Šķirto vecāku saskarsmes tiesības Covid-19 krīzes laikā

• Vecvecāki un trešās personas var pieskatīt bērnus. Par bērnu nodošanu pieskatīšanā vecvecākiem, izvērtējot riskus, lemj bērnu vecāki.
   
• Ciemošanās nav objektīva nepieciešamība. Ja bērni atrodas pie vecvecākiem, tos apciemot nav aizliegts. Aizliegta ir kopīgu svētku svinēšana ciemojoties.
   
• Ārkārtas stāvoklis neaizliedz īstenot saskarsmes tiesības, un bērnus var nodot otram vecākam, kura mājsaimniecībā dzīvo arī citas personas. Tiesas nolēmumu izpilde nav atcelta.
   
• Vienlaikus, ja otram vecākam vai personai, ar kuru viņš dzīvo kopā, ir jāievēro pašizolācija vai stingra izolācija, tad saskarsme nav pieļaujama.
   
• Saskarsmes tiesības ir atļautas pēc pašizolācijas laika, ja nav saslimšanas pazīmju un nepilngadīga bērna vecāki nedzīvo vienā mājsaimniecībā.
   
• Svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem un svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti pasākumi ir aizliegti.
   

Kā konkrētās situācijās vecākiem izvērtēt un pieņemt ne vien emocionāli, bet arī tiesiski korektus lēmumus bērnu interesēs ārkārtējā stāvokļa laikā, lūdzām skaidrot juristiem no Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Valsts Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas, kā arī ģimenes tiesībās praktizējošiem juristiem. Atsevišķos jautājumos juristu viedokļi dalās.
 

Ministru kabineta rīkojumā ir lietots jēdziens “viena mājsaimniecība”. Kā ārkārtējā stāvokļa laikā būtu interpretējams mājsaimniecības jēdziens?

Tiesībsarga birojs: Mājsaimniecības jēdziens interpretējams tāpat kā līdz šim – tās ir personas, kuras pastāvīgi dzīvo kopā vienā mājoklī un kurām ir kopīgi izdevumi par mājokli un pārtiku.

Dāvis Volksons, zvērināts advokāts: Ar Ministru kabineta noteikto jēdzienu “personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā” jāsaprot personu loks, arī nepilngadīgie bērni, kuri dzīvo kopā vienā dzīvojamā telpā – dzīvoklī vai mājā.

Juris Bārtulis, jurists: Kaut gan termina “mājsaimniecība” legālā definīcija Latvijas normatīvajos aktos nav ietverta, ar to saprot vairāku vienā mājoklī dzīvojošu personu kopīgi uzturētu saimniecību. Šā jēdziena saturu valstī izsludinātā ārkārtējā situācija neietekmē.

Vai ārkārtējās situācijas laikā vecāki ir tiesīgi bērnus nodot pieskatīšanā vecvecākiem, paziņām? Ja var, tad kā to īstenot?

Veselības ministrija: Vecvecākiem atstāt bērnu pieskatīšanu ir riskanti, visupirms jau pašiem senioriem. Tādēļ šis risinājums nav rekomendējams.

Tiesībsarga birojs: No epidemioloģiskās drošības viedokļa bērniem būtu jāpaliek mājās kopā ar personām, ar kurām viņi dzīvo vienā mājsaimniecībā. Ja tas nav iespējams objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, vecākam jādodas uz darbu un bērns ir jaunāks par septiņiem gadiem, vecāki ir tiesīgi bērnus nodot pieskatīšanā vecvecākiem un paziņām. Nodošana pieskatīšanā īstenojama, aizvedot bērnu pie pieskatītāja vai pieskatītājam ierodoties bērna dzīvesvietā.

Dāvis Volksons, advokāts: Rīkojums izslēdz iespēju lūgt pieskatīt nepilngadīgos bērnus trešajai personai, t. i., personai, kura nav otrs vecāks vai kura nedzīvo vienā mājsaimniecībā.

Juris Bārtulis, jurists: Vecākiem, uzticot bērna pieskatīšanu citām personām, jāievēro Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestās daļas prasības, proti, bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai vismaz 13 gadus vecu personu klātbūtnes. Tātad šī persona var būt tiklab vecvecāks vai cits bērna tuvinieks, kā arī persona, kura nav radniecības attiecībās ar bērnu, turklāt tā var būt arī nepilngadīga.

Savukārt, ja vecākiem nepieciešams bērnu nodot citas personas aprūpē, tad jāņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 panta pirmās daļas regulējums. Proti, ja laika periods, kurā bērna aprūpe uzticama citai personai, pārsniegs trīs mēnešus, tad nepieciešams vērsties vecāku dzīvesvietas administratīvās teritorijas bāriņtiesā ar iesniegumu, lūdzot bāriņtiesas piekrišanu, kas tiek sniegta atzinuma formā. Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas zvērināts notārs izdod attiecīgu pilnvaru. Parasti šādas pilnvaras tiek izdotas, ja vecāks vai vecāki uz paredzamu laika periodu izbrauc uz ārvalsti, taču attiecīga nepieciešamība var rasties arī ārkārtējās situācijas apstākļos. 

