Tētis Islandē: Sieva nekad man neatstāj instrukciju, kā pieskatīt bērnus

Latvijas vecāki, uzklausot jauno ieplānoto kārtību, pamatā protestē pret to, ka valsts ģimeņu vietā izlemj, kā pieskatīt bērnu, pauž bažas, ka aplokšņu algu dēļ radīsies finansiālas problēmas, cietīs krūtsbarošana un sievietes papildus darba slodzei mājās sagaidīs otrā slodze – mājsaimniecības darbi. Uzklausot stāstu par to, ko Latvijas vecāki domā par iecerēto kārtību, Ilze un Gaidis saskatās un izbrīnā iepleš acis – viņiem nekas tāds nebija ienācis prātā. 

Ar Ilzi un Gaidi runāju video zvanā kādā sestdienas pusdienas laikā, kad Islandē vēl ir rīts. Noprotams, ka bērni jau ir modušies un fonā darbojas. Ģimenē aug piecgadīgā Katrín Rós un trīsgadīgais Alexander. Ekrānā mani sagaida smaidīgi vecāki, kas papildina viens otra stāstīto un, kad vajadzīgs, pievēršas bērniem.

Kāda ir kārtība Islande

Islandē dalīts bērnu kopšanas atvaļinājums nav nekāds jaunums – jau kopš 2000. gada arī tēvi dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. “Šeit jau vesela paaudze ir izaugusi, kam tas ir pilnīgi normāli – arī tēvam doties bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja sākumā tā bija kā izvēles lieta, tad ātri vien tas kļuva par ierastu kārtību. Kad mēs devāmies savos bērna kopšanas atvaļinājumos, tolaik bērna kopšanas atvaļinājums bija deviņi mēneši – trīs mēneši mammai, trīs tētim un trīs bija pēc izvēles. Tagad jaunie vecāki jau ir pavisam laimīgi – atvaļinājums ar bērnu ir veselu gadu. Seši mēneši mammai un seši tētim, bet sešas nedēļas no katra pusgada var mainīt, nodot otram,” atklāj Ilze. 

Tātad jau dažus jaunos tētus, kuri tagad paši dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, iespējams, ir pieskatījuši tēti. “Jā, un tas ir normāli. Islandē tiek normalizēts, ka arī tētis ir vecāks! Tētis šeit ir tāda paša līmeņa vecāks kā māte. Vienīgais, ko tēvs nevar – iedot pienu no krūts. Visu pārējo mēs varam izdarīt!” bez šaubām savu pārliecību pauž Gaidis.

Par ko satraucas vecāki Islandē

Jautāti, vai arī Islandē jaunie vecāki, gatavodamies kļūt par mammu un tēti, ir ļoti satraukti, kā pavadīs bērna kopšanas atvaļinājumu, Ilze ar  smejas, kā neticēdami šādam jautājumam. “Varbūt jaunie iebraucēji, īpaši no Austrumeiropas, par to satraucas vai šausminās. Vietējie un tie, kas te dzīvo jau ilgāku laiku, to pieņem kā pašu par sevi saprotamu,” atklāj Ilze. Savukārt vīrs stāsta, ka jau pirms bērnu piedzimšanas ir sapratis, ka vēlēsies būt pilnvērtīgs tētis saviem bērniem un būt ar viņiem kopā ikdienas lietās. 

“Jau gaidot pirmo bērnu, es zināju, ka es darīšu visu iespējamo, lai būtu klāt bērnam pēc iespējas vairāk. Daudz lasīju dažādu literatūru, arī no Mammamuntetiem.lv, analizēju un izdarīju savus secinājumus, kāds tēvs es negribētu būt. 

Es esmu tik priecīgs, ka šeit nav tas viedoklis – es esmu tēvs, man ir alus, televizors, bet tu pieskati bērnus Nē!” stāsta Gaidis. 

