Vairs nevaru! Vai ir prātīgi pa brīvdienām aizlaisties no ģimenes uz viesu namu?

“Vai ir pieļaujams, ka kopā ar draudzeni aizlaižamies brīvdienās prom no savām ģimenēm? Šķiet, ka esam to pelnījušas. Vai tas vispār ir atļauts?” jautā Mammamuntetiem.lv lasītāja. 

Vai šobrīd ir atļauti ceļojumi Latvijas iekšienē? Ko iesaka Veselības ministrija, bet kā šo ideju pasniegt savai ģimenei - viss, esmu nogurusi, braucu no jums atpūsties! Cik ētiski tas ir pret saviem tuvākajiem? 

Mammamuntetiem.lv pēta situāciju par iespējām atpūsties vienatnē no ģimenes. Skaidro Veselības ministrija, psiholoģe un stāsta viesu namu pārstāvji.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norāda, ka dotajā brīdī valstī ir spēkā distancēšanās noteikumi – drīkst pulcēties ne vairāk kā divi cilvēki un ārpus telpām no citiem ir jāievēro vismaz 2 metru distance. Tāpēc, ja viesu nami var ievērot šos noteikumus, ja nodrošina, ka, piemēram, brokastu laikā neveidojas drūzma, tad teorētiski viesošanās uz visu namiem ir atļauta – gan ģimenēm, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, gan diviem cilvēkiem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Tomēr O. Šneiders vērš uzmanību uz to, ka vīruss nekur no mūsu vidus nav pazudis un aicina visus izturēties atbildīgi un plānot brīvdienas piesardzīgi.

Teorētiski viesošanās uz viesu namiem ir atļauta – gan ģimenēm, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, gan diviem cilvēkiem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā.

Kā Mammamuntetiem.lv noskaidroja, aptaujājot vairākus viesu namus – Latvijā aizbraukt atpūsties pie dabas, prom no pilsētas, ir iespējams – viesu nami strādā. Arī numuriņi rezervācijai ir pieejami. Tiesa gan, viesu namos jārēķinās ar to, viesiem būs jāaizpilda apliecinājums par to, ka neesat atgriezušies no ārzemju ceļojuma un neesat bijis kontaktā ar Covid-19 slimnieku. Viesu nami, ievērojot higiēnas un dezinfekcijas prasības, piedāvā nakšņošanas, ēdināšanas un citus pakalpojumus.

K. Balode: "Nav pieļaujams, ka visas valsts izmisušās mātes skries pa viesu namiem atpūsties!"

Rēzeknes puses viesu nama “Zaļā sala” saimniece Rita Tērauda norāda, ka viesu namā šobrīd nenotiek nekādi pasākumi, bet viesu atpūtai tas ir atvērts. Viesiem ir jāaizpilda veidlapas, ka nav bijuši ārzemēs un saskarsmē ar Covid-19 pacientiem. Viesu namā ir plaša teritorija un viesiem ir iespēja distancēties. Saimniece norāda, ka viesu skaists ir samazinājies, bet interesentiem pakalpojumi tiek nodrošināti. Arī Kurzemes puses viesu nams “Dekšņi” viesus pieņem. Vienīgā būtiskā izmaiņa ir, ka tagad pasākumi ir atcelti, bet ģimenes viesu nams uzņem. Viesu nama saimnieks Andrejs norāda, ka tā arī ir iespēja vairāk atpūsties tieši ģimenēm brīvdienās, jo tagad viesu nams brīvdienās nav aizņemts ar pasākumiem. Viņš arī norāda, ka istabiņas pirms un pēc katra viesa tiek tīrītas un dezinficētas.

Tātad atpūtas iespējas Latvijā ir un no likuma viedokļa, izpildot visus noteikumus, tas ir atļauts. Bet cik tas ir ētiski – uzskatīt, ka atpūta vienam no ģimenes šobrīd pienākas vairāk nekā otram un plānot atpūtu vienatnē?

Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode, komentējot situāciju, norāda uz vairākiem aspektiem, par ko ir jāaizdomājas, ja esam nonākuši situācijā, kurā vairs nespējam izturēt ikdienas sadzīvi: “Man neētisks šķiet pats formulējums, ka šī varētu būt tikai sieviešu problēma. Ir radies aplams priekšstats, ka vīriešus šis neskar – kam lai vispār viņi to pasaka, ko jūt? Kam tas vispār interesē? Savā praksē ļoti daudz saskaros ar situācijām, kad par vīriešu emocionālajiem izaicinājumiem neviens neinteresējas un nerunā. Es galīgi nepiekrītu, ka šī ir tikai pārmocīto sieviešu lieta! Nav pieļaujams, ka visas valsts izmisušās mātes skries pa viesu namiem atpūsties!” uzsver K. Balode.

Savā praksē ļoti daudz saskaros ar situācijām, kad par vīriešu emocionālajiem izaicinājumiem neviens neinteresējas un nerunā. Es galīgi nepiekrītu, ka šī ir tikai pārmocīto sieviešu lieta!

Psiholoģe iezīmē, ka ja tomēr ir tāda sajūta, ka gribas izrauties no ikdienas un emocionālā veselība draud sabrukt, ar savām vēlmēm ir jārunā nevis no emociju - “Man pienākas, man vajag, es vairs nevaru!” – pozīcijām, bet no savu vajadzību pozīcijām. “Ja man ir vajadzīga palīdzība, ir normāli to lūgt, nevis uzskatīt par pašsaprotamu, ka man kaut kas pienākas vai ka kādam ir jānolasa tas no acīm. Vispirms ir jāsāk elementāri sarunāties!” iesaka K. Balode.

Speciāliste arī norāda, ka ģimene  ir līdzatkarīga sistēma, ar kuru ir jārēķinās, bet tajā pašā laikā nav jāprasa atļauja, lai izietu pastaigāties. “Pieaugušam cilvēkam ir jāapzinās savi resursi, savas vajadzības un, redzot, ka situācija kļūst dramatiska, cilvēks pats piedāvā risinājumu, nevis visu pamet un paziņo, lai tiek galā paši, kā māk,” norāda K. Balode.

Ģimene  ir līdzatkarīga sistēma, ar kuru ir jārēķinās, bet tajā pašā laikā nav jāprasa atļauja, lai izietu pastaigāties.

Atbildot uz jautājumu, vai būtu pieņemami šajā laikā doties atpūsties atsevišķi no ģimenes, K. Balode uzsver, ka katrs pieaudzis cilvēks ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem un izvērtē, vai ieteikums palikt mājās septīto nedēļu no vietas viņam nodarīs lielāku ļaunumu vai tomēr, ievērojot visus piesardzības noteikumus, ir labāk aizbraukt un izlaist emocijām gaisu. Šo lēmumu par savu dzīvi pieņem katrs cilvēks pats – valsts izdod regulas un ieteikumus, bet katrs pats izvērtē savas rīcības iespējamās sekas. 

“Katrs pieaudzis cilvēks pieņem lēmumu un katra cilvēka iekšējā brīvība ir katra cilvēka iekšējais jautājums, kā viņš tiek galā. Tomēr tā, lai mēs visi tagad mestos pārgurumā uz viesu namiem – nē, to es neatbalstu,” uzsver K. Balode. 

Tātad secinām - fiziski aizbraukt uz viesu namu atpūsties ir iespējams un, ievērojot visus nosacījumus, tas nav pārkāpums, tomēr katram pašam ir jāizvērtē vajadzība pēc šādas atpūtas, kā arī jāizvērtē riski, kas šādai darbībai būs.

Par to, kā sarunāties ar partneri par savām vajadzībām, lasi šeit.