Spīdīgas un skanošas vai praktiskas un neredzamas – kādas dāvanas pasniegt bērnam?

Rubriku "Veido bērna nākotni šodien!" atbalsta ERGO.
 

Caur materiālu un emocionālu dāsnumu mēs paužam novērtējumu otram cilvēkam. Taču nereti pieaugušie mēdz vai nu pārāk aizrauties ar dažādām bērniem nemaz tik ļoti nevajadzīgām dāvanām, vai tieši otrādi – pamatojoties uz savu pieredzi, sarūpēt bērniem dāvanas, kam viņu acīs nav nekādas vērtības. Kā atrast labāko pieeju dāvanu izvēlē bērniem?

Smalkā robeža starp iepriecināšanu un pāraprūpi

Lielāko dāvināšanas prieku, iespējams, izjūtam, kad sniedzam dāvanas bērniem. Bērni mums ir visdārgākie, viņi arī visemocionālāk un patiesāk spēj priecāties par saņemto. Tiesa, mūsdienās, kad gandrīz viss, ko bērns iedomājas, uzreiz ir arī nopērkams un iegūstams, ir ļoti viegli iekrist pāraprūpes lamatās. Ja pieaugušie, kas dzimuši tālajos deviņdesmitajos, atminas, cik ļoti priecājās par sīkumiem, ko saņēma dzimšanas dienā vai Ziemassvētkos, tad mūsdienu bērni saņem daudz arī ikdienā. “Pieaugušie nejūt robežu, kad apdāvināšana ir jābeidz. Kad pienāk svētki, bieži vairs nav ideju, ar ko gan pārsteigt bērnu, jo viņam jau ir viss,” norāda A. Poiša. 
Ir ģimenes, kurās ir ieradums, nākot no veikala, ikreiz atnest kādu sīkumiņu kā mazu dāvaniņu. Ar laiku bērns pierod, ka pieaugušie nāk pie viņa ar dāvanām, un jau pēta somas, kas tad viņam ir atnests šoreiz. Bērna pieradināšana, ka viņam katru dienu pienākas kaut kāds īpašs iepriecinājums, nozīmē arī to, ka dāvanas kļūst par ikdienu un vairs nesniedz prieku svētkos. Savukārt, ja našķītis ir balva par kaut ko, kas ir izdarīts vai sasniegts, tad tas jau ir iepriecinājums ar jēgu.

Ko dāvināt, kad viss jau ir

Izvēloties dāvanu, dāvinātājam jāpadomā, vai tiešām tas, kas iepriecina, ir tikai nopirktie priekšmeti vai arī vērtības un attieksme pret apdāvināmo. Psihoterapeite min piemēru no savas dāvināšanas pieredzes. Mazmeitai nopirkta skaista kleitiņa, bet tai tiek dots līdzi arī “stāsts” – nākamā dāvana būs biļetes uz bērnu operu, kopīga pucēšanās un kafejnīcas apmeklēšana pēc izrādes –, kas dāvanai dod emocionālu pievienoto vērtību. Piedzīvojums, kas paliks atmiņā ikreiz, kad meitenīte uzvilks kleitu. Tādējādi ir ne tikai taustāma un praktiska dāvana, kas bērnam ir ļoti svarīga, bet arī prieks par pasākumu, kopābūšana ar vecvecākiem un svētku sajūta uz ilgāku laiku.

Gribu Bārbiju un tikai Bārbiju

Bērniem mēdz būt attīstības periodi, kad dāvanās viņi grib saņemt tikai viena veida rotaļlietas, piemēram, tikai Lego vai modē nākušu lelli – Bārbiju, Bratz u. tml. Ja mājās jau ir kaudzīte ar bārbijām, vai vēl viena tāda pati lelle tiešām tiks novērtēta? Varbūt Bārbijai vajag kādu papildu lietu – mēbeli vai tērpu, vai leļļu māju? Mašīnu periodā var veidot noteiktu auto kolekciju un paplašināt zināšanas, radot arī izzinošu procesu par auto vēsturi. Tas, ka bērns aizraujas ar kādu tēmu, nav nekas slikts, turklāt tā ir iespēja tēmu izpētīt dziļāk, ne tikai papildināt priekšmetu skaitu bērna istabā.

