Ginekoloģe Vija Veisa: pandēmijas laikā es strādāju katru dienu un šajā laikā man radās atziņas

"Strādāju par ārstu, aprūpēju grūtnieces, to starpā sniedzu neatliekamo palīdzību dzemdību nodaļā, tamdēļ Covid-19 ierobežojumu apstākļos strādāju katru dienu. Man ir divi skolas vecuma bērni, kuru skolas dienas notika mājas režīmā.
Strādāju arī Rīgas Stradiņa universitātē par pasniedzēju, mācības no pirmās ārkārtas situācijas pasludināšanas dienas notika attālināti. Tātad mājās bija ne tikai mācības pamatskolas bērniem, bet arī medicīnas studentiem – attālināti.
Arī plānotās sabiedriskās aktivitātes Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijā nācās radikāli mainīt un, pielāgojoties situācijai, iespēju robežās organizēt attālināti. 

Vērtīga prasme, ko pārbaudīju – spēja pielāgoties. Jo lielāks izaicinājums un sarežģītāki apstākļi, jo lielāks gandarījums, kad izdodas. Blakus visam šajā laikā no patversmes mūsu ģimenē ienāca arī suns Dženifera, mīlēta, uzticīga, pateicīga - tik daudz svaiga pavasara un vienkārša prieka!

Vērtības, kas pietrūka – sapratu/sajutu, cik ļoti vērtīgs ir kopā pavadītais laiks ar tuviniekiem – radiniekiem, draugiem, ar kuriem kontakti šajā laikā bija ierobežoti. Šīs tikšanās nav tikai kopā sanākšana, tās ir sarunas, domu un sajūtu apmaiņa, kas ir būtisks  dzīves un dzīvošanas uzlādes un iedvesmas elements. Man pietrūka.

Mans vēlējums – radies, vērojot līdzcilvēku reakcijas, komentārus un rīcību Covid-19 ierobežojumu situācijā, kad nereti tālāk par “es”un “man” netiekam. Mans aicinājums ikvienam ir nebaidīties augt, vairāk atļauties domāt kategorijās “mēs”un “mums”, vairāk domāt par mūsu rīcības un atbildības vai bezatbildības sekām. Ir vērts uzņemties atbildību, domāt plašāk par to, kā mūsu rīcība ietekmē dzīves notikumu ķēdi ārpus mums pašiem un šauras telpas, kuru apdzīvojam. Domāju, ka šī īpašība mums kā sabiedrībai ir ļoti svarīga, kas ļautu attīstīties un sasniegt mums visiem labāku dzīvi Latvijā."