Miers baro, nemiers posta jeb viens vingrinājums ceļā uz piedošanu

Domāju, ka ikviens uz savas ādas kaut reizi dzīvē ir izjutis, ka piedošana var nākties grūti un ilgi. Pieļauju, ka daudziem pat ir “melnais saraksts” ar cilvēkiem, kas  vienā vai otrā veidā ir nodarījuši pāri vai slikti izturējušies. Cilvēki, pret kuriem izjūtam aizvainojumu un citas negatīvas emocijas. Vienlaikus bieži nespējam piedot paši sev, nelaižot vaļā pagātnē pieļautās kļūdas un nemitīgi maļot galvā citas iznīcinošas domas. Tāpat itin meistarīgi savus domu un atmiņu monstriņus barojam ar vislielāko labsajūtas indi – bailēm.

Manuprāt, piedošana, pirmkārt, nepieciešama mums pašiem, lai atbrīvotos no toksiskajām emocijām, kas ilgtermiņā var transformēties pat fiziskās veselības problēmās. Esmu pamanījusi, ka, nespējot kaut ko piedot, nevilšus ieņemam upura lomu, savukārt piedošana atbrīvo un palīdz atkal būt savas dzīves noteicējiem. Nespējot vai nevēloties kaut ko piedot, visvairāk nodarām pāri paši sev. Ja iemācāmies neturēt aizvainojumu un neļaujam sev uzvesties kā upurim, vainojot citus savās izjūtās, ikdienas pašsajūta viennozīmīgi uzlabojas. Tā sākas īstā dzīves pieņemšana. 

Piedošana nepieciešama mums pašiem, lai atbrīvotos no toksiskajām emocijām, kas ilgtermiņā var transformēties pat fiziskās veselības problēmās.

Uzraksti vēstuli kādam, kuram nevari piedod

Sirdī gruzd sakrājies aizvainojums? Kāds tevi ir sāpinājis vai pievīlis? Varbūt jūsu ceļi jau sen ir šķīrušies. Iespējams, joprojām esat viens otra dzīvē. Lai atbrīvotos no negatīvjām emocijām un virzītos uz priekšu, nevelkot līdzi smacējošo pagātnes nastu, izmēģini šo metodi - uzraksti vēstuli cilvēkam, kuram nespēj piedot, aprakstot visus iemeslus, kāpēc dusmojies, kāpēc tev sāp un tamlīdzīgi. Šī vēstule nebūs jānosūta adresātam, tāpēc izpaudies maksimāli atklāti. Ja nespēj piedot kaut ko sev, raksti vēstuli sev.

Pirms ķeries pie vēstules, aizver acis un veic dažas dziļas ieelpas un izelpas

• Iedomājies, ka elpa tavās krūtīs aizpilda to telpu, kur iepriekš mitinājās dusmas vai aizvainojums.
• Ar katru izelpu atbrīvo šo iekšējo telpu no negatīvajām emocijām. Iedomājies, kā tās vienkārši aizpeld prom un izšķīst gaisā kā ziepju burbulis vai aiztek prom kā upes ūdens.
• Ar katru ieelpu ielaid savā iekšējā telpā piedošanu un sajūti iestājamies arvien lielāku mieru. Apņemies, ka ļausi sev sadzīt, soli pa solim palaižot vaļā sāpes.

Kad vēstule ir uzrakstīta, sadedzini to. Lai ko tu uzrakstīji, nosūti domās otram cilvēkam savu svētību un velti svētību arī sev. Atceries, ka piedošana pirmkārt ir svarīga tev, nevis otram. Jums pat nav jātiekas un nav jārunā. Tu to dari sevis mīlestībā. Vārdi “Es piedodu…” ir ļoti jaudīgi.

Piedošana var prasīt laiku un ar vienas vēstules uzrakstīšanu vien situācija nemainās. Taču šis vingrinājums var palīdzēt apzināties to, cik ļoti nepiedotas lietas nospiež sirdi un saindē ikdienas labsajūtu. 

Vai vēlies turpināt būt upuris un justies slikti? Vai tomēr pieteiksi karu saviem dēmoniņiem un ņemsi kontroli savās rokās? 

Autore: Līga Andžāne, HappyWhispers.lv