Vai, dzīvojot civillaulībā, mātei ir lielākas tiesības uz bērnu nekā tēvam?

Skaidro Dace Ankipāne, Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Ja bērns ir mātes un bērna tēva kopīgā aizgādībā, visi no aizgādības tiesībām izrietošie jautājumi vecākiem jārisina kopīgi neatkarīgi no tā – bērna vecāki ir vai nav stājušies laulībā.

Uz ārzemēm ar tēva piekrišanu

Ja māte plāno kopā ar bērnu pārcelties uz pastāvīgu dzīvošanu, piemēram, ārvalstīs, tad šo jautājumu būtu nepieciešams saskaņot ar tēvu, jo bērns ir kopīgā aizgādībā, līdz ar to arī jautājums par bērna dzīvesvietu ir risināms kopīgi. 

Ja bērns tiks izvests no Latvijas bez tēva piekrišanas, tas var tikt uzskatīts par bērna pretlikumīgu izvešanu, 

un tēvam būs tiesības vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās institūcijās ar lūgumu par bērna atgriešanu.

Saskaņā ar Civillikuma 177. panta pirmo daļu līdz pilngadības sasniegšanai bērns atrodas vecāku aizgādībā, no kā izriet, ka vecāku tiesības un pienākums ir rūpēties par bērnu. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību (rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu) un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Kādos gadījumos vērsties Bāriņtiesā

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka bērna vecāki nodrošina bērna tiesību aizsardzību.

Ja māte uzskata, ka tēvs nepilda savus pienākumus un pastāv Civillikuma 203. panta aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli (ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju aprūpēt bērnu; bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāku vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); viens no vecākiem ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; viens no vecākiem ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; konstatēta viena no vecākiem vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par viena no vecākiem vardarbību pret bērnu), māte var vērsties Bāriņtiesā ar iesniegumu.

Saskarsmes tiesības

Saskaņā ar Civillikuma 181. panta otro daļu katram no vecākiem ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Tam no vecākiem, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši par attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. 

Par kārtību, kādā tēvs izmanto saskarsmes tiesību (par tikšanās ilgumu, veidu, vietu, reizēm un citiem jautājumiem), vecākiem ir jāvienojas.

Māte vienpersoniski nevar lemt par bērna saskarsmes tiesību ierobežošanu ar tēvu vai saskarsmes kārtības noteikšanu, ja vien tas nav pretēji bērna interesēm.

Ja nespēj vienoties, var tiesāties

Ja vecāki nevar vienoties par saskarsmes kārtību, strīdus par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību ar bērnu saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.1 pantu izskata vispārējās jurisdikcijas tiesa, nevis bāriņtiesa.

Viens no vecākiem strīda gadījumā ar otru var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un celt prasību par saskarsmes tiesības ar bērnu kārtības noteikšanu. Tiesas nolēmums ir saistošs abām pusēm.

Ja tiesas nolēmums netiek pildīts, personai, kura uzskata, ka ir aizskartas viņas tiesības, saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta pirmo daļu ir tiesības ar rakstveida pieteikumu vērsties pie tiesu izpildītāja, kas nodrošinās attiecīgā nolēmuma izpildi.