Zemessardze nav puiku kariņi mežā. Speciāliste atbild uz ģimeņu jautājumiem par stāšanos Zemessardzē

Šobrīd izskan aktīvi aicinājumi iestāties Zemessardzē, tāpēc ģimenes cilvēki arvien biežāk uzdod jautājumus par to, vēlas dzirdēt arī pieredzes stāstus, profesionāļu komentārus, vai tiešām tas ir jēgpilni. “Pirms pieteikties, cilvēkam pašam ir jāsaprot, kāpēc viņš vēlas iestāties tieši Zemessardzē. Nevajag iestāties, ja nav motivācijas mācīties, gribēt aizstāvēt savu valsti vai pasargāt mīļos. X stundā ikviena palīdzīga roka būs nepieciešama,” “Mammamuntetiem.lv” teic Irbe Šmite. Viņa atbild uz vecāku jautājumiem.

“Kādas ir galvenās prasības, lai iestātos Zemessardzē un no tevis tur būtu jēga?” 

Zemessardzē var brīvi iestāties ikviens Latvijas pilsonis (arī ar dubultpilsonību) vecumā no 18 līdz 55 gadiem bez kriminālas sodāmības. Taču, sekojot pēdējā nedēļā izskanējušai lielajai interesei un jautājumiem publiskajā telpā, ļoti iespējams, ka drīz tiks pārskatīti daži noteikumi, lai paplašinātu cilvēku iespējas pieteikties, īpašas pārmaiņas varētu tikt sagaidāmas attiecībā uz sodāmībām un veselības stāvokli.

Jautājums par “dzimumu ierobežojumiem” ir visbiežāk uzdotais jautājums sarunās ar sievietēm, un man jādara zināmu, ka vīrieši šādu jautājumu neuzdod. Tieši tāpēc kontekstā, kur publiskajā telpā līdz šim jebkas, kas saistīts ar armiju un Zemessardzi, pārsvarā tiek tendēts uz vīrieškārtas auditoriju, atbildēšu plašāk.

Pirmkārt, drosmei nav dzimuma, otrkārt, ienaidniekam ir pilnīgi vienalga, kas sēž tankā – sieviete vai vīrietis.

Analogi, tankam ir vienalga, vai to vada sieviete vai vīrietis. Iestājoties Zemessardzē, visi dara vienu un to pašu pēc savām labākajām spējām – ja jāiet, iet visi, ja jāskrien, skrien visi, ja jāšauj, šauj visi. Kāds skrien lēnāk, kāds ātrāk, kāds šauj precīzāk, kādam nesanāk – apmācību galvenā doma ir mācīties un papildināt zināšanas. 

Ja ir runa par fiziskām grūtībām, viss atkarīgs, kāda ir personas fiziskā sagatavotība iestājoties, jo mācību laikā visi jebkurā gadījumā kļūst trenētāki. Padomājiet par to tā – kādi ir jūsu personīgie ierobežojumi? Ja jūs varat pastiept 60 kilogramu, tad tas ir jūsu ierobežojums. Attiecīgi ir vīrieši, kas var pastiept 20 kilogramu, un sievietes, kas var pastiept 25 kilogramus. 

Galvenā ideja – ierobežojumi rodas no personīgās sagatavotības gan fiziskajā, gan mentālajā plaknē. Ja jūs mākat peldēt, tad upe jums nav šķērslis. Es nemāku, un, re, šis ir mans ierobežojums! Bet noteikti nevajag domāt, ka pastāv jebkādi citi ierobežojumi, atskaitot tevī pašā esošos. Zemessardzē visi ir karavīri un karasievas, un ne mums, ne mūsu virspavēlniecībai nav laika citam citu speciāli ierobežot, mums laiks ir jāizmanto lietderīgi, un, ja ir kāda specialitāte, kurā cilvēks vēlas sevi attīstīt, viņam šāda iespēja tiks dota.

“Esmu mamma, un arī es gribētu iestāties Zemessardzē, tomēr baidos, ka dienas ritma dēļ tam šobrīd nebūs laika.”

Mācību ilgumu un biežumu diktē konkrētais bataljons, kurā esat iestājušies. Pārsvarā tās ir ikmēneša mācības, kurās vienu vai divas brīvdienas kopā ar savu vienību dosieties uzdevumā. Taču papildus ir iespēja mācīties specializētas profesijas, piemēram, paplašināto medicīnu, un tie jau ir atsevišķi kursi, kurus apmeklē tikai tie, kam ir interese. 

Mācību amplitūda ir pilnīgi viss, sākot no izdzīvošanas mežā, krīzes menedžmenta, sakariem un komunikācijas, kara likumiem līdz dažādām maskēšanās iemaņām un izdzīvošanas pēc ielūšanas ledū. 

Viss, kas var noderēt, lai izdzīvotu situācijā, kur nav pieejas standarta palīglīdzekļiem un palīgpersonālam. 

Tas, ko daudzi nesaprot, – Zemessardze sagatavo pilsoņus reālām potenciālu draudu situācijām, tiek izspēlēti reāli iespējami scenāriji, tie nav puiku kariņi mežā ar kokiem zobenu vietā.

“Vai mācībās tiek izmantoti īsti ieroči?”