Vaicāts, kāpēc viņam bijusi tik spēcīga doma, ka pats gribētu būt klātesošs tētis, viņš pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka pats ir bijis jaunākais bērns četru bērnu ģimenē – attiecības ar tēti Gaidim bija gluži labas, pat ja ne tik siltas, kā varbūt būtu gribējies.

Attiecības veidojas no praktiskas darbošanās

Protams, nav zināms, kādas būtu Gaida attiecības ar bērniem, ja viņš nebūtu pavadījis bērna kopšanas atvaļinājumu kopā ar viņiem, bet šobrīd savas attiecības ar bērniem viņš raksturo kā ļoti siltas un tuvas. “Man vienmēr gribas viņus samīļot un sabučot, man viņu pietrūkst, ja neredzu vairākas dienas. Man ir grūti noskatīties uz tēviem, kam bērns neko daudz nenozīmē. Es domāju, ka man attiecības ar bērniem ir tik tuvas tāpēc, ka es piedalos visā praktiskajā bērnu ikdienā. Tas automātiski izveido to visu,” teic Gaidis. Tomēr Islandē ir arī tādi cilvēki, kas iesmej par to un kam tas nav vajadzīgs. Ir tādi, kas izmanto savu tēva atvaļinājumu, lai aizbrauktu uz dzimto zemi. Pārsvarā skeptiskāk noskaņoti ir iebraucēji no Austrumeiropas. 

Barošana ar pudelīti – iespēja tētim

Jau minēts, ka Latvijā mammas pauda satraukumu, ka šāds dalīts bērna kopšanas atvaļinājums varētu apdraudēt krūtsbarošanu. “Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem krūts barošana ir vitāli svarīga pirmos sešus mēnešu, un šajā laikā arī ir iespēja mammai būt kopā ar mazuli un zīdīt. Pēc tam, manuprāt, to var risināt. Arī likumdošana paredz pārtraukumus barošanai,” stāsta Ilze. Savukārt Gaidis izceļ kādu interesantu pieredzi, par kuru ir dzirdēts mazāk – barot bērnu ar pudelīti ir liels ieguvums arī tēva un bērnu attiecību veidošanā. 

“Mēs nenoliedzam, ka krūtsbarošana ir ļoti svarīga! Bet tēvam, kas baro bērnu ar pudelīti, veidojas kapitāla saikne ar mazo! Tu paņem, uztaisi pudelīti, ej pie bērna, runā un stāsti, kas tagad būs, skaties, glaudi viņam galviņu – man pat grūti ar vārdiem to izskaidrot. 

Tā saikne ir kapitāli laba! Bet, ja tētis to nedara, viņš to nekad neuzzinās. Tas nav tikai, ka tu aizej un iestutē bērnam pudeli – še, dzer! Tad, protams, bērnam ir bēdīgāk. Man patika barot mazuli – tas ir forši, tas ir tavs bērns, tu viņu audzini, rūpējies – tā ir jābūt!” līdz šim neapjaustas iespējas atklāj Gaidis.

Bērniņa pabarošana veido lielisku saikni ar bērnu, uzskata Gaidis. Foto no privātā arhīva.

Kā ar to tiek galā darba devēji

“Droši vien Latvijas darba devēji vēl tam nav gatavi, bet šeit darba devēji tam ir pielāgojušies,” par darba devēju gatavību laist bērna kopšanas atvaļinājumā arī tētus stāsta Ilze. Viņa pieļauj, ka šis dalītais atvaļinājums varētu mazināt sieviešu diskrimināciju darba tirgū, kad darba devēji negrib pieņemt darbā sievietes reproduktīvajā vecumā. Islandē darba devējs tā neskatās, jo zina, ka jebkurš cilvēks reproduktīvajā var aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā. Pāris stāsta, ka lielāki uzņēmumi uz darbinieka prombūtnes laiku vai nu sadala pienākumus starp kolēģiem vai pieņem darbā papildu darbiniekus.

