Manus bērnus mamma nepieskata, māsas bērnus gan pieskata. Kā risināt situāciju?

Šāda situācijas biežāk vērojamas ģimenēs, kurās vecākiem pašiem ir vairāk bērnu un līdz ar to arī mazbērnu. Praksē ierasts, ka vecvecāku uzmanība vairāk tiek vecākajiem mazbērniem – šiem mazbērniem ir mazāka konkurence un aizbraukt pie viena mazbērna ir vieglāk nekā pie četriem mazbērniem, kas katrs dzīvo savā mājā.

1. Ar katru cilvēku mēs veidojam savas attiecības

“Visiem iesaistītajiem ir svarīgi apzināties, ka ar katru cilvēku mums ir citas attiecības. Arī vecvecākam var gadīties, ka ar kādu no mazbērniem viņam saskan labāk! Un arī kādam mazbērnam ome var labāk patikt nekā citam mazbērnam. Līdz ar to bērnam, kuram pašam labāk patīk aprunāties ar omi, piezvanīt viņai, attiecības ar šo vecvecāku sāk veidoties tuvākas. Ja es kādam mazbērnam esmu svešāka, piemēram, mazbērns mani reti redz, man par to nav ko apvainoties!” situāciju ieskicē Diāna Zande un aicina vecākus apzināties arī šādu aspektu.

2. Dari zināmas savas sajūtas

Tomēr ko darīt, ja uzmanības kāda pieaugušā bērna ģimenei pietrūkst? Speciāliste silti iesaka padomāt, ko paši vecāki var darīt, lai veidotos līdzvērtība starp mazbērniem. Pats pirmais ir darīt savas sajūtas zināmas vecākajai paaudzei. Ir vērts aprunāties ar saviem vecākiem un pateikt viņiem ko līdzīgu: “Man ir ļoti svarīgi, ka tu dažreiz pieskati arī manus bērnus, jo māsas bērnus tu bieži pieskati. Es zinu, ka viņa dzīvo tev tuvāk un viņa pati biežāk pie tevis aizbrauc, bet man ir svarīgi, ka arī reizi mēnesī tu pieskati manus bērnu!” Šādas vēlmes nav ne nosodāmas, ne muļķīgas, ne bērnišķīgas, atzīst Zande.

3. Ja bērniem ir atšķirīgi apstākļi

Gadās, kad bērnu ģimenēs ir atšķirīgi apstākļi un ir situācijas, kad vienam bērnam objektīvi situācija ir komplicētāka. Tad parasti vecvecāku resurss aizplūst pie tā, kam vairāk ir vajadzīga palīdzība. Taču tas ģimenēs notiek nemitīgi, uzskata speciāliste. “Piemēram, ja kādam no bērniem ģimenē ir astma, skaidrs, ka vecāki uz to bērnu koncentrējas vairāk. 

Ja vienam bērnam ir grūtības mācīties, bet otrs ir teicamnieks, skaidrs, ka mācību ziņā vecāki pievērsīs vairāk uzmanības tam, kam ir grūtības. 

Bet tas nenozīmē, ka tam otrajam nevajag vecāku uzmanību! Vajag. Un arī šo vajag pārrunāt,” uzsver speciāliste.

Ko vēlas vecvecāki

“Tas, ka mēs lietišķi un racionāli runājam par emocionālām mijiedarbībām nenozīmē neko sliktu. Tas nozīmē, ka mēs varam risināt šīs lietas, nevis iestrēgt sāpinājumos, apvainoties, fantazēt par to, kurš kuram ir mīļāks. Jo ko gan grib vecāki? Viņi vēl saviem bērniem visu to labāko un sev – mieru. Un tad, ja bērniem iet labi, vecākiem ir miers. Ja kādam no bērniem iet slikti, vecāku miers tiek iedragāts. Skaidrs, ka vecāki tad pieslēgsies šim bērnam vairāk un kāds paliks ēnā. Svarīgi, lai es neiestrēgstu pie viena bērna!” pauž Zande. Tajās ģimenēs, kurās ir daudz bērnu un mazbērnu, viņa iesaka taisīt kopīgas saimes sanākšanas reizi gadalaikā – nevis svinēt katru vārda dienu un dzimšanas dienu atsevišķi, jo tas var būt liels slogs vecvecākiem un ne vienmēr visi varēs uz tām sanākt, bet plašā lokā reizi sezonā sagatavot svētkus, kuros visi satiekas. Tā ir ģimenes spēcināšana. Protams, ir jāseko līdzi tam, kādi uz to brīdi ir ierobežojumi, taču arī Zoom var rīkot ģimeniskas ballītes, iedvesmo speciāliste.