Praktiska dāvana vecāku atbalstam

Gādājot dāvanu ģimenes mazākajiem locekļiem, vecvecākiem būtu jārespektē vecāku viedoklis, ko īsti bērnam vajag. Lai arī vecvecāku patīkamākais uzdevums ir lutināt un iepriecināt mazbērnus, tomēr vecāki labāk zinās, kādas ir šī brīža bērna vajadzības un intereses. Te arī vietā ir saruna ar vecākiem, cik praktiskai būtu jābūt dāvanai, kas paredzēta mazulim, skolēnam vai jaunietim. Psihoterapeite uzskata, ka dāvanai vispirms ir jānes prieks! Maz iespējams, ka trīs gadus vecs bērns spēs patiesi priecāties un novērtēt krustmātes nopirktās uzņēmuma akcijas vai atvērto uzkrājumu bērna nākotnei, kā ieguvumus varēs novērtēt tikai daudz vēlāk. Šobrīd bērns pat nesaprot, par ko ir runa, toties tas būs vecvecāku sniegtais atbalsts saviem bērniem, kas ir jaunie vecāki. Uzkrājums ir atbalsts un drošības spilvens ģimenei. 

Ja vecvecāki grib šādu kontu izveidot, viņi to pasniedz kā atbalstu saviem bērniem ar domu, ka viņi to varēs izmantot savu bērnu izglītības nodrošināšanai vai atbalstam dažādās dzīves situācijās.

Katram vecumam savas apdāvināšanas īpatnības

Dažādos vecumos bērni sagaida mazliet atšķirīgas emocijas no dāvanu saņemšanas procesa. Gan maziem, gan lieliem ļoti patīk tieši dāvanu izsaiņošana. Ja dāvana ir iesaiņota skaisti un asprātīgi, tās izpakošana var būt pat aizraujošāks pasākums nekā pati dāvana, īpaši, ja ar tās izvēli trāpa desmitniekā, saka psihoterapeite A. Poiša. 

“Ielieciet mazu dāvaniņu lielā kastē, ļaujot piedzīvot noslēpuma atklāšanu. Noslēpiet dāvanu kaut kur mājās un mudiniet bērnu to atrast, veicot papildu uzdevumus. 

Tas ir vesels piedzīvojums, un svarīgākais dāvināšanas procesā ir sajūtas, ko šādi var gūt!” Pavisam mazi bērni priecāsies pat par mazām rotaļlietām, ko saņems svētkos no vecākiem.

Ap 7–10 gadu vecumu jau skaidrāk iezīmējas bērna intereses, līdz ar to dāvanu var izvēlēties mērķtiecīgāk. Šajā vecumā bērni ļoti novērtē kopābūšanas laiku, ko vecāki uzdāvina reizē ar dāvanu. Piemēram, tētis organizē un pavada visu dienu kopā ar meitu – aiziet uz kafejnīcu, noīrē skrejriteni, izbraukā Rīgu, abi kopīgi aizbrauc uz veikalu, kur meitene pati var izvēlēties dāvanu. Notikums būt kopā ar tēti ir emocionāli svarīgāks nekā pati dāvanas saņemšana. 
Runājot par pusaudžu apdāvināšanu – lai cik bezpersoniska liktos naudas dāvināšana, tā tomēr ir pati piemērotākā dāvana jauniešiem, kuriem ir jāmācās izdarīt izvēles un kas grib būt neatkarīgi. Naudas dāvināšana šajā gadījumā ļauj realizēt patstāvību un iemāca rīkoties ar naudu. Nauda vairs nebūs pārsteigums, toties dos iespēju uzņemties atbildību un ļaus izvēlēties. Tas, ko nevajadzētu darīt, ir mēģināt kādam uzdāvināt dāvanu “ar morāli”, piemēram, tīnim, kas nemīl lasīt grāmatas, neatlaidīgi dāvināt tieši tās. Nevajag dāvināt to, ko gribētu, lai pusaudži dara pēc pieaugušo ieskatiem.

 Rubriku "Veido bērna nākotni šodien!" atbalsta ERGO.