Situācija: dienesta romāns beidzas ar ģimenes izveidošanu

Situācijas apraksts

Jānis un Anna (vārdi ir mainīti) iepazinās darbā, kur Jānis bija apmēram 25 gadus vecs speciālists, iemantojis liela ballētāja un jokdara slavu kolēģu vidū, tomēr bija labs darbinieks un patīkams cilvēks. Pēc laika kolektīvam pievienojās Anna – jauna, simpātiska sieviete, atklāta un labsirdīga. Izrādījās, ka abu vecāki dzīvo vienā Latvijas nostūrī, tāpēc loģiski bija abu jauno cilvēku kopīgie braucieni nedēļas nogalēs no Rīgas uz dzimto novadu. Kā vēlāk atklājies, tieši šie divu stundu garie braucieni vairākas reizes mēnesī bijis pamats tam, ka abu vidū sākušas veidojas romantiskas attiecības. Garais ceļš un iespēja netraucēti sarunāties raisījis interesi iepazīties tuvāk.

Par to, ka abi ir kļuvuši par pāri, kolēģi uzzinājuši krietni vēlāk, jo jaunieši savas attiecības slēpa, baidoties no kolēģu spiediena un komentāriem. Nu jau astoņus gadus Jānis ar Annu ir precējušies un audzina divus bērnus. Neviens no viņiem vairs nestrādā darba vietā, kurā iepazinās.

Speciālistes komentārs

Šī ir loģiska situācija, jo attiecības var rasties jebkur. Pavadot darbā daudz laika un it īpaši braucot kopā garus ceļa posmus, raisās sarunas un ir tikai likumsakarīgi, ka plaukst romantiskas jūtas. Un nav jāstigmatizē, ka tas būtu slikti – veidot attiecības ar kolēģi.

Taču apzināti izvairīties no attiecībām, jo var būt risks, ka tās izirs un pēc tam būs neērti kopā strādāt, nav racionāls lēmums. Dzīvei nav garantijas nekam.

Stereotips par to, ka attiecības darba vietā nav pieņemas, varētu būt radies no tā, ka kāds tās var izmantot savu pozīciju stiprināšanai. Taču apzināti izvairīties no attiecībām, jo var būt risks, ka tās izirs un pēc tam būs neērti kopā strādāt, nav racionāls lēmums. Dzīvei nav garantijas nekam – jā, iespējams, ka attiecības beigsies un pēc tam būs neērtas situācijas, bet iespējams, ka tieši šis cilvēks no darba būs lielā dzīves laime un mīlestība. Nepamēģināsi – neuzzināsi. Pamēģināsi – iespējams, nožēlosi. Ar to ir jārēķinās.

Tāpat nevar vispārināt, ka tikai sievietes iemīlas priekšniekos vai vīrieši sekretārēs – šādām situācijām dzimumam nav noteicoša loma. Mēs iekārojam to, kas mūs iedvesmo un ne vienmēr tas būs postenis, bet personības harisma, cilvēka intereses, vizuālais izskats, komunikācijas prasmes.