Speciālista atziņa par attālināto mācīšanos: vismaz trešajai daļai bērnu trūkst viedierīces, lielai daļai pedagogu ir ierobežotas digitālās prasmes

"Protams, atziņu ir daudz un specifiskas, taču kopsavelkot – attālinātās mācības bija bezprecedenta izaicinājums Latvijas izglītības sistēmai, ar ko tikām galā pārsteidzoši labi," secina Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs. "Lai gan pieredzes bija visdažādākās, kopumā absolūtais vairākums gan skolēnu, gan vecāku, gan arī skolotāju vērtē šo pieredzi pozitīvi. Jāatzīst, tas arī man ir pārsteigums – cik lielā mērā mēs spējam mobilizēties un elastīgi piemēroties reālu draudu apstākļos."

"Protams, labāk veicās tiem, kuriem digitālās prasmes un pašvadītas mācīšanās iemaņas (ko sagaida un prasa arī jaunais saturs), jau nebija svešas. Otrs apstāklis – attālinātās mācības mūs pēkšņi iesvieda potenciālās nākotnes situācijā, par kuru bijām daudz diskutējuši un domājuši gadu desmitu perspektīvā. Strādāt jebkur un mācīties jebkur - tās ir jau vairākus gadus pazīstamas tēzes tehnoloģiju attīstības kontekstā, bet nekad nebijām spiesti tās eksperimentāli izmantot reālajā dzīvē pilnā apmērā. Vienlaikus pieredze arī izgaismoja vairākas šaurās vietas –  interneta pieejamība un ātrums, ar ko tā lepojāmies normālos apstākļos, nav pieejami un pietiekami kvalitatīvi visur Latvijā, skolēnu un skolotāju nodrošinājums ar viedierīcēm nav pietiekams vismaz trešajai daļai, digitālās prasmes – ierobežotas ļoti lielai pedagogu daļai. 

Arī digitālā mācību vide – saziņas un sadarbības platformas, resursu krātuves ir ļoti sadrumstalotas un dažādas. Īsumā, tā infrastruktūra un cilvēkresursi, kas labi kalpoja "miera laika" apstākļos, nav pietiekami šādā pilnā pārejā uz attālinātu darba un mācību formu. Pie tā arī jāstrādā, neatkarīgi no situācijas Covid frontē."