Bērna uzdevums nav padarīt kādu laimīgu jeb Kāpēc ar dzīvi apmierināta mamma svarīgāka par ideālu mammu

Sieviete, kas šobrīd sēdēja psihologa krēslā, visu savu bērnību centās darīt savu mammu laimīgu. Laba uzvedība, teicamas atzīmes, palīdzība mājas darbos, klusa tipināšana uz pirkstgaliem, kad mammai ir bēdīgi - tas viss, lai mamma viņai vienkārši uzsmaidītu. Lai pamanītu caur saviem skumju mākoņiem... Visbiežāk tā nenotika. Tāpēc spilgtākais laimes sajūtas brīdis no bērnības ir čigānu deja.

Tālāk - pieaugušā cilvēka dzīvē, neapzināta vainas apziņa, ka nav spējusi iepriecināt pieaugušu cilvēku, savu tuvāko - mammu. 

Vai zinat, kas bērniem, īpaši mazām meitenēm, ir vajadzīgs visvairāk? Viņiem vajadzīga ar dzīvi pietiekami apmierināta mamma, kas prot priecāties. Nejaukt ar laimīgu māti! Ja laimīgā māte dzīvo savā skaistajā pasaulē, atstājot bērnus auklei, tas nedarbosies. Nestrādās arī tad, ja mamma laimīgi ieslēdzas savā istabā un pļāpā ar draudzenēm, bet bērns paliek ārpus šīs dzīves telpas. Lai iedvesmotu un iemācītu bērnam prieku, viņam ir jābūt šī prieka daļai. Jāatrodas "apmierinājuma telpā". 

Depresīvu māti psihoanalītiķi sauc mirušu māti. Viņa patiešām ir mirusi kā piemērs tam, lai parādītu, ka lielā pasaule ārpus ģimenes ligzdas ir droša un uzticama.

Diezgan apmierināta māte sniedz satriecošo labu piemēru, caur kuru bērns uzzina, ka šajā nepilnīgajā pasaulē varat ne tikai izdzīvot, bet to arī izbaudīt. Ka draudzība, sarunas, ziedi, ceļojumi, pastaigas ir tie mazie ikdienas prieciņi, kas visu padara vieglāku. Mamma, kas to prot un spēj sajust, iemāca šo sajūtu bērnam - nebaidīties no pasaules. Tas nozīmē, ka nevajag tērēt enerģiju, lai tiktu galā ar nemieru, kas izstaro no trauksmainas, ar dzīvi neapmierinātas mātes, bet var vienkārši brīvi un mierīgi augt.

Depresīvu māti psihoanalītiķi sauc mirušu māti. Viņa patiešām ir mirusi kā piemērs tam, lai parādītu, ka lielā pasaule ārpus ģimenes ligzdas ir droša un uzticama. Skumja, nomākta mamma bez enerģijas nevar iedot dzīvesprieka dzirksti bērnam, tāpēc arī bērnam trūkst dzīvības elpas. Viņš vairāk ir nodarbināts ar to, lai iepriecinātu mammu. Viņa uzdevums ir izpatikt, nelikt vilties, bet, ja tas neizdodas, tad seko vilšanās un bezpalīdzības sajūta. 

Ar dzīvi neapmierināta mamma bērnam iemāca par dzīvi uztraukties. To nebūt nav jāmēģina pateikt vārdiem vai mērķtiecīgi stāstīt par savām skumjām. Bērns savas mammas sajūtas nolasa intuitīvi, un tās kļūst arī par viņa bāzes sajūtu. 

Nelaimīga māte visbiežāk nelaimīga ir daudz un dažādos veidos, un arī iemesls justies nelaimīgai vienmēr atradīsies. Raudāt par mammas nelaimīgumu drīkst tikai spilvenā, citādi viņa paliks vēl nelaimīgāka. Arī pārāk skaļi priecāties nevajag, jo tas nesaskanēs ar vienmēr skumjās māmiņas noskaņojumu.

Citas sajūtas un noskaņas virmo mājās, kur mamma dziedot kārto istabu, un gatavo pusdienas. Kur sīkās motorikas attīstība bērnam ir nevis mērķtiecīga gatavošanās skolai, bet kopīga saimniekošana pa dārzu, kur var muļķoties, smieties un nejusties par to vainīgs, jo mammai visu laiku, dienu no dienas ir grūti, smagi, skumji... 

Kamēr bērns ir mazs, viņš ir saistīts ar mammu neredzamām saitēm. Mammas acīs viņš redz sevi un caur mammas acīm ierauga apkārtējo pasauli. Ja mammai ir labi, priecīgi un mierīgi, tad šīs sajūtas saņem arī mazulis.

Neviens bērna uzdevums nav padarīt laimīgus savus vecākus. Toties pieaugušo vecāku uzdevums ir iemācīt dažas svarīgas dzīves atziņas un sajūtas, kas iespējams tikai caur personīgo piemēru. 

Pietiekami ar sevi apmierināta mamma iemāca: 

• Tu vari saslimt un arī izveseļoties. Tā ir normāla dzīves sastāvdaļa;
• Var strīdēties un briesmīgi dusmoties uz otru, bet mīlestība tāpēc nepazūd;
• Tu vari atļauties būt augstsirdīgs un nepalikt zaudētājos;
• Tu vari saskarties ar lielām problēmām, bet nesabrukt un nezaudēt ticību sev;
• Tu drīksti būt atšķirīgs no citiem;
• Tu vari pasmieties par to, kas liekas biedējošs, tad bail būs mazāk; 
• Tu šodien vari dzīvot ar vērienu, bet jau rīt iemācīties būt pieticīgs. Tas nav nekas nosodāms;
• Tu vari piedzīvot zaudējumu, raudāt un pārdzīvot, tad tad tikt tam pāri un atkal piedzīvot prieku;
• Tev drīkst būt atšķirīgs viedoklis, bet tas netraucēs izjust tuvību ar citiem;
• Tu drīksti nebūt ideāls, bet tāpat juties mīlēts un baudīt dzīvi.