Virtuālā foto izstāde "Ģimenes tipiskais foto 2020"

Šis – Covid-19 – gads ir kļuvis par ģimenes saliedēšanās gadu. Tik daudz laika esam bijuši spiesti būt plecu pie pleca! Prieks, pārgurums, sirsnība, dusmas – emocijas un mirkļi bijuši dažnedažādie. Daži no tiem noķerti bildēs. Ja publicējat savas ģimenes tipisko šā gada foto sociālajos tīklos, aicinām izmantot tēmturus #ĢimenesDienaKatruDienu un #ManaAtziņa2020. 

"Ģimenes tipiskais foto 2020" konkursantu bildes ir skatāmas šajā galerijā. Tālāk izstādes ietvaros - atsevišķu ģimeņu dienas gaitas, kas iemūžinātas bildēs dokumentālajā žanrā. 

14 FOTO

Konkurss Ģimenes tipiskais foto 2020

+ 10

Skatīt visus

Sanitas Freivaldes ģimenes stāsts

Stāsta mamma Sanita Freivalde: “Pandēmijas sākums man pagāja, gaidot mūsu ģimenes trešo mazuli. Iecerētā un plānotā atpūta, gleznošanas un peldēšanas nodarbības izpalika. Tā vietā atlika vairāk būt mājās. Grūtākais šajā laikā bija izglītības apguve bērniem – dēls tobrīd mācījās pirmsskolas izglītības iestādes pēdējā, sagatavošanas grupiņā, bet meita – 5. klasē. Dēlam bija jāapgūst un jāstiprina lasīšanas un rakstīšanas prasmes. Meitai bija jāmācās laika plānošana, bet man – bērni jāatbalsta. 
Tomēr šajā laikā bija arī daudz pozitīvā. Mēs daudz laika pavadījām ārā, brīvā dabā. Ietaupījām naudu uz dažādu maksas izklaižu rēķina – nebija kino, izklaides parku un kafejnīcu apmeklējumu izdevumi. Daudz piknikojām un gatavojām dabā. Patīkami bija, ka mazulītis varēja piedzimt tad, kad jau bija atļauta tēvu piedalīšanās dzemdībās. Tāpat bija laiks pievērsties mājokļa labiekārtošanai. Lai arī izpalika svētku svinēšana plašākā lokā, dēlam dzimšanas un vārda dienās sarūpējām lielākas dāvanas kā citkārt. Pie tam dāvanas bija tādas, kuras var izmantot laika pavadīšanai brīvā dabā un kopīgām nodarbēm ar tēti. Dēls šogad dāvanās saņēma makšķeri, metāla detektoru un skrejriteni.
Atskatoties uz šo laiku, jāsaka, ka bērnu mācīšanās procesu varbūt mēs ģimenē varējām vadīt citādāk, taču kopumā šis laiks atmiņās palicis ar pozitīvu nokrāsu.”

22 FOTO

Freivaldu ģimene. Foto: Laura Appena, Appenaphoto.com

+ 18

Skatīt visus

Ģēģeru ģimenes stāsts

“Pandēmijas laiks mums bija krāsains, brīnišķīgs un dzestrs, kā nupat atnākušais rudens,” par piedzīvoto šī gada pavasarī stāsta Inga Zeile. “Pat dienas šķita īsākas kā pirms šī visa jucekļa, jo vairāk bijām kopā, vairāk izdarījām, vairāk paspējām, nogaršojām, vairāk smējām.
Marta brīvlaiks skolēniem sākās par dienu ātrāk un neviens tā arī nenojauta, ka pavasara brīvlaiks iezīmēja nezināmu katru nākamo dienu un nenojautām, ka pēc brīvlaika mācības turpināsim pavisam atšķirīgi. Ar pirmajām dienām nodalījām mācību laiku no atpūtas un pašu iezīmētais režīms ļāva visu šo laiku pavadīt bez lieka uztraukuma. Rainers tika galā ar darbiem un, kā pats saka, būtu ar mieru turpināt mācības attālināti arī 6.klasē. Viņa vēlēšanas ir tikai, lai vairs neatceļot kikboksa treniņus, jo tie viņam patīk.
Dēlam pandēmijas sākumā nosvinējām 12. dzimšanas dienu. Kopīgi cepām kūku un svinējām svētkus ģimenes lokā. Tēta gan pietrūka mums visiem. Viņam tik atcelti divi ieplānoti reisi no Vācijas, kas bija šī Covid laika lielais un treknais mīnuss, jo tētis mums ir mīļš līdz mēnesim un atpakaļ. Taču, kad tētis beidzot atbrauca mājās, tad gan – nopirkām telti, nakšņojām tajā, devāmies tuvos un tālākos pārbraucienos un pastaigās, baudījām brīžus kopā mājās, pie jūras, pie bērnu krustvecākiem. Nosvinējām arī Annikas 3.dzimšanas dienu. Bērni arī pavadīja laiku kopā ar vevecākiem un katra diena bija ar ko ļoti īpaša. Mūsu trīsgadniece bērnudārzu neapmeklēja no marta otras puses līdz augusta otrajai pusei, taču tagad turpina bērnudārza gaitas ar prieku. Mēs priecājamies par katru kopīgo mirkli visiem kopā.”

