Pandēmijas laikā samazinājusies seksuālā aktivitāte pāru attiecībās, sarežģītāka arī ģimenes plānošana

Latvija kopā ar vēl 32 valstīm vasarā veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā pandēmija ietekmējusi seksuālo un reproduktīvo veselību un pāru attiecības. Pētījuma „I-SHARE” (International Sexual Health and Reproductive Health Survey in the time of COVID-19) rezultāti tiks prezentēti gala ziņojumā, un tiks publicētas rekomendācijas politikas veidotājiem un to īstenojošām institūcijām.  
 

RSU Sabiedrības veselības institūta direktore profesore Gunta Lazdāne atzīst, ka līdzās pandēmijas ietekmei uz ekonomiku tā ļoti būtiski ir skārusi attiecības ģimenē, seksuālo dzīvi, ģimenes plānošanu, kontracepcijas lietošanu un veicinājusi vardarbības pieaugumu. Tomēr izdarīt vienotus un vispārinātus secinājumus nevar, jo cilvēki mums līdzās ir dažādi un Covid-19 ietekme uz viņiem arī var būt citāda. Profesore G. Lazdāne ir gandarīta, ka šim jautājumam tiek pievērsta pienācīga uzmanība: „Man ir liels prieks veikt pētījumu valsts pētījumu programmas (VPP) ietvaros par sabiedrības veselības nopietnu komponentu – seksuālo un reproduktīvo veselību. Tas, ka šī joma ir iekļauta VPP, apliecina, ka politikas veidotāji saprot, ka seksuālā un reproduktīvā veselība mums ir svarīga. Jo bieži varam dzirdēt arī atrunu, ka mums taču ir Covid-19, mums ir „karš”, bet jūs te ar savu seksu.” Cilvēks ir seksuāla būtne, seksuālā dzīve ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. To nedrīkst atstāt novārtā.  
 

Pašlaik daudzās valstīs notiek pētījumi, kas saistīti ar Covid-19 ietekmi uz visdažādākajiem procesiem. Tostarp arī ASV Guttmacher Institute pētījums par seksuālo un reproduktīvo veselību 2020. gadā, kurā apskatīti pieci galvenie kritēriji: grūtniecības plānošana, kontracepcijas lietošana, kontracepcijas un klātienes ginekoloģisko pakalpojumu pieejamība, attālināta iespēja saņemt kontracepciju, vardarbība no seksuālā partnera puses. Vairāki ASV pētījuma aspekti sakrīt ar Latvijā veiktā pētījuma jautājumiem, bet „I-SHARE” aptauja ir plašāka. Profesore G. Lazdāne uzteic ikvienu pētījumu, kas šobrīd notiek, jo iegūtie dati palīdz izstrādāt jaunus un efektīvus algoritmus, lai uzlabotu seksuālo un reproduktīvo veselību: „Jau februārī Ķīnā, kurā ir miljoniem iedzīvotāju un kur ir ļoti aktuāli jautājumi par kontracepciju, parādījās pirmās publikācijas par tēmu, kā tieši Covid-19 ietekmēs ģimenes. Tomēr ne tikai ģimenes, bet arī ekonomiku, jo Ķīnā ražo ļoti daudz medikamentu, tostarp arī kontracepcijas līdzekļus.”  

