Tēva un dēla konkurence jeb Tēviņu kari

Atbilde. „Tās sākas tad, ja tēvs ir nenobriedis, ar narcistisku ievainojumu, kuru nav pārstrādājis. Viņam sāp, un viņš asiņo, viņš jūtas nevērtīgs un iekšēji nedrošs, lai gan ārēji varbūt ir savas olas un krāniņu pacēlis gan ar naudu un mašīnām, gan biznesu, gan politiku – tā ir viņa tā sauktā pseido jeb iluzorā drošība, tomēr iekšēji viņš jūtas mazs, apdraudēts puisītis. Tad, kad piedzimst dēls, sākas veču cīņas – dēls ir konkurents, un tēvs nevis palīdz dēlam veidot identitāti, vīrieša būtību, bet baidās no konkurences. Ja dzimuma apzināšanās nenotiek veselīgi, tad šīs cīņas notiks. Neatkarīgi no tā, cik labs, gudrs, stiprs būs dēls, lai cik labi viņš mācītos un uzvestos, viņš savam tēvam nekad nebūs gana labs. Tēvs dēlu centīsies visu laiku kontrolēt un devalvēt, pats mūža garumā tā arī nesasniedzot briedumu. Nereti dēls var būt nobriedušāks par tēvu.
 

Fragments no grāmatas  “Miers mājās”