāņem vērā, taisot pilnvaru vecāka gadagājuma cilvēka pārstāvībai.
 

“Savlaicīgi par savu interešu pārstāvību biežāk aizdomājas personas, kurām pieder nekustamais īpašums,” novērojusi zvērināta notāre Sandra Stīpniece. Piemēram, personai pieder dzīvoklis, kurā tā dzīvo, bet dažādu saimniecisku formalitāšu kārtošana vairs nav pa spēkam. Tad ir labi, ja īpašuma pārvaldīšanu var uzticēt kādam citam, izsniedzot attiecīgu pilnvaru. 

“Parasti situācijās, kad pie zvērināta notāra atnācis cilvēks cienījamos gados, lai taisītu pilnvaru savu interešu pārstāvībai, iesakām apsvērt domu pilnvarā noteikti iekļaut arī interešu pārstāvību ārstniecības iestādēs,” viņa stāsta. Ne vienmēr tas nozīmē kaut ko sliktu. Dažkārt citu palīdzība var būt nepieciešama, lai saņemtu e-recepti, medicīnisko dokumentāciju, veiktu pierakstu pie ārsta. Kamēr nekas nekaiš, par to domā retais.

Izplatītākā vajadzība – saņemt pensiju
Diemžēl par nepieciešamību pilnvarot tuvinieku bieži vien aizdomājas tikai tad, kad personas veselība jau ir būtiski pasliktinājusies, tāpēc notariālas darbības nereti tiek veiktas jau slimnīcā. Visbiežāk tas nepieciešams gadījumos, kad tuvinieku negaidīti piemeklējusi smaga trauma vai saslimšana, piemēram, insults.

Pēdējos gados piedzīvotās nedienas banku sektorā apliecina – uzticot kredītiestādei veikt darbības ar saviem finanšu līdzekļiem, jāpatur prātā, ka kredītiestāde kādudien var tikt likvidēta.

Par nepieciešamību pilnvarot tuvinieku bieži vien aizdomājas tikai tad, kad personas veselība jau ir būtiski pasliktinājusies, tāpēc notariālas darbības nereti tiek veiktas jau slimnīcā. 

Zvērinātas notāres pieredze rāda, ka tādās krīzes situācijās lielākā problēma parasti ir pensijas, ko vecāka gadagājuma cilvēkiem joprojām mēdz piegādāt pasta darbinieki. Arī tad, ja pensija tiek pārskaitīta uz maksājuma kontu pasta nodaļā vai bankā, lai cilvēks nepaliktu bez iztikas līdzekļiem, parasti tomēr ir nepieciešams deleģēt savas saistības iestādēs kārtot kādam citam.

Notāru var uzaicināt uz mājām vai slimnīcu
Domājot par priekšdienām, pilnvaru iespējams nokārtot personai pieejamākajā un ērtākajā veidā:

• klātienē, iepriekš piesakot konsultāciju pie jebkura zvērināta notāra;
• attālināti portālā www.latvijasnotars.lv, iepriekš vienojoties ar zvērinātu notāru par laiku virtuālajai vizītei videorežīmā un elektroniski parakstot dokumentus;
• uzaicinot zvērinātu notāru pie sevis.

Kopš 2018. gada notariāla palīdzība Latvijā ir pieejama arī attālināti. Taču vecāka gadagājuma cilvēki joprojām iecienījuši ierasto iespēju tikties ar notāru klātienē vai uzaicināt viņu pie sevis mājās. Nepieciešamības gadījumā  notariālas darbības iespējams veikt arī ārstniecības iestādē.

Svarīgi noskaidrot personas gribu
Tomēr atlikt šādu jautājumu risināšanu uz brīdi, kad tuvinieks nonāks slimnīcā, ir diezgan riskanti. Zvērināts notārs nevar apliecināt pilnvaru, ja tās devējs nav rīcībspējīgs. “Ja smagi slims cilvēks nespēj parunāt un notārs nekā citādi nevar pārliecināties par tā gribu, uztaisīt pilnvaru nav iespējams,” uzsver S. Stīpniece.

Tāpat notārs neapmeklēs klientu, ja tas atradīsies reanimācijā. “Notārs nevar apliecināt darījuma dokumentu vai pilnvaru, ja cilvēks atrodas spēcīgu zāļu iedarbībā,” viņa uzsver.

Kādu pilnvaru taisīt
Pilnvara ir dokuments, ar kuru pilnvarotā persona var pierādīt tiesības rīkoties citas personas vārdā. Taču pilnvaras esamība nenozīmē, ka pilnvarnieks var pilnvaras devēja vārdā darīt, kas ienāk prātā. Tāpēc ir tik svarīgi, ka, sastādot pilnvaru, notārs noskaidro pilnvaras devēja gribu, kādā apjomā pilnvarniekam tiek uzticētas veikt konkrētas darbības.

Pilnvaras ir dažāda veida un apjoma:

speciālpilnvara – tiesības veikt atsevišķas un precīzi noteiktas lietas.
“Šāda pilnvara ir paredzēta vienam ļoti konkrētam gadījumam. Piemēram, persona pilnvaro savu meitu saņemt izrakstu no medicīniskās dokumentācijas konkrētā ārstniecības iestādē. Kad tas ir izdarīts, pilnvara zaudē spēku. Citām darbībām tā nav derīga,” skaidro zvērināta notāre.

ģenerālpilnvara – tiesības veikt darbības kādā noteiktā jomā.
“Ja persona izsniedz ģenerālpilnvaru savu interešu pārstāvībai medicīnas iestādēs, tas nozīmē, ka pilnvarnieks var risināt jebkādus jautājumus, kas attiecas uz pilnvaras devēja ārstniecību. Turklāt vienā ģenerālpilnvarā var iekļaut vairākus blokus. Piemēram, persona pilnvaro dēlu pārstāvēt savas intereses ne tikai medicīnas iestādēs, bet arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, finanšu pārvaldīšanas lietās u. tml.,” skaidro S. Stīpniece.

universālpilnvara – tiesības vest visas pilnvaras devēja lietas.
“Universālpilnvara aptver visas dzīves jomas. Šādā pilnvarā nebūs konkrēti pateikts, ka pilnvarnieks ir tiesīgs pārstāvēt pilnvaras devēju, piemēram, medicīnas iestādē. Ja tas būs nepieciešams, viņš kā persona, kam pilnvaras devējs ir uzticējies it visā, būs tiesīgs to darīt,” skaidro zvērināta notāre.

Ja cilvēks šobrīd vēl nav gatavs atdot “vadības grožus” pār savu dzīvi kādam citam, ir iespējams taisīt nākotnes pilnvarojumu. Nākotnes pilnvarojums paredz pilnvarnieka tiesības rīkoties pilnvaras devēja vārdā tikai tajā gadījumā, kad neparedzētu veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ persona vairs pati nespēj vadīt savas darbības un saprast to nozīmi.  

Tomēr pilnvaras esamība nebūt nenozīmē, ka tās devējs vairs neko pats nevar darīt, kamēr to vēlas un spēj. Der zināt, ka pilnvaras devējs jebkurā brīdī ir tiesīgs pilnvaru arī atsaukt. 

Aptuvenās pilnvaras izmaksas ir atkarīgas no tās veida:

• speciālpilnvara – ap 30 eiro;
• ģenerālpilnvara – ap 40 eiro;
• universālpilnvara – ap 60 eiro;
• nākotnes pilnvara – ap 100 eiro.

Visu rakstu lasi LVportāls.lv