Tabu tēma un izglītības trūkums

Seksualitāte, reproduktīvā veselība un arī kontracepcija nav aktuālākās tēmas mūsu politikas veidošanā, kaut gan tās tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiskos rādītājus un nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus arī sabiedrībā par to runā salīdzinoši maz, jo tā joprojām ir tabu tēmu sarakstā. ASV Guttmacher Institute pētījuma aptaujā visā Amerikā piedalījās vairāk nekā 2000 respondentu, bet mūsu aptaujā Latvijā bija 1173 respondenti. „Kur Amerika, kur Latvija…” saka G. Lazdāne, precizējot, ka 88% no Latvijā aptaujātajiem respondentiem ir dāmas un tikai 12% – kungi. Tas pierāda to, ka sabiedrībā vēl valda uzskats, ka ģimenes plānošana un kontracepcija ir tikai sievietes atbildība. „Mums nav izglītības šajā jomā. Skolās šādu stundu nav, bet ģimenēs par to negrib vai neprot runāt,” secina G. Lazdāne. Joprojām ir dzirdami argumenti, ka „laikos, kad mēs augām, par to nestāstīja, kāpēc lai tagad būtu citādi”. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem saistās tieši ar seksuālo izglītību. Dzimumaudzināšanai ir ļoti liela nozīme ne tikai meiteņu veselības saglabāšanā un veicināšanā, bet arī zēnu attieksmes veidošanā pret šiem jautājumiem. Vēl jo vairāk šajā laikā, kad visapkārt ir tik daudz pretrunīgas informācijas, jāveido skaidra un saprotama komunikācija ar sabiedrību.

Kāda ir seksuālā un reproduktīvā veselība pandēmijas laikā

Šobrīd  reproduktīvās veselības jomā svarīgākais jautājums ir ģimenes plānošana, kontracepcijas līdzekļu pieejamība un lietošana. Tomēr tikpat nopietni jādomā par grūtniecības norisi un mātes mirstību pandēmijas laikā. „Neaizmirsīsim, ka grūtniecības plānošanā nopietna loma ir arī neauglības ārstēšanai, kā arī grūtniecības pārtraukšanai dažādu iemeslu dēļ. Kāda būs šo pakalpojumu pieejamība? Covid-19 sākoties, to varēja tikai modelēt,” uzsver G. Lazdāne. Pēc šādas modelēšanas 132 zema un vidēja ienākuma valstīs, pie kurām Latvija nepieder, secināts, ka par 10% samazinās ilgstoši lietojamo kontracepcijas medikamentu lietošana. Tā rezultātā būs vairāk nekā 15 miljoni neplānotu grūtniecību. Nebūs pieejama arī aprūpe grūtniecēm un jaundzimušajiem, un ir izskaitļoti aptuveni 28 000 mātes nāves gadījumu. Satraucoši ir arī prognozētie dati par abortu, jo varētu būt nepieejams aborts drošos apstākļos ar pārbaudītām mūsdienīgām metodēm, un tas var beigties ar vairāk nekā 3 miljoniem nedrošu abortu un vismaz 1000 sieviešu nāvi. Kā nākamo ļoti svarīgu aspektu profesore G. Lazdāne min seksuāli transmisīvo slimību un HIV diagnostiku un ārstēšanu. Vienlaikus pandēmija aktualizē jau tā sensitīvo jautājumu par vardarbību ģimenēs, lielākoties pret sievieti, bet vardarbība savstarpējās attiecībās skar arī vīriešus, jo tā ne vienmēr ir fiziska. Tā var būt arī emocionāla un ekonomiska vardarbība. Šie dati, lai arī tieši nav pielīdzināmi Latvijas situācijai, liek domāt, kā mēs no šīs situācijas varētu iziet labāk.  

No praktizējošiem ginekologiem dzirdam ziņas, ka sievietes grūtniecības uzskaitē stājas vairāk nekā iepriekš. Tomēr par reāliem datiem varēsim spriest tikai nākamgad. 

