Sieviete: "Mīlu savu vīru, bet nevaru izturēt viņa greizsirdību"

SKAIDROJUMS. „No ārpuses nevar izmainīt neko! Tur reāli kaut ko var darīt tikai tas cilvēks, kurš jūt greizsirdību. Lielākais, ko var panākt – lai cilvēks sāktu apzināties, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Tātad atbilde uz jautājumu, ko var iesākt ar partnera greizsirdību, skan – atdot atbildību par viņa jūtām un pārdzīvojumiem viņam pašam. Lai 

tiek galā saviem spēkiem vai vēršas pie speciālista. Diemžēl nereti greizsirdīgu cilvēku partneri, labu gribot, uzņemas atbildību par greizsirža psiholoģiskajām problēmām, jo gribas taču ticēt mīlestības varai. Nākamais teikums būtu jāiemācās no galvas – problēma ir viņos pašos, un no tās iespējams atbrīvoties, tikai mainot sevi, nevis liekot mainīt savu izturēšanos un ieradumus citiem. Pat, ja sieva būs acu priekšā un nedos itin nekādu iemeslu greizsirdībai, tas netraucēs greizsirdim sievai inkriminēt, ka viņa, lai gan ne uz vienu neskatās un nekur neiet, toties nemitīgi domā par kādu citu!

Tātad pirmām kārtām nekādā gadījumā nevajadzētu atbalstīt greizsirdīgā partnera izpausmes, piedaloties „procesā” – proti, reaģēt uz pārmetumiem un taisnoties. Tas pazemo jūsu cilvēcisko cieņu, turklāt no tā tikpat nebūs jēgas, otrādi – jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Jāsaprot, ka šī apsēstība nav jūsu, bet viņa problēma. Iesaistoties jūs ļaujat sevi piespiest spēlēt pēc viņa noteikumiem, tādējādi vēl palīdzot viņa apsēstību lolot un kultivēt. Ja slimīgi greizsirdīgais cilvēks atsakās atzīt problēmu un meklēt palīdzību, vienīgā izeja ir attiecības pārtraukt. 

Fragments no grāmatas  “Miers mājās”