Trīs veidi, kā attīstīt bērnā empātiju un līdzjušanas spējas

Daudzi vecāki sagaidītu, ka Džonijs izrāda empātiju – viņš būtu saprotošs un iejūtīgs pret to, kā Marks jūtas. Viņš izrādītu līdzjūtīgu reakciju uz Marka ciešanām. Bet vai ir reāli, ka mazi bērni ir spējīgi šādi rīkoties, izrādot empātiju?

Bērnu empātijas pazīmes ir manāmas jau astoņu līdz desmit mēnešu vecumā. 

Bērniem, kas tikko sākuši staigāt, ir vēl manāmākas empātijas izjūtas, piemēram, satraukuma izrādīšana, kad kāds raud. Bet tāpat kā it viss bērna attīstības procesā, arī šo prasmju attīstība katram bērnam var krasi atšķirties.

Ir zināms, ka, ja bērni jau agrīnā attīstības stadijā iemācās būt iejūtīgi, tas var radīt spēcīgākas empātijas prasmes vēlāk dzīvē, kad viņi kļūst par pieaugušiem cilvēkiem, kuri pret citiem izturas laipni, ar cieņu un sapratni. Empātiski bērni var kļūt par empātiskiem vecākiem, laulātajiem, kolēģiem un draugiem.

Empātiju ir iespējams izkopt, tikai tam ir vajadzīgs laiks. Daži padomi, kā var mudināt bērnus kļūt empātiskākiem:

Izrādi, kā novērtēt jūtas

Pirmkārt, kad vien tas ir iespējams, izrādi siltas jūtas un iejūtību pret bērniem.

Bērni novēro apkārtējos, lai iemācītos atbilstošus uzvedības un saskarsmes veidus. Viņus ietekmē tas, ko redz apkārt. Tu vari būt labs paraugs, novērtējot citu jūtas un izrādot līdzjūtību un sapratni, kad kāds ir noskumis, nomākts, satraukts, neapmierināts vai viņam nepieciešama palīdzība.

Kad bērni izrāda negatīvas emocijas, atzīsti viņu jūtas nevis noliedz tās. Izrunājiet, ko varētu darīt, lai bērns justos labāk līdz viņš izrāda, ka jūtas labi.

Maziem bērniem dažkārt nepieciešama palīdzība, lai izprastu, ko viņš jūt, tāpēc palīdzi atpazīt bērna emocijas un nosauc vārdā sajūtu, kuru viņš apraksta. Piemēram, ja bērns raud, saki: ‘’Tu liecies nomākts, kā es varu palīdzēt?’’.

Savieno jūtas, domas un uzvedību

Otrkārt, kad runājat par jūtām, savieno uzvedību ar bērna izjūtām, to pastāstot. Piemēram, ‘’Marks jūtas noskumis, jo Olivers viņam atņēma mantu. Kas Markam varētu likt justies labāk?’’.

Mācīt bērniem par cēloņiem un sekām var arī stāstot piemērus caur pasakām, spēlējoties ar lellēm, lasot grāmatas. 

Runā ar bērniem par galveno varoņu domām, sajūtām un uzvedību. Kā šis varonis tagad varētu rīkoties?

Savieno šos scenārijus ar paša bērna pieredzi. Piemēram, ja stāsta varonis jūtas noskumis, jo viņam pietrūkst vecāku, savieno šo situāciju ar momentu, kad bērns arī ir izrādījis līdzīgas sajūtas. Tas bērnam palīdz skaidrāk saprast saikni starp jūtām, domām un uzvedību. 

Vecākiem bērniem (sākot no 5 gadiem) palūdz iejusties kāda grāmatas varoņa lomā un no šādas perspektīvas aplūkot situāciju: ‘’Kā tev šķiet, kā viņš jūtas? Kāpēc viņš varētu būt noskumis? Ko mēs varētu darīt, lai palīdzētu?’’

Veido empātisku ‘’klimatu’’

Treškārt, gan ģimenē, gan klasē, koncetrējies uz sadarbošanos, lai izveidotu tādu ‘’klimatu’’, kas iedrošina bērnus būt empātiskiem un saprotošiem.

Ja tavs bērns vai kāds bērns klasē tik labi neizprot savas un citu sajūtas, domas un uzvedību, mēģini viņu iesaistīt sarunās, radot iespēju būt empātiskam. Izcel to, kāpēc esot laipnam, tas var palīdzēt ikvienam situācijā iesaistītajam: “Tas bija ļoti jauki, ka tu atbalstīji māsu, kad viņa pazaudēja savu mīļāko rotaļlietu. Es domāju, ka viņa to atcerēsies un vēlēsies palīdzēt arī tev, kad tev tas būs nepieciešams!”

Uzslava veicinās šādu laipnu un iejūtīgu darbību atkārtošanos arī turpmāk.

Spēcīgas empātijas prasmes var palīdzēt dzīvē gūt panākumus. Vecākiem, skolotājiem, ģimenei var būt nozīmīga loma, palīdzot sasniegt šos panākumus.