32 FOTO

Ģēģeru ģimene. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

+ 28

Skatīt visus

Kolodu ģimenes stāsts 

Trīs bērnu tēvs un divu mazmeitiņu opis Ivars Koloda 2020. gada pavasari atceras kā satraucošu laiku. Bijusi gan neziņa, gan arī izaicinājumi ar plus zīmi, gan arī vajadzība piemēroties apstākļiem un apgūt to, bez kā likās, ka varēs iztikt.
Pēc profesijas veterinārārsts, viņš ļoti labi sapratis, ko nozīmē vīrusi un ko tie mums var nodarīt. “Esmu redzējis, kā tie ietekmē dzīvniekus. Citi saka, ka Covid-19 ir izdomāts, stāsta par sazvērestības teorijām, bet tas rāda tikai to, ka cilvēki neizprot vīrusu dabu. Mums joprojām ir jāievēro to, ko saka oficiālas iestādes un mediķi, nevis komentē cilvēki sociālajos tīklos. Mums paveicās, ka pie mums viss iet tik viegli. Bet vismaz labi, ka cilvēki ir iemācījušies mazgāt rokas," teic Ivars Koloda, konkursa "Ģimenes tipiskais foto 2020" dalībnieks.

Ivaram un viņa sievai Agitai ir trīs bērni.  Divi jau pieauguši - dēls Kristaps (25) un meita Ketrina (28), kurai pašai jau ir divas meitas – Stella un Estere, un 14 gadus vecais skolēns Kārlis. Vēl ģimenē ir 3 gadus vecā sunīte Gabo. 
Ģimene izbaudījusi attālinātās mācīšanās pieredzi, apguvusi tehnoloģijas un atklājuši, ka Kārlis pat sācis mācīties vēl labāk kā pirms tam. Tomēr vienlaikus arī sapratuši, cik svarīga cilvēkiem ir tiešā komunikācija. Lai arī iepriekš runāts, ka visi dzīvojam digitālā laikmetā, šis laiks ļāvis novērtēt, cik ikdienas dzīvē ir svarīga saruna ar citiem cilvēkiem. “Mums kā pusmūža cilvēkiem ap 40 – 50 gadiem, kas ar datoriem un Whatsapp mazāk bijām darbojošies, nācās daudz ko iemācīties."

“Mūsu Sprīdītis atgriezās mājās,” tā par vecāko dēlu Kristapu saka Ivars. Kristaps pirms tam strādāja Francija tūrisma nozarē, kas, sākoties pandēmijai, bruka un juka pa dienām. Vērās ciet viesnīcas, slēdza robežas. Tagad jaunais vīrietis jau ir atradis darbu Latvijā. 

Liels atklāsmju laiks pandēmijas pavasaris bijis pašam Ivaram. “Sāku fotografēt. Pat pirmo virtuālo izstādi sarīkoju mežā! Saliku bildes kanvās, sakarināju kokos, palaidu visu skatīties Facebook. Galvā dzima jauni radoši risinājumi un idejas.  Ar sievu dejojām deju kolektīvā. Arī tur nenotika mēģinājumi. Tad ar kolēģiem izdejojām dejas pie jūras, uzfilmējām un palaidām treniņus un uzdevumus virtuāli.”