Kontracepcija ģimenes plānošanā pandēmijas laikā

Mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka, tāpat kā 2013. gada publikācijās par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, respondenti atzīst, ka visbiežāk kā kontracepcijas metodi izvēlas prezervatīvu. Tos var nopirkt lielveikalā, degvielas uzpildes stacijā un pasūtīt e-vidē ar piegādi mājās. Profesore G. Lazdāne atzīst, ka būtu interesanti uzzināt, cik cilvēku šādu iespēju izmanto. No aptaujātajiem šajā pētījuma sadaļā hormonālās metodes lietoja 13,8%, hormonālo spirāli 6,9% un gandrīz 23% – pārtraukto dzimumaktu. Dabiskās kontracepcijas metodes lieto vairāk par 14% respondentu, bet to efektivitāte (aizsardzība pret neplānotu grūtniecību) ir zemāka nekā mūsdienīgām metodēm. G. Lazdāne cer, ka LR Veselības ministrijas atbalstītais “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”, kas uzsākts šogad, bet uz laiku ir pārtraukts, sniegs vispusīgāku informāciju, reprezentatīvus datus, aptaujājot 4000 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Mēs ceram, ka attiecībā uz kontracepciju būs labāki rezultāti, jo pašlaik ir pieejamas visdažādākās mūsdienīgas kontracepcijas metodes.  

Uz jautājumu, vai pandēmija ietekmējusi grūtniecības plānošanu, speciāliste atbild, ka pagaidām par to vēl ir grūti spriest, jo Covid-19 ekspozīcija nav bijusi ļoti ilga. Lielākoties cilvēki domā par bērniņu un plāno grūtniecību tad, kad jūtas salīdzinoši droši, tāpēc šis rādītājs var būt gan ar plus, gan mīnus zīmi. G. Lazdāne: „No praktizējošiem ginekologiem dzirdam ziņas, ka sievietes grūtniecības uzskaitē stājas vairāk nekā iepriekš. Tomēr par reāliem datiem varēsim spriest tikai nākamgad. Tāpēc negribētu šādu spekulāciju izteikt.” Vienlaikus aptauja liecina, ka 20% respondentu atzīst, ka seksuālā aktivitāte tomēr samazinās. Viena trešdaļa no pāriem, gan vīrieši, gan sievietes, atzīmē, ka ir vairāk spriedzes. Daļai sieviešu samazinās apmierinātība ar seksuālo dzīvi, kamēr vīriešiem šis faktors īpaši nemainās. Vienlaikus nesamazinās seksuālās partnerattiecības ārpus ģimenes tiem, kuriem tādas ir.  

Attālinātās konsultācijas  

Covid-19 pandēmijas laikā mēs ne tikai esam aicināti iespēju robežās strādāt un mācīties attālināti, bet arī medicīniskās konsultācijas saņemt attālināti. Profesore G. Lazdāne stāsta, ka aptaujā iegūtie dati liecina, ka 30% respondentu savas vizītes tiešām dažādu iemeslu dēļ bija atcēluši. Šajā kontekstā jāsaprot, cik lielā mērā, piemēram, ambulatorā vizīte uzskatāma par neatliekamu. Šeit pastāv riski, jo gadījumā, ja sievietei paredzēta kontracepcijas līdzekļa ievadīšana, ko klātienē veic medicīnas personāls, karantīnas gadījumā vizīte nav iespējama. Tādā gadījumā pāris varētu izmantot attālinātu konsultāciju un vienoties par citu kontracepcijas metodi, izvēloties e-vidē izrakstītos medikamentus. Profesore G. Lazdāne akcentē dažādu pieredzi citās valstīs šo problēmsituāciju risināšanā: „Attālinātās konsultācijas var sniegt ne tikai ginekologs, bet arī ģimenes ārsts un vecmāte, lai mazinātu stresu un neziņu.” Pašlaik arvien vairāk medicīnas aprūpes darbinieku ir spiesti atrasties pašizolācijā, jo ir kontaktpersonas statusā. Tomēr viņi labprāt sniegtu konsultācijas attālināti, ja vien šī sistēma tiktu sakārtota juridiski un finansiāli – tā liecina mūsu pētījumā veiktās mērķa grupu sarunas un intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, uzsver G. Lazdāne.

Palīdzēt varētu arī nevalstiskās organizācijas, kurām jau ir pieredze seksuālajā un reproduktīvajā veselībā un kuras varētu sniegt atbalstu, piemēram, HIV pacientiem, kas arī ir viena no riska grupām. Cilvēki, kuriem diagnosticēts HIV, dzīvo lielā stresā, bailēs par inficēšanos ar vēl vienu slimību. Vienkārša telefona saruna ar atbalsta grupas personu varētu daudz ko atrisināt, mazināt spriedzi un sniegt padomu un palīdzību, īpaši cilvēkiem ar zemu ienākumu un izglītības līmeni.  