No minētā izriet, ka uz laiku līdz trīs mēnešiem bērnu citas personas aprūpē var nodot arī bez bāriņtiesas atzinuma, taču pilnvara būs neieciešama, lai attiecīgā persona varētu risināt ar bērna izglītību un medicīnisko aprūpi saistītos jautājumus.

Cik bērnu vienlaikus var pieskatīt vecvecāki? Ja patstāvīgi pie vecvecākiem aizbrauc viens septiņus gadus vecs bērns, vai tas ir pārkāpums?

Tiesībsarga birojs: Ja tie ir bērni, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā (brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas), bērnu skaits, kas var uzturēties pie vecvecākiem, nav ierobežots. Septiņu gadu vecumu sasniedzis bērns drīkst pie vecvecākiem braukt patstāvīgi.

Juris Bārtulis, jurists: Tiesību normās nav noteikti ierobežojumi to bērnu skaitam, kurus pieskata vecvecāki vai citas personas. Bērna patstāvīga došanās pie vecvecākiem vai citām personām pieļaujama, ievērojot jau minēto, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā noteikto vecuma ierobežojumu, tātad, ja bērns nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, viņš jāpavada personai, kura ir sasniegusi vismaz 13 gadu vecumu.

Vai, ievērojot tiesas nolēmumu, bērnus drīkst brīvdienās un svētku dienās nodot otram vecākam citā mājsaimniecībā, kurā dzīvo arī citi otra vecāka piederīgie (pieaugušie, bērni)?

Veselības ministrija: Ja nepilngadīga bērna vecāki nedzīvo vienā mājsaimniecībā, saskarsmes tiesības ir atļautas. Abiem vecākiem apspriežoties ir nopietni jāizvērtē, kādus riskus var radīt kontaktēšanās ar bērnu. Klātbūtni izņēmuma situācijā var aizstāt, piemēram, videozvans, kas var sekmēt bērna digitālās prasmes.

Tieslietu ministrija: Covid-19 krīzes apstākļos bērna vecākiem savstarpēji būtu atbildīgi jāvienojas par tādu tikšanās kārtību ar bērnu, kas vislabāk atbilst bērna interesēm un neapdraud citus ģimenes locekļus vai mājsaimniecības iemītniekus, pat ja tā nesakrīt ar spriedumā noteikto. 

Šāda kopīga lēmuma pieņemšana pati par sevi ir bērnu interesēs, ne tikai tādēļ, lai situāciju atrisinātu pēc iespējas savlaicīgi, bet arī lai visiem situācijā iesaistītajiem gaidāmā rīcība būtu skaidri zināma, tādējādi nodrošinot gan bērniem, gan pieaugušajiem emocionālu stabilitāti. Ja sarunu ceļā vienošanās un līdz ar to kopīga lēmuma pieņemšana nav iespējama, pēc palīdzības domstarpību risināšanā jāvēršas bāriņtiesā vai tālāk tiesā. |

Juris Bārtulis, jurists: No pašreizējā tiesiskā regulējuma, arī minētā valdības rīkojuma Nr. 103, neizriet aizliegums bērnus nodot otram vecākam, kura mājsaimniecībā dzīvo arī citas personas. Vienlaikus vecāks, kurš īsteno bērna aprūpi un uzraudzību, to nedrīkst darīt, ja tam ir zināms, ka minētajā mājsaimniecībā dzīvo personas, kuras atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1.1. vai 4.12.2.1. apakšpunktam atrodas pašizolācijā pēc atgriešanās no ārvalstīm vai atzītas par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām, kā arī personas, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās. Šādā gadījumā atteikums nodot bērnu otram vecākam nav uzskatāms par tiesas nolēmuma vai vienošanās par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību neizpildi.

Dāvis Volksons, advokāts: Ministru kabineta rīkojuma 4.5.24.3. punkts paredz, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Tātad rīkojuma 4.5.24.3. punkts juridiski neatceļ un nekādā veidā neierobežo bērna un vecāka saskarsmes tiesības jeb personisku attiecību un tiešu kontaktu savstarpēju uzturēšanu (braukšanu pie tēva, pat ja viņam ir cita ģimene).

Rīkojums neatceļ otra vecāka (ja vecāki nedzīvo kopā) saskarsmes tiesības jeb personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanu ar bērnu, taču, ievērojot bērnu tiesības, drošības nolūkā otram vecākam būtu nepieciešams ārkārtējās situācijas apstākļos atturēties no tiešiem (fiziskiem) kontaktiem ar bērniem un izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tas ir iespējams, tādā veidā rūpējoties par savu bērnu drošību.

Normatīvie akti, arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants, noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, un kontekstā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” prioritārās bērnu tiesības un intereses vēl vairāk aktualizē un nostiprina.

Tiesībsarga birojs: Tiesas nolēmumu izpilde nav atcelta. Tas nozīmē, ka bērnus drīkst nodot otram vecākam citā mājsaimniecībā, ja vien vecāks vai persona, ar kuru otrs vecāks dzīvo kopā, nav kādā no rīkojumā noteiktajām grupām – personas, kuras ieradušās no ārzemēm, SPKC noteiktās Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas vai personas, kurām laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze.

Visu rakstu lasi LVportāls.lv