Piecas pazīmes, kas piemīt pietiekami labai mammai

Jēdzienu pietiekami laba māte jau lieto jau no pagājušā gadsimta vidus un to ieviesa pediatrs un psihoanalītiķi Donalds Vinikots (Winnicott). Teorija ir plaša un nopietna, bet ja to pārvērstu īsos un kodolīgos teikumos, tad tās galvenā doma ir apkopojama piecās atziņās. 

Photo by Nate Hess from Pexels

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Photo by Nate Hess from Pexels

 

Pirmkārt: Mammai ir jābūt fiziski klātesošai

Pašsaprotami, bet ne pavisam. Klātesoša nozīmē, ka mamma nepazūd no bērna dzīves uz pārāk ilgu laiku. Atkarībā no vecuma šis ilgums var variēt, bet caurmērā mamma, kas atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, nepazūd darbā uz vairākām dienām, nestrādā līdz plkst. 23 katru  vakaru, nedodas izpētes ekspedīcijā uz Āfriku uz pusgadu, neieguļas slimnīcā uz vairākiem mēnešiem. Protams, tā var notikt, jo ne viss ir atkarīgs tikai no mums, bet tādā gadījumā "mammas vietu" bērna apziņā ieņem kāda cita aprūpes persona. Tētis, omīte, auklīte, vecākā māsa... Nākamās "pietiekami labas mammas"  pazīmes tad attiecas uz personu, kas faktiski aizvieto mammas figūru. 


Lasi arī: Vai gadu vecs bērns pārdzīvo mammas prombūtni?  
 


Otrkārt: Mamma prot tikt galā ar savu trauksmi un spēj nomierināt arī bērnu

Ir simtiem padomu, kā mazināt iekšējo trauksmi, bet praksē tas izdarāms ir grūtāk. Lai vienkāršotu uzdevumu, pieturies pie dažiem punktiem. Vai vari iziet no mājas, 10x nepārbaudot, vai gludeklis ir izslēgt? Vai tev nesākas panika, redzot mazuli spēlējamies peļķē? Vai nerauj bērnu no šūpolēm, jo var taču nokrist un sasities? Vai spēj apķer mazuli tā, ka viņš nomierinās, nevis krīt panikā kopā ar tevi?.  Vai izdodas vismaz dažreiz saņemties, nekliedzot uz saniķojušos bērnu? 
Ja vismaz daļēji izdodas izpildīt šos uzdevumus, tad lieliski! Ja nē, ir vieta izaugsmei. 
 

 

Treškārt: Pietiekami laba mamma kļūdās!

Viņa ne tikai drīkst kļūdīties, bet viņai pat tas ir jādara. Ir normāli un cilvēcīgi nespēt uzminēt katru mazuļa niķu iemeslu vai nolasīt katru vēlēšanos no lolojuma acīm.  Dažreiz viņam ir karsti, citreiz noguris, vēl citreiz - grib ēst, bet veikalā biežākais niķu iemesls ir "Gribu, lūk, to mantiņu". Visas bērna vēlmes un iegribas nav jāizpilda. Donalds Vinikots uzskatīja, ka laba mamma drīkst kļūdīties un nesaprast bērnu pat 30% gadījumu. Šīs kļūdas ir svarīgs moments bērna emocionālajā izaugsmē. Viņš mācās, ka ne viss vienmēr notiks pēc viņa prāta, iemācās tikt galā ar dusmām, aizvainojumu un vilšanos. Pasaule nav ideāla! Ir pat teorijas un pētījumi, kas pauž ideju - jo ideālāka māte, no bērnam ir sliktāka emocionālā un psihiskā veselība. Turklāt aiz "ideālās mātes" tēla sievietes nereti slēpj neirotisku nepārliecību par sevi, trauksmi  un augstas perfekcionistes prasības pret sevi, apkārtējo pasauli un bērnu. 

Reklāma
Reklāma

 


Ceturtkārt: Pietiekami labai mammai ir sava dzīve

Viņas dzīves centrs NAV bērns. Viņai ir draudzenes, hobiji, vīrs, kolēģi, darbs un intereses. Viņa ar prieku un bez vainas sajūtas atpūšas arī bez bērna, neatsakās no sevis palutināšanas, līdz bērna pusaudža vecumam neturpina lietot vārdu savienojumu "mēs... pakakājām, paēdām, pagulējām". Vinikots turklāt uzskata, ka pietiekami labai mammai ir jābūt pietiekami labai seksuālajai saskaņai ar bērna tēti vai vīru. Izņēmums varētu būt pirmais mazuļa dzīves gads, kamēr dzīve atgriežas ierastākās sliedēs. Vispār - svarīgi ir, lai mammai ir pilnvērtīgas attiecības ar citiem pieaugušajiem. 

 


Piektkārt: Pietiekami laba mamma atpazīst emocijas un spēj pateikt, kā jūtās

Ne visiem tas izdodas tik labi, kā gribētu psihologi, bet vismaz pateikt, ka ir nogurusi, aizvainota, priecīga, atvieglota, iedvesmota... Dažreiz kaut ko var sajaukt, bet lielās lietās spēj atpazīt to, kā jūtās. Nejauc nogurumu ar naidu, aizkaitinājumu ar mīlestības jūtām utml. Spēj runāt ar bērnu par viņa jūtām un emocijām. Ar to pilnīgi pietiek, lai elementārā līmenī spētu izprast sevi un otru. Bērns savas sajūtas mācās no tā, kā tās spēj atpazīt mamma. 

Un vēl pietiekami laba mamma prot sapņot. Viņai ir mērķi un sapņi.  

Pārējās lietas, ko tik centīgi novērtē skatītāji no malas - cik gados bērns iemācījās iet uz podiņa, vai prot jau lasīt, un vai atšķir krāsas, un vai ēd pareizi no uzturzinātnes viedokļa, ir daudz mazāk būtiskas, ja izvērtē to ietekmi uz personības veidošanos un emocionālo veselību ilgākā laika posmā.