Vīrieši, kas apspriež bērna temperatūru vai sagatavošanu skolai

Vaicāta, vai arī Ilze ir piedzīvojusi situāciju, kad viņa atgriežas no darba, bet mājās gaida tā saucamā “otrā slodze”, kad jātīra un jāuzkopj nekārtība, ko atstājis vīrs un bērns, Ilze ar vīru atkal saskatās un viens otram piekrītoši pamāj – tas ir skumji, ka tā ir! Kad bērni bijuši pavisam mazi, vecāki tik ļoti neiespringa un uz perfekcionismu mājas solī – kas ar bērnu bija mājās, tas arī centies apdarīt mājas soli. “Tajā, ka vīrs ir bijis tik daudz kopā ar bērniem, saskatu tikai labo,” atzīst Ilze. “Tas ir tik piemīlīgi, kad Gaidis satiekas ar saviem draugiem un runā par bērnu jautājumiem. Piemēram, manam bērnam ir temperatūra, ko tu vari ieteikt? Par skolas gaitu uzsākšanu, vēdera problēmām – tas ir normāli, ka vīrieši to pārrunā,” stāsta Ilze. Viņa arī atzīst, ka viņu mājās nav bijis izteikt “mammas posms”, kad bērns ir kā ieķēries mammai kājā un nekur viņu nelaiž.

Tāpat viņa stāsta, ka nekad nav nācies atstāt vīram noteikumus par to, kā jāpieskata bērni. 

“Jā, es esmu dzirdējusi, ka sievietes ar maziem bērniem stāsta, ka ir grūti iziet no mājas atpūsties, jo ir jāatstāj noteikumi vīram par to, ko bērniem dot ēst, ko ģērbt, kad likt gulēt. 

Mūsu gadījumā Gaidis par bērniem zina tikpat daudz, cik es – kad bērnam ir jāguļ, kas jāēd. Ja es kaut kur izbraucu, es pasaku, cikos būšu atpakaļ, un viss!” atklāj Ilze un Gaidis viņai piekrīt, ka piecu gadu laikā viņš ir tikai vienu reizi piezvanījis sievai, lai pajautātu padomu, kā rīkoties situācijā, kad abi bērni bija ļoti saraudājušies.

Ilze un Gaidis jau ir pieraduši pie Islandes laika apstākļiem. Foto no privātā arhīva.

Vai Latvija to sapratīs?  

Ilzes un Gaida meitai ir jau pieci ar pusi gadi, taču tolaik Latvijā šāda bērna kopšanas atvaļinājuma kārtība bija pavisam nedzirdēta. Pāris atzīst – no paziņām Latvijā saņēmuši dažādus komentārus – bija, kas bija pozitīvi ieinteresēti un jautāja sīkāk par to, bija, kas teica, ka tas ir interesanti, bet paši gan tā negribētu. “Tomēr bija arī nievājoši izbrīnīti komentāri, kas jautāja Gaidim – kā tu tagad sēdēsi mājās, tu varbūt pat pamperus mainīsi?” klāsta Ilze. Tomēr pāris atzīst, ka šādam dalījumam ir vairāk ieguvumu – abi vecāki jūtas vienlīdzīgi, tētis var veidot pilnvērtīgas attiecības ar bērniem, sievietes var justies līdzvērtīgākas darba tirgū. Ilze arī atzīst, ka jutusies mazliet skumji, kad lasījusi Latvijas vecāku komentārus par jauno ieceri un pauž cerību, ka ar laiku vecāki Latvijā izjutīs un novērtēs priekšrocības, ko sniedz arī nedaudz dalīts bērna kopšanas atvaļinājums.

Mammamuntetiem.lv atgādina, ka šie likuma grozījumi vēl ir jāpieņem vēl Saeimai, tā arī lems, no kura brīža tie stāsies spēkā. Kā sarunā apgalvoja Labklājības ministrijas pārstāve, šie grozījumi varētu skart tos mazuļus, kas dzimuši pēc 2022. gada 2. augusta. Paredzams, ka katrs no vecākiem savu bērna kopšanas atvaļinājuma daļu var izņemt līdz bērna 8 gadu vecumam.