Cilvēktiesības un sabiedrības veselības riski

Viens no jautājumiem, kas aktualizējies pandēmijas laikā, ir dzīvesbiedra klātbūtne ģimenes dzemdībās, kas ārkārtējās situācijas laikā daudzās dzemdību nodaļās objektīvu iemeslu dēļ bija liegta. Gunta Lazdāne: „Kopā ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Solvitu Olsenu esam analizējuši radušos situāciju un juridiskās tiesības. Protams, ka riski vienmēr pastāv un ar tiem saskārušās visas valstis. Tomēr, ja pieņem kādu lēmumu, tam ir jābūt juridiski pamatotam un par to skaidri jāinformē sabiedrība.” Pētījuma laikā daudzi topošie tēvi atzinuši, ka galvenais, lai sievai un bērnam ir vislabākā aprūpe un viņi ir drošībā. Tomēr daudzi pāri pandēmijas laikā izvēlējušies dzemdēt tajās ārstniecības iestādēs, kur partnera klātbūtne dzemdībās nebija liegta. Analizējot datus, ir redzama tendence, ka Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā krīzes ierobežojumu laikā, sākot ar martu un līdz jūnijam, dzemdību skaits ir krities par 10–12%.  

"Piemēram, sieviete nāk ar visiem dokumentiem pārtraukt grūtniecību, bet tests izrādās pozitīvs. Viņai saka: izārstēsiet Covid-19, un tad nāciet atkal.” Tādas situācijas ir arī citviet pasaulē. 

Dzemdēt vai vispār nedzemdēt

Lēmumu par kontracepciju nevajag atlikt uz rītdienu, jo rīt nekas nemainīsies, rezumē profesore G. Lazdāne. Viņa ieteic izmantot efektīvus ilgtermiņa kontracepcijas līdzekļus, lai gadījumā, ja grūtniecība nav plānota, neiedzīvotos vēl papildu problēmās, ko tāpat mums visiem radījusi Covid-19 pandēmija. It īpaši, ja sievietei ir neplānota grūtniecība un viņa vēlas to pārtraukt, ja viņa ir bijusi saskarsmē ar Covid-19 vai viņai jābūt pašizolācijā, tad tas var būt sarežģīti. G. Lazdāne: „Piemēram, sieviete nāk ar visiem dokumentiem pārtraukt grūtniecību, bet tests izrādās pozitīvs. Viņai saka: izārstēsiet Covid-19, un tad nāciet atkal.” Tādas situācijas ir arī citviet pasaulē. Daudzviet tas ļāvis attīstīties telemedicīnai ne tikai konsultāciju jomā, bet arī konsultējot sievieti medikamentozā aborta veikšanā attālināti. Ja pāris ir reproduktīvā vecumā, bet bērnus vairs nevēlas, profesore ieteic pašlaik tomēr izvēlēties atgriezeniskas kontracepcijas metodes, jo pēc ķirurģiskām manipulācijām reprodukcija dabiskā ceļā praktiski nav iespējama. „Bet ja nu pēc Covid pārdomāsiet?” jautā G. Lazdāne.

Savukārt tiem, kas vēlas laist pasaulē bērnus, nav citu rekomendāciju kā mīlestība, pozitīvas emocijas, veselīgas seksuālās attiecības, pilnvērtīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, D vitamīns un folskābe. Vienkāršas lietas, kuras palīdz gan grūtniecības plānošanā, gan cīņā pret Covid-19.

* https://www.rsu.lv/aktualitates/atskats-uz-zinatnisko-konferenci-par-covid-19-ietekmi-uz-seksualo-un-reproduktivo  

(ar konferences videoierakstu)