Viņš iemainīja sievu pret biroja administratori. Kāpēc tā notiek, skaidro psihologs

Situācijas apraksts

Vadims un Jevgēņija (vārdi ir mainīti) vienā darba vietā strādā vairākus gadus. Vadims ir kvalificēts speciālists, bet Jevgēņija – biroja administratore. Pirms kāda laika abos plaukušas romantiskas jūtas par spīti tam, ka abi ir bijuši jau precējušies. Jevgēņijas ģimenē auga divi bērni, bet Vadma sieva  bijusi otrā bērniņa gaidībās. Nespējot pretoties jūtām, starp Vadimu un Jevgēņiju uzplaukst dienesta romāns, bet abu ģimenēs pasliktinās savstarpējās attiecības. Pēc laika Vadims ar Jevgēņiju nolemj dzīvot kopā. Vadima ģimenē tikmēr ir piedzimis otrais bērniņš, kad viņš izlemj izvākties. 
Gadiem ejot Jevgēņija ir izšķīrusies no sava vīra, bet Vadims savu laulību nav šķīris. Abi dienesta romānā iesaistītie kolēģi joprojām dzīvo kopā, strādā vienā darba vietā, bet pa nedēļas nogalēm satiekas ar saviem bērniem.

Katram ir savi pavasara periodi, rudeņi, lapkriši, un mums ir jāapzinās savējie.

Speciālistes komentārs

Jāņem vērā, ka otrā bērna ienākšana ģimenē ir liels riska moments ģimenes stabilitātei un liela daļa laulību tiek šķirtas tieši pēc otrā bērna ienākšanas ģimenē. Vecāki ir piekusuši un parasti bijuši ilgāku laiku prom no erotikas savās attiecībās. Tur ir daudz faktoru, jo arī vīrietis var būt apmulsis no savas un partneres jaunās lomas un nav brīnums, ka jaunie vecāki šo slodzi neiztur. Šeit, protams, ir jautājums arī par attiecību kopšanu. Būt par mammu un tēti nav nekā erotiska. Arī būt par kredīta līdzīpašniekiem nav nekā erotiska. Tāpat tas, ja cilvēki savās ģimenēs nejūtas saprasti vai atbalstīti, var veidot kaut vai iluzoru, bet sajūtu par to, ka ar jauno simpātiju mēs viens otru saprotam, vienādi domājam.

Būt par mammu un tēti nav nekā erotiska. Arī būt par kredīta līdzīpašniekiem nav nekā erotiska.

Nav tā, ka cilvēki ar prātu izdomā veidot kādu romānu vai attiecības – tie ir dabas impulsi, kurus nevar paredzēt. Mēs nevaram izdomāt būt gudrākiem par dabu! Mēs esam daļa no dabas un daba ir mūsos, un šajā situācijā tas izpaužas. Mēs nevaram attiecības ieplānot. Mēs varam ieplānot praktisko pusi attiecībās – kur dzīvosim, kādu paklāju pirksim, bet nevis to, kas notiks ar mūsu jūtu pasauli. Teorētiski ir viegli spriest, lai neņemam šos impulsus vērā, tomēr prakse pierāda, cik ļoti grūti ir tos ignorēt, jo tie determinē mūsu turpināšanos. Tāpēc ir ļoti labi, ja mēs apzināmies savas sajūtas un zinām, kādi mēs esam, kad iemīlamies vai kad iekārojam kādu, lai tas nenāk kā zibens spēriens.

Mēs nevaram attiecības ieplānot. Mēs varam ieplānot praktisko pusi attiecībās – kur dzīvosim, kādu paklāju pirksim, bet nevis to, kas notiks ar mūsu jūtu pasauli.

Dažādi cilvēki uz šiem impulsiem reaģēs dažādi un reizēm tas ir jautājums par briedumu. Briedums ir spēja pašnovērtoties un zināt, kāds es esmu, kad iemīlos. Lai nav pārsteiguma par sevi dzīves garumā, jo impulsiem ir loģiski atkārtoties. Nav obligāti šos impulsus uzreiz iesaistīt darbībā. Ja cilvēks nespēj sevi novērot, viņam ir vieglāk iekrist impulsu darbībā. Ber ja cilvēkam piemīt spēja sevi novērot, viņš var izdarīt izvēli un zina, ka katrai izvēlei ir sekas.
Un šajā brīdī – kad mēs izlemjam, ko mēs darām ar šiem impulsiem – ļaujamies vai bremzējam – parādās mūsu brīvā griba. Būtu ļoti vēlams nestigmatizēt cilvēkus, bet atbalstīt un meklēt risinājums partnerībā un saprast savu un partnera iekāres mehānismu. Katram ir savi pavasara periodi, rudeņi, lapkriši, un mums ir jāapzinās savējie.

 Kad mēs izlemjam, ko mēs darām ar šiem impulsiem – ļaujamies vai bremzējam – parādās mūsu brīvā griba. 

Tāpat ir jānodala divas lietas, ko bieži ir grūti nodalīt – lojalitāte pret partneri un lojalitāte tēva lomai, kurai ar partneri nav nekāda sakara. Tam, cik bērnam ir mēneši vai gadi, nav nekāda sakara – jebkurā vecumā vīrietim ir jābūt aktīvam tēvam. Izaicinājumi sākas tad, kad pieaugušie nespēj atdalīt vecāku funkciju no partnerības funkcijas un sadalīt savas ambīcijas.