Kā rodas “tauriņi vēderā”? Un citas ekspertu atbildes par iemīlēšanos

Kas notiek organismā, kad mēs iemīlamies?

Psiholoģe Diāna Zande skaidro – iemīlēšanas sajūtas nosaka fizioloģiskie procesi. Kad ieraugām kādu cilvēku, kurš mūs ļoti piesaista un patīk, mēdzam teikt: “Man galvā notika klikšķis!” Un tas nav tālu no patiesības – var teikt, ka tiešām klikšķis notiek galvā, jo smadzenēs sāk izdalīties dažādas vielas (neiromediātori un hormoni) un cilvēks sajūt ārkārtēju enerģijas pieplūdumu. 

Mūsu smadzenes uzvedas tā, it kā mēs būtu smagā eksāmenu sesijā – mums pēkšņi ir laiks samācīties visu, ko nebijām iemācījušies semestra laikā, mēs spējam ļoti samobilizēties. 

Ļoti līdzīgu organisma mobilizēšanos spēj radīt arī iemīlēšanās sajūta – taču šajā gadījumā nevis uz eksāmena jautājumiem, bet gan uz to vienu izvēlēto cilvēku. 

Mūsu skatiens ir koncentrēts uz šo cilvēku, pārējā pasaule vairs nav svarīga. Pat tad, kad neesam kopā, mūsu domas ir piepildītas ar šo cilvēku – esam pilnīgi pārņemti. Šo stāvokli labi raksturo teiciens: “Mīlestība ir akla”. Tas ir ļoti precīzs cilvēka dabas novērojums – brīdī, kad esam iemīlējušies, smadzenēs notiekošie procesi nedaudz liedz mums domāt skaidri. Tieši tādēļ mums ir ļoti grūti ieraudzīt to, ka, piemēram, mūsu mīlestības objekts varbūt nav tik precīzs un kārtīgs, vai ka tam piemīt vēl kādi netikumi. Šajā periodā mums ir grūti ieraudzīt šo cilvēku reālistiskā gaismā, mēs skatāmies uz viņu tā, ka ikvienu iezīmi skaidrojam viņam par labu. 

To izdara daba, lai mēs varētu iemīlēties, jo, ja mēs redzētu šo cilvēku reālistiski, tad neviens nebūtu gana labs. Tāpēc var teikt, ka smadzenes palīdz mums redzēt mīlestības objektā brīnišķīgo, bet pārējo – drusciņ atlikt malā. Tas notiek, lai mēs varētu intensīvi nodoties attiecībām, jo iemīlēšanās fāzē mums ir jāizveido attiecību tuvība – jāuzbūvē plosts, uz kura pēc tam varēsim doties cauri dzīvei arī tajos brīžos, kad varbūt iemīlēšanās būs beigusies. 

Iemīlēšanās un veselība

Iemīlēšanās periodā bioloģiskie procesi nosaka to, ka mēs jūtamies ļoti enerģiski, varam negulēt, mums negribas ēst, maņas ir ļoti jutīgas. Var teikt, ka mūsu organisms ir ārkārtas stāvoklī. Taču organisms nevar visu mūžu dzīvot šādā totālas mobilizācijas stāvoklī un tāpēc iemīlēšanās ir mīlestības sākuma fāze, kas pāriet. Pēc šīs mobilizēšanās fāzes, iespējams, vajadzēs nedaudz atgūties – piemēram, būs iekrājies miega deficīts vai iekavēti darbi. Daudziem cilvēkiem iemīlēšanās fāzē mazinās sāpju sajūta, dažādi veselības jautājumi tiek atvirzītas otrā plānā, tos cilvēks vairs tik ļoti neizjūt. Nedaudz sarežģītāk varētu būt cilvēkiem ar hroniskām saslimšanas, kuriem jebkurš spēcīgs trieciens no ārpuses nav īpaši veselīgs. Īpaši, ja tā ir nelaimīga iemīlēšanās – tā nāk ar visām šīm sajūtām un klāt nāk vilšanās. Tad gan var teikt, ka iemīlēšanās nenāk par labu, jo tā var aktivizēt trauksmi un arī izraisīt depresiju. 

