Mamma no bērniem slēpj, ka smēķē. Vai tas ir pareizi?

Roku rokā ar kaunu un meliem

“Bērns nav muļķis – viņš tāpat visu saož un saprot,” saka biedrības “Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja, psiholoģe, geštaltterapeite Dace Caica. Viņa iestājas pret to, ka no bērna šādas darbības tiek slēptas. Slēpšana iet roku rokā ar kauna sajūtu. Tas nozīmē, ka, slēpjot savu slikto ieradumu, mamma dzīvo, kaunoties par savām izvēlēm, un nākamais solis jau ir melošana.

“Protams, ir pieaugušo lietas, kas uz bērnu neattiecas. Vecāku dzīvei nav jābūt pilnībā caurspīdīgai, bet lielos vilcienos tomēr jācenšas dzīvot tā, lai nebūtu no bērniem jāslēpjas, lai varētu paskaidrot, kāpēc darām to, ko darām,” uzsver speciāliste.

Kad skaņa neiet kopā ar bildi

Bērni skatās vecāku darbus, nevis klausās viņu vārdos, seno patiesību atgādina Dace Caica. Ja darbi ar vārdiem nesaskan, ir tikai laika jautājums, kad bērns pateiks to, ko domā un jūt. Bet, ja nespēs pateikt vai viņam nebūs ļauts pateikt, to parādīs caur uzvedības problēmām.

Tālākie soļi jau var būt neapzināta pretdarbība no mazāku bērnu un, iespējams, pat apzināta – no pusaudžu puses. Viņiem var rasties sajūta: ja mamma melo, man arī viss nav jāstāsta. Sākas neuzticēšanās, noslēpumainība, lai gan ārēji šķiet, ka tam nav pamata. “Ja skaņa ar bildi neiet kopā, tas neveica foršas un uzticības pilnas attiecības,” norāda speciāliste.

Kā veidot sarunu ar bērnu

Brīdī, kad kļūst skaidrs, ka bērns saprot – mamma smēķē –, nevajadzētu turpināt spēlēt teātri, bet saņemties godīgai sarunai. Tās laikā var izskaidrot, kas ar vecāku ir noticis – ka smēķē, jo kļuvis atkarīgs no cigaretes un bez nikotīna vairs nespēj dzīvot. Vēl var paust cerību kādreiz no sava nelāgā ieraduma atbrīvoties. Taču to vajadzētu teikt tikai tad, ja šāda vēlme patiešām pastāv. 

“Ja vecāki izlēmuši veidot ģimeni un radīt kopējus bērnus, ir lietas, ko var arī upurēt, piemēram, smēķēšanu,” uzskata psiholoģe. Pretējā gadījumā, bērnam sasniedzot pusaudža vecumu, var rasties jautājums – kāpēc vecāks var smēķēt, bet es ne? Un ir arī bērni, kas ļoti uztraucas par saviem vecākiem, jo viņiem ir informācija, kādu kaitējumu veselībai nodara smēķēšana.

• Atceries!

Tas, ka mamma atzīstas bērnam savā netikumā, nenozīmē to, ka var smēķēt viņa tiešā klātbūtnē. 

Slēpjas arī no vecākiem

Psiholoģe piebilst, ka vēl viena interesanta “parādība” ir pieaugušie bērni, kas slēpj smēķēšanu no saviem vecākiem. “Es pati zinu vienu brīnišķīgu sievieti, kas dzīvo ārzemēs un kam jau ir sava ģimene, bet ikreiz, apciemojot savu mammu Latvijā, viņa slēpjas, lai uzsmēķētu,” Dace Caica pastāsta. 

Šādas situācijas liecina par to, ka bērni, lai arī pieauguši, aizvien nespēj atzīties vecākiem savās nepilnībās un grib izskatīties labāki nekā patiesībā ir. Parasti iemesls ir bailes no vecāku vērtējuma un iestrēgšana infantilā pozīcijā.

“Pīpēšana aiz stūra, slapstoties no vecākiem, pieaugušā vecumā ir gandrīz vai komiski,” piebilst psiholoģe. “Bet tas tik un tā ir stāsts par izvēli un patiesību.”