Aizvainojums sāp gadiem ilgi. Psiholoģe iesaka veidus, kā beigt sevi grauzt

Runāt. Raudāt. Rakstīt

Lai arī aizmirst notikušo nevar, piedošana ir iespējama, turklāt manā praksē ir bijuši gadījumi, kad piedoti pat ļoti lieli pāridarījumi, piemēram, seksuālā vardarbība bērnībā. Tas nav viegli, ir vajadzīgs laiks, vēlēšanās un, iespējams, arī palīdzība no malas. Nereti mēs nemaz nezinām, kā rast ceļu uz piedošanu, kaut palīdzēt var pavisam vienkāršas lietas, piemēram, runāšana, raudāšana un rakstīšana.  

Ir sievietes, kam ļoti palīdz runāšana. Jāatrod droša vieta un klausītājs, kas būs spējīgs uzklausīt visu, ko teiksi. Galvenais ir runāt tik ilgi, cik tev vajag… Runāt, runāt un runāt, jo sievietes emocionālā sistēma ir būvēta tā, ka ir iespējams norunāt nost daļu aizvainojuma, dusmu, pāridarījuma smaguma. Kādai izrunāšanās vieta būs baznīca, citu uzklausīs labākā draudzene, vēl kāda runās ar mājdzīvnieku vai savu sāpi stāstīs psihoterapeitam.
 

Otra lieta ir raudāšana. Sievietei ir jāizraudas, ja viņu kāds ir aizvainojis, aizskāris, sadusmojis. Man ir bijusi sesija, kurā sieviete 50 minūtes tikai raud, tad samaksā, pasaka paldies un aiziet. Ar katru sesiju viņa raudāja arvien mazāk un mazāk, un tikai tad, kad viss bija izraudāts, varēja runāt par savu sāpi. Apbrīnojami, cik biezas betona sienas un augstas slūžas, aiz kurām krājas milzīgs asaru daudzums, ir sevī uzcēlušas daudzas sievietes. Ir jāļauj vaļa šiem asaru plūdiem, lai viss sliktais aizplūstu prom.
 

Vēl viena lieta, kas palīdz atbrīvoties no "iekšējā grauzēja", ir rakstīšana. Pat mūsdienu jogas speciālisti atzīst, ka rakstīšana uz papīra ir meditācijas veids. Viņi iesaka rakstīt ar zīmuli, lai šādai meditācijai pievienotu arī īpašo skaņu, kas rodas, zīmulim skrapstot pret papīru. Tev neko citu nevajag, tikai klusumu vai mīļāko mūziku fonā, rakstāmo, baltu papīra lapu. Un tu vari norakstīt visu negatīvo no sevis nost, izrakstīt no sevis ārā.

Der atcerēties, ka jebkuras emocionālās sāpes var kalpot kā resurss un dzinulis sasniegumiem un attīstībai. Ne velti daudzi leģendāri mākslas un literārie darbi radīti, kad to autoriem bijušai dažādi pārdzīvojumi.
 

Pietiek būt upurim

Lai spētu atbrīvoties no "iekšējā grauzēja", ir jāiemācās pieņemt, ka cilvēks, kura dēļ ilgstoši sevi moki, citādi rīkoties nevarēja un nemācēja. Piemēram, ja mamma bērnībā tevi nemīlēja, mēģini paskatīties uz to, ka viņa bija tieši tāda, jo citāda nemācēja vai nepaspēja būt. Ir viegli ilgi dzīvot upura pozīcijā, aizbildinoties – tagad esmu pieaugusi sieviete, bet man dzīvē neiet, jo mamma mani mazu nemīlēja.

Tās emocijas, ko mēs ar prātu it kā nogrūžam dziļākajā pagrabā, ķermenī paliek, un tik ilgi, cik "grauzējs" grauž sirdi, tikpat ilgi arī ķermeni, tāpēc ticu, ka iekšējais grauzējs var veicināt dažādas slimības. 