Taču, ja domājam par mīlestību kopumā – ja pāris dzīvo veselīgā mīlestībā, kur ir gan emocionālā tuvība un intimitāte, gan savstarpējās saistības, ko pāris nepārkāpj, gan arī aktīva seksuālā dzīve (un tas attiecas ne tikai uz 20 gadīgiem, bet arī uz 70 gadīgiem), tad mīlestības attiecības patiešām sekmē veselīgumu. Tās sniedz gan emocionālo labklājību – ir kāds, ar ko dalīties, kas atbalsta, kāds, par ko rūpēties, – gan fizisko tuvību, kas arī neapšaubāmi ķermenim liek justies možākam, jaunākam un veselīgākam. Tādēļ, ja mīlestības attiecības ir veselīgas no abām pusēm, tad tās nāk par labu gan emocionālai labsajūtai, gan arī fiziskai veselībai. Un pretēji – ja pārim mīlestība ir beigusies vai nemaz nav bijusi, tad tas var radīt ļoti daudz sāpju un ciešanu, un arī pasliktināt veselības stāvokli, stāsta D. Zande.

Kā rodas “tauriņi vēderā”?

Sajūta, ko mēdzam saukt par “tauriņiem vēderā”, patiesībā mums var būt ne vien iemīloties, bet arī pie liela stresa. Bieži vien cilvēki saka: “Man vēders raujas čokurā!”, savukārt iemīlēšanās gadījumā sakām: “Tauriņi vēderā”. Tā kā iemīlēšanās savā ziņā ir pozitīvs stress, šie “tauriņi vēderā” ir viena no ķermeņa izjūtām, ko mēs varam sajust arī, piemēram, pirms eksāmena. Taču tad, kad mēs iemīlamies, mēs šai sajūtai piedēvējam pozitīvo nosaukumu, savukārt pirms eksāmena – negatīvo. 

Turklāt šo pozitīvo sajūtu var uztrenēt. Pavasaris ir laiks, kad mēs to biežāk sajūtam, priecājoties par procesiem dabā. Tad, kad pieķeram sevi pie šīm pozitīvajām sajūtām, varam paši censties šo sajūtu asociēt ar savu partneri, pamazām iemācīt sev, domājot par partneri, just šo labo sūtu. Tieši tāpat kā, laikam ejot, mēs bieži vien iemācāmies, iedomājoties par partneri, just saīgumu vai vilšanos – tās ir iemācītas lietas, uzsver psiholoģe. 

“Salauzta sirds”

Līdzīgi kā ar iemīlēšanos ir pozitīvs stress un mobilizēšanās, “salauztā sirds” un mīlestības mokas – tās patiešām ir ciešanas. Organisms ir stāvoklī, kas ļoti līdzinās sērām, saka D. Zande. Šīs sirdssāpes un to sekas var būt tieši tikpat lielas, kā tad, kad ir nomiris kāds tuvinieks. Var būt gan nomāktība un depresija, gan vēlme izolēties un  nevienu neredzēt, gan sajūta, ka visa dzīve ir beigusies… To katrs kādreiz ir pārdzīvojis. Cilvēki, kam ir jutīgāka psihe un kas ir emocionāli trauslāki, šādu situāciju var pārdzīvot ārkārtīgi dziļi, uz iekšu vērsti un pat sajust ietekmi uz veselību. Taču arī stabilākiem un stiprākiem cilvēkiem šīs nav tās sajūtas, ko gribas piedzīvot. 
“Salauztās sirds” posmā pilnīgi noteikti nevajag mesties citās attiecībās, lai arī draugi bieži vien to ļoti iesaka, uzsver D. Zande. Tas ir kā lauztai kājai uzlikt plāksteri un iet dejot – tāpat nesanāks! Šīs sāpes ir jāizsāp! Bieži vien tas ir gads, tāpat kā pie sērām, kamēr paiet visi cikli – pirmie atšķirtie Ziemassvētki, pirmie Jāņi, “mūsu tikšanās diena”, šķiršanās gadadiena… Šajā laikā ir svarīgi, pirmkārt, dot šīm sāpēm vietu, un, otrkārt, meklēt cilvēkus, ar ko var par to runāt. Tādēļ ir svarīgi, lai tuvumā ir draugi, kas saprot, ka nevajag šo procesu steidzināt – tas jācenšas apzināties arī pašam. Bez skumjām nevar pārvarēt zaudējumu, un bieži vien, kad mīlestības zaudējums ir pārvarēts, cilvēki spēj vairāk novērtēt to, kas attiecībās bijis, un varbūt nākamajās attiecībās ienāk jau gudrāki, viedāki un orientēti uz veselīgākām attiecībām. Šī pieredze ir sāpīga, bet var būt arī ļoti noderīga.