Jautājums par ieročiem arī ir biežs un vienmēr raisa izbrīnu. Jā, mācībās tiek izmantoti īsti ieroči. Reizēm kopā ar mācību munīciju, bet ir gadījumi, kad tiek lietota kaujas munīcija, piemēram, trenējoties šaut no konkrētiem attālumiem. Tiem, kas uzreiz sāk protestēt, iesaku apdomāt – vai jūs justos droši, ja X stundā es jūs aizstāvētu ar koka bisi? Vai tomēr jums būtu drošāk, ja jūs zinātu, ka es māku mierīgi, trenēti, bez panikas apieties ar kaujas ieročiem un spētu pretiniekam nodarīt reālus zaudējumus?

“Ja Latvijā sāksies karadarbība, kādi būs šādi iestājušos zemessargu pienākumi, uzdevumi? Un kāda būs atbildība? Piemēram, ja sākas karadarbība, vai drīkst pārdomāt un pamest valsti?”

X stundā zemessarga pienākumi būs visdažādākie: kāds organizēs civilo evakuāciju, kāds sargās ceļu posteni vai tiltu, kāds veiks ienaidnieka atbalsta sabotāžu, kāds ar mašīnu vadās medicīnas preces. Zemessarga pienākumi būs atkarīgi no situācijas, tāpēc arī apmācību tēmas ir plašas – mums ir jābūt gataviem uz visu.
Pirms pieteikties, cilvēkam pašam ir jāsaprot, kāpēc viņš vēlas iestāties tieši Zemessardzē. Ir pieejami arī NBS organizētie vienas reizes mēnesi ilgi kursi brīvprātīgajos rezervistos – saturs apmācībām ir ļoti līdzīgs (esmu izgājusi abas), un pēc tam treniņi arī nav tik bieži.

Ja cilvēks stāsies Zemessardzē, lai būtu gatavs X stundā palīdzēt saviem līdzcilvēkiem, tad domai par dezertēšanu nebūtu jābūt pieļaujamai. Nevajag iestāties, ja nav motivācijas mācīties, gribēt aizstāvēt savu valsti vai pasargāt mīļos. X stundā ikviena palīdzīga roka būs nepieciešama, un nav īsti jēgas stāties ar domu, ka tiks dezertēts pie pirmās iespējas.

“Cik nopietnas ir šīs saistības? Es gribētu iegūt zināšanas un prasmes, kas varētu noderēt kara situācijā, tomēr nevēlētos tālejošas saistības.”

Runājot ar cilvēkiem tviterī, lielākā daļa jautā, vai tiks izveidoti kādi kursi civilajiem, kurus izejot cilvēks būtu kaut nedaudz sagatavots X stundā iespējamajiem scenārijiem. Pagaidām šādu kursu nav, taču gandrīz ar 100 % pārliecību apgalvošu, ka tuvākajā laikā būs. Tā kā mums nav 40 miljonu iedzīvotāju, mums jāstrādā, lai būtu zinošs un gatavs tas resurss, kas mums ir pieejams, un tagad šis jautājums ir atbildīgo iestāžu pusē – cik ātri sākt apmācīt gribētājus (jo tādu ir daudz), lai sabiedrība šobrīd ir gatava sniegt nepieciešamo atbalsta funkciju tiem, kas ies aizstāvēt Latvijas valsti.

“Varbūt ir kādi ieteikumi, kā vēlmi iestāties Zemessardzē pārrunāt ģimenē, ja kāds to ir izteicis.”

Ja ir radusies vēlme iestāties, vienīgais, kas ir jāizrunā ģimenē, – kāda ir ģimenes attieksme pret Latvijas valsts okupāciju vai tās potenciālu iznīcināšanu. Pieņemu domu, ka neviens nevēlas savus bērnus audzināt zem svešas valsts karoga vai trimdā, un, to izrunājot, jau sāks izkristalizēties, kādā veidā katrs ģimenes loceklis iedomājies, kā sevi un sev mīļos aizsargātu kara gadījumā. Vai izrunāt savu attieksmi par aizsardzības mācībām vidusskolās, kas sabiedrībā izraisījušas plašu ažiotāžu, – kādas zināšanas jūs atbalstītu, lai jūsu bērns zinātu kara gadījumā un spētu sevi aizsargāt, ja jums tādas iespējas nebūs? 

Par šīm lietām ir jārunā. Protams, ir bailīgi, un mēs negribam par tādām lietām domāt, taču šobrīd ir tāda situācija, kad šo atlikt jau ir par vēlu. Ja ne stāšanās Zemessardzē, tad vismaz ģimenes evakuācijas plāns un 72 stundu gatavības somas saturs ir jāizrunā, jo pat minimāla sagatave palīdzēs naktī labāk gulēt. Varbūt kopsaucējs ir visiem iziet civilos kursus, varbūt kāds būs gatavs iestāties Zemessardzē vai NBS Profesionālajā dienestā, lai sevi sagatavotu labāk, – tā ir katra brīva izvēle. Paldies Dievam, ka mums šī izvēle joprojām ir un pagaidām nav apdraudējuma tiešā veidā.

Uzzini vairāk Esizemessargs.lv