Vecākiem ir visas tiesības justies satrauktiem esošajā situācijā. Psiholoģe stāsta, kā nesajukt prātā
Šībrīža situācijā ģimenes locekļi lielu daļu laika pavada viens otra kompānijā, taču ilgtermiņā šāda kopābūšana no vecākiem var prasīt daudz lielāku emocionālo stabilitāti, spēju pielāgoties un ievērojamu dienas ritma pārplānošanu. Kā neapjukt daudzo pienākumu gūzmā un saglabāt vēsu prātu, iesaka ģimenes psihoterapeite Mārīte Bite.
“Vecākiem ir visas tiesības justies satrauktiem esošajā situācijā, jo piespiedu kārtā ir pilnībā jāpārkārto sava ikdiena tā, lai tajā atrastos vieta vēl pāris pienākumiem. Vecāki ir atbildīgi ne tikai par sava darba pienākumu izpildi attālināti, bet apgūst arī skolotāja prasmes, asistējot bērniem mācību procesā, pilda bērnudārza audzinātājas funkcijas, apmierinot mazāko bērnu nepieciešamību pēc uzmanības un aktivitātēm, un galu galā veic mājas soli, gatavojot maltītes un uzkopjot,” uzskaita M. Bite.
Jaunu risinājumu meklēšana
Krīzes brīžos atbildību pret jauno pienākumu izpildi parasti
spilgtāk izjūt viens ģimenes loceklis, visbiežāk mamma. Tipiska ir
mammas reakcija stingri apņemties tikt ar visu galā, tomēr
nevajadzētu nodarboties ar sevis sodīšanu, ja kaut kas no iecerētā
neizdodas. Šāda situācija ir unikāla, tāpēc pašsaprotami, ka viena
pareizā rīcības plāna nav. Svarīgi nenolaist rokas un turpināt
meklēt jaunus risinājumus.
Tipiska ir mammas reakcija stingri apņemties tikt ar visu galā, tomēr nevajadzētu nodarboties ar sevis sodīšanu, ja kaut kas no iecerētā neizdodas.
Atbildības nodošana citiem ģimenes locekļiem
Iesākumā varēja rasties maldinoša sajūta, ka, esot mājās,
vienlaicīgi var paveikt vairākus darbus un veiksmīgi ar visu tikt
galā. Laikam ejot, ir skaidrs, ka viens cilvēks visu izdarīt nevar.
Ja ir grūtības tikt galā ar pienākumiem, nevajadzētu kautrēties
lūgt palīdzību citiem ģimenes locekļiem. Šis ir labs brīdis, lai
apdomātu, vai lielāku atbildību nevarētu uzticēt arī pašiem
bērniem, neuzņemoties viņu mājasdarbu pildīšanu un nemitīgu
uzraudzību.
Ārējo resursu piesaiste
Ja ir iespēja, ārējo resursu piesaiste var būt noderīga dažu
pienākumu novirzīšanā. Par iespējamo palīdzību jādomā radoši, jo
auklītes noalgošana vai apkopējas izsaukšana šoreiz nederēs -
varbūt ģimenē ir vecmāmiņa, kas katru dienu var pagatavot maltīti,
kurai aizbraukt pakaļ. Varbūt vecmāmiņa caur tiešsaistes saziņas
platformām var palīdzēt skolēniem mācībās vai aprunāties ar ģimenes
mazākajiem bērniem, kamēr vecāki strādā.
Ideju smelšanās no draugu un paziņu piemēriem
It kā jau saprotam, ka sevis salīdzināšanā ar citiem ir bezjēdzīga,
jo katram ir individuāli apstākļi. Tomēr emocionāli ir grūti
izvairīties no vērtēšanas, kā un vai citi veiksmīgāk tiek galā ar
daudzajiem pienākumiem. Nav iespējams izvairīties no draugu un
paziņu ierakstiem sociālajos tīklos, bet var iemācīties saskatīt
idejas un iedvesmu citu piemēros, paņemot tikai jūsu ģimenei
derīgo.
Pastāvīgas rūpes par emocionālo higiēnu
Ilgstoša pārslodze un stress ir bīstams komplekts, kas var novest
pie izdegšanas sindroma. Kad tas noticis, klasiskās stresa
novadīšanas metodes nelīdzēs. Ik dienu jārūpējas par savu fizisko
labsajūtu - regulāras ēdienreizes, pilnvērtīgs miegs un aktivitātes
svaigā gaisā. Ja ir pozitīvs skatījums uz dzīvi un ticība, ka
katras pārmaiņas, arī negatīvās, sniedz vērtīgu pieredzi, turklāt
laba fiziskā pašsajūta, akūta stresa novadīšana, kas šībrīža
apstākļos var notikt biežāk, ir efektīva un neatstāj paliekošas
sekas uz psihi.
Informācijas filtrēšana
Pandēmijas sākumā sekošana līdzi jaunākajām aktualitātēm bija
nepieciešama visu tālāko darbību plānošanai, tomēr šodien būtisku
paziņojumu parādās arvien mazāk, taču paradums bieži ieskatīties
ziņu portālos un sociālajos tīklos ir palicis. Zināms, ka nemitīga
jaunas informācijas apstrāde patērē enerģiju un neļauj smadzenēm
“atslēgties”, kas ir tik būtiski normālai cilvēka funkcionēšanai.
Ieteicams visas aktuālās informācijas uzņemšanu reducēt uz,
piemēram, viena informatīvā ziņu raidījuma noskatīšanos
vakarā.