Cilvēki, kam ir jutīgāka psihe un kas ir emocionāli trauslāki, šķiršanos var pārdzīvot ārkārtīgi dziļi, uz iekšu vērsti un pat sajust ietekmi uz veselību.

Īpaši izaicinošs periods šajā posmā ir svētki, piemēram, tuvojoties mīlestības dienai, – tiem, kas ir vientuļi vai kas ir zaudējuši savu mīlestību, vai tādu nav atraduši, šajā laikā var justies ļoti skumji. Tādēļ apkārtējiem jābūt ļoti saprotošiem. Varam pajautāt: “Kā Tu jūties?”, bet nepamācīt un neuzspiest savu viedokli.
Ja satraukums ir pārāk liels…

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa saka – kad noticis kāds lielāks attiecību strīds, ir izbeigušās attiecības un cilvēks ir ilgstošā vai akūtā stresā un nomāktībā, šādu satraukumu gadījumā nomierināties var palīdzēt ārstniecības augu tēja ar nomierinošu darbību – piparmētra, baldriāns, melisa vai apiņu drogas. Tāpat satraukumu un pārdzīvojumu periodā ieteicami uztura bagātinātāji uz augu bāzes un ar B grupas vitamīniem, kam piemīt nomierinoša un nervu sistēmu stiprinošas īpašības. Atcerieties – lai arī cik skumji var būtu prātam, fiziskās aktivitātes ļaus sakārtot domas un stiprināt imunitāti, kā arī uzlabos sirds un asinsvadu sistēmas darbību.

Labs miegs ārstē visu! Taču, ja satraukums ir laupījis pilnvērtīgu miegu, tad talkā nāks augu bāzes sīrupi, kas iedarbojas ātrāk nekā tabletes. Tomēr atcerieties – lai cik liels būtu satraukums, nepārsniedziet noteiktās devas! Savukārt, ja miega traucējumi ir ilgāki par divām nedēļām, ir jāvēršas pie speciālista. 

Kā rūpēties par attiecībām ilgtermiņā?

Likt iemīlēšanās fāzei turpināties visu mūžu nevar, jo mūsu organisms vienkārši neizturētu tādu mobilizāciju, skaidro psiholoģe D. Zande. Dažreiz cilvēki uzskata, ka mīlestības sajūta vienmēr pastāvēs pati no sevi. Taču realitātē, lai šī sajūta saglabātos, ir jāveic apzinātas darbības. Viena no tām ir atgādināt sev paskatīties uz savu partneri kā uz to cilvēku, kuru reiz iepazināt un kurš tik ļoti patika, kā uz to cilvēku, kurā iemīlējāties, kuru jūs pieņēmāt lēmumu mīlēt, ar kuru gribat būt kopā un dzīvot labi, kā uz cilvēku, par kuru domājot, gribat, lai viņš jums patīk, jo galu galā tas ir izdevīgi jums pašiem. 

Katru dienu iedomājieties par otru cilvēku kaut ko patīkamu – kādu jauku atmiņu vai īpašu brīdi kopā, jebko, kas raisa labas sajūtas par otru cilvēku. Šādi mēs trenējam mīlestības sajūtu. 

Tas ir tāpat, kā iemācīties priecāties par jaukām, mazām lietām vai iemācīties īgņoties – mēs varam to apgūt un veidot refleksu attiecībā uz savu partneri, ka, domājot par viņu, būs šī pozitīvā sajūta. Mīlēt pēc vēlēšanās, mīlēt pēc lēmuma, mīlēt pēc apzinātas gribas.
 

Psiholoģe iesaka mīlestības attiecības neuztvert kā pašas par sevi saprotamas – par tām ir jārūpējas un tajās ir vērts ieguldīt. Te nevajag mērīt, kurš dara vairāk, kurš pareizāk – vienkārši dot, jo šī došana ir vispirms izdevīga attiecībām, otrkārt – ļoti izdevīga pašam, treškārt – ļoti izdevīga bērniem, ja tādi attiecībās ir, lai viņi iemācītos to, kā pieaugušā vecumā veidot mīlestības pilnas attiecības. Jo vairāk ir cilvēku, kas mīl, jo mēs esam laimīgāki kopumā!