Ir muļķīgi aizbildināties – neesmu kaut ko sasniegusi tāpēc, ka man bērnībā trūka tā un tā. Kāda cita vainošana savās likstās, vēlme sevi padarīt par upuri ir raksturīga latviešu mentalitātei. Diemžēl… Un daudzām sievietēm patīk būt upuriem. Taču ir jāpārvar aizvainojums un rūgtums, ko tu nēsā sevī un kas tev jau gadiem ilgi traucē dzīvot. Piemēram, ir tik bērnišķīgi vainot kādu, kurš tevi bērnībā nosaucis par muļķi, un tāpēc tagad neesi ieguvusi augstāko izglītību. Tas ir aplami! Vai tiešām kādreiz pateiktiem nepatīkamiem vārdiem ir tik liela vara, ka uz tiem balsti savu dzīvi un aiz tiem slēpies gadu gadiem? Saņem drosmi, lien ārā no aizvainojuma un notici pati sev, saviem spēkiem, savai varēšanai!
 

Kad izsapņotā "jā" vietā saņem "nē"

Daudzas sievietes (arī vīrieši) nezin kāpēc dzīvo pārliecībā, ka vienmēr dzīvē viss notiks tieši tā, kā viņi vēlas. Bet tā nenotiek! Dzīve mēdz tava izsapņotā "jā" vietā pateikt "nē". Piemēram, tu vēlējies apprecēties ar savu mīļoto vīrieti un dzīvot laimīgi līdz mūža galam, bet nepagāja pat desmit gadi, un viņš tevi pievīla. Lai kādam piedotu un beigtu dusmoties, ir jāsaprot, ka dzīvē viss nenotiks pēc tava scenārija. Tu vari veidot savu dzīves bildi tādu, kā vēlies, bet zini, ka arī citi tajā veiks korekcijas, tāpēc nav jāapvainojas uz dzīvi, jātur naids uz kādu un jāgrauž sevi.

Ļoti bieži, saņemot dzīves belzienu (šo "nē" izsapņotā "jā" vietā), mēs iestrēgstam, nespējot ar to sadzīvot, vainojam citus un arī sevi. Tu vari "sēdēt" uz šā aizvainojuma gadiem, bet ko tu no tā iegūsi? Es iesaku klientēm nēsāt līdzi divus kilogramus smago miltu paku uz darbu un teātri, ņemt blakus gultā, lai amizantā un neērtā veidā parādītu, cik smags, traucējošs ir aizvainojums un cik viegli kļūst, kad to nomet.  

Protams, ir nepieciešams laiks, dažkārt, pat gadi, lai izsāpētu lielus pāridarījumus, zaudējumus, bet ar laiku pagātne ir jāatstāj pagātnē, ir jāiemācās būt tagadnē un jāskatās nākotnē.
 

Mācies sev "iedot pieci"

Tās emocijas, ko mēs ar prātu it kā nogrūžam dziļākajā pagrabā, ķermenī paliek, un tik ilgi, cik "grauzējs" grauž sirdi, tikpat ilgi arī ķermeni, tāpēc ticu, ka iekšējais grauzējs var veicināt dažādas slimības. Lai tā nenotiktu, nepieciešama ne tikai emocionālā, bet arī fiziskā izlādēšanās. Piemēram, peldēšanās ziemā ir ļoti labs veids, kā atbrīvoties no iekšējās nejutības; auksts ūdens liek justies dzīvam. Arī aktīvas fiziskās nodarbības, kontakts ar dzīvniekiem, īpaši zirgiem, daba, jūra – viss palīdz atbrīvoties. Savukārt pirts ir veids, kā veldzēt ne tikai miesu, bet arī dvēseli. Pats jaunākais ir amerikāņu autores advokātes Melas Robinsas grāmatā The High 5 Habit aprakstītais paņēmiens – katru dienu sev no rīta pie spoguļa ir jāiedod pieci. Viņa ir pierādījusi, ka, darot to regulāri, tu kāp pāri iekšējām negācijām un sevi ieprogrammē veiksmīgai šodienai.