Vai zīdainīti ņemt līdzi ģimenes izbraukumos, ja mazais no tā neko neatcerēsies?

Gan vecākiem var būt grūti organizēt šādu braukšanu, gan rodas jautājums – vai mazs bērns spēs atcerēties vai izjust šādu pasākumi? Jautājumu komentē psihoterapeite Gunta Andžāne.

Pieaugušie atceras apmēram 10 % no savas bērnības, atzīst Gunta Andžāne. Taču mūsu šūnas uzsūc un saglabā emocionālo atmiņu, maņas, un šīs sajūtas – labas vai sliktas – visbiežāk pavada mūs visu dzīvi.

Tāpēc bērnības atmiņas ir tik vērtīgas, turklāt tās lielākoties ir saistītas ar maņām un emocijām.

“Visas ar maņām un emocijām saistītās atmiņas paliek līdz mūža galam,” norāda psihoterapeite. Ne velti Ziemassvētkos lielākoties skaitām vecus, sen iemācītus pantiņus. Arī zīdainis jutekliskā veidā atpazīs gan Ziemassvētku dziesmas, gan smaržu, gan to īpašo sajūtu, kas virmo gaisā, ja mamma grūtniecības laikā ko tādu būs piedzīvojusi – būs dziedājusi dziesmas, būs smaržojusi eglīti un priecājusies. Bērna atmiņā tas noguls caur mammas emocionālo fonu, un tā jau veidosies kā rituālā, ilgstošā atmiņa. 

Tāpat jebkurš tuvāks vai tālāks pārbrauciens, pārgājiens vai kāda cita veida piedzīvojums kopā ar ģimeni grūtniecības laikā vai jau agrīnā zīdaiņa vecumā, nemaz nerunājot par divus, trīs gadus un vecākiem bērniem, veido viņu atmiņu. Trīsgadniekam un jaunākam bērnam piedzīvotais nesaglabāsies tādā precīzā materiālatlases atmiņā, taču sajūtu, piedzīvojumu atmiņās gan. Mīlīgi glāstoša saulīte, silts ūdens baseinā, vēja šalkas priežu mežā, mammas vai tēta pieskāriens, glāsti, garšas un smaržas – tas viss paliks atmiņā arī pavisam mazam bērnam. Jo ilgāk un vairāk veidojam visa veida atmiņas, jo ilgāk spējam tās izmantot un kvalitatīvāk, priecīgāk un laimīgāk dzīvot.

Vairāk par to, kur paliek bērnības atmiņas, lasi šajā rakstā.