31 FOTO

Kolodu ģimene. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

+ 27

Skatīt visus

Lauras Vancānes ģimenes stāsts 

“Pandēmijas laikā meita bija pirmklasniece, mums piedzima bērniņš, tētis bija dīkstāvē, jo strādā aviācijas jomā, un no Rīgas pārcēlāmies uz laukiem,” mamma Laura Vancāne atklāj, cik ļoti viņu ģimeni ietekmējuši Covid-19 radītie ierobežojumi. 
Laura strādā par stjuarti nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic, bet Eināra ikdienas darbs norit uz lidlauka, apkalpojot lidmašīnas.
Februārī Laura devās dekrēta atvaļinājumā, bet marta vidū – 12. martā, tieši meitas dzimšanas dienā –, tika izsludināta pandēmija. Tika atcelti gandrīz visi lidojumi, liela daļa kolēģu esot atlaisti. Arī Eināram sākās dīkstāves periods, jo lidlaukā nebija ko darīt. Ģimene nolēma, ka šis ir brīdis, ko vislabāk pavadīt laukos – Ragaciemā, kur Lauras vecāki vada viesu māju un pietiek vietas arī jaunajai ģimenei.
“Pandēmijas laikā izbaudījām kopā būšanu, pastaigas. Pārbaudījums bija lēmums izvākties no Rīgas un mainīt dzīvesvietu. Tā bija pareiza izvēle – bērni var dzīvot svaigā gaisā, pavadīt dienas pie jūras. Tagad Estere mācīsies Lapmežciemā,” stāsta Laura un Einārs.  
Tētis Einārs stāsta, ka, diendienā redzot un esot kopā ar jaundzimušo, tēta un bērna nākotnes attiecības ir ieguvējas. “Dažkārt jaunajiem tēviem nav tik izteiktas emocionālā un fiziskās piesaistes ar mazuli, jo nesanāk daudz būt kopā. Es noteikti esmu ieguvējs no šīs situācijas,” domā Einārs. Viņš teic, ka pandēmijas laikā grūtības īsti nav izjutis: “Ja neskaita nelielo satraukumu par to, kad šī pandēmija beigsies un vai es nezaudēšu darbu.”
Tētim Eināram dīkstāve ir jau beigusies, un ikdienas rūpes nu ir Lauras atbildība. “Mūsu sfēra – lidojumi, tūrisms –, ir skarta visvairāk, tāpēc atliek cerēt, ka līdz laikam, kad man jāatgriežas darbā, viss būs sakārtojies... Pagaidām dzīvosim laukos, jo tepat ir labi,” saka Laura Vancāne.

18 FOTO

Lauras Vancānes ģimene. Foto: Laura Appena, Appenaphoto.com

+ 14

Skatīt visus

Ievas Uses-Cimmermanes ģimenes stāsts

Ieva Use-Cimmermane, četru bērnu mamma par pavasara pandēmijas laiku stāsta: “Laikā, kad sākās pandēmija, mums bija viens otrklasnieks, divi bērndārznieki un viens tikko staigāt sācis mazulis. Uz skolas lietām mēs paraudzījāmies ar pavisam citu skatu. Sapratu, cik ļoti patstāvīgs var būt mans vecākais dēls, cik ļoti viņš var tikt galā ar uzdevumiem. Atklāju, cik loģiska un iedvesmojoša ir viņa klases audzinātāja – skolotāja Aija prata mums visiem neparasto situāciju padarīt daudzmaz ciešamu. Vecākais dēls ar prieku pildīja uzdevumus, un mazākais dēls mācījās līdz ar viņu. Man ir sajūta, ka jaunākais dēls, kurš tagad ies pirmajā klasē, varētu jau iet otrajā, jo viņš kopā ar brāli ir iemācījies reizrēķinu un tekoši lasa. Tāpat bērndārznieki ļoti gaidīja Didzim skolā uzdotos radošos darbus, jo gribēja tos pildīt kopā ar brāli.
Skaidrs, ka visām mūsu attiecībām tas bija pārbaudījums. Līdz šim man likās, ka esmu daudz bijusi ar bērniem kopā, bet tas tomēr nebija tik lielā intensitātē. Es nevaru iedomāties, kā vecāki, kam biroja darbs bija jāpārceļ uz mājas vidi, savienoja savus pienākumus ar bērnu mācībām!”
 

40 FOTO

Ievas Uses-Cimmermanes ģimene. Foto Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

+ 36

Skatīt visus