9 pazīmes, kas norāda uz emocionālo vardarbību ģimenē

Nereti ģimenes, kurās notiek emocionālā vardarbība, no malas nevar izšķirt, kā arī pašiem ģimenes locekļiem var būt šaubas – vai tiešām tā ir emocionālā vardarbība, ko piedzīvoju? 

Labklājības ministrija laika periodā no 2022. gada 7. novembra līdz 2022. gada 16. decembrim īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta”, kuras mērķis ir veicināt izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē, aicināt atpazīt emocionālās vardarbības pazīmes un mudināt vērsties pēc palīdzības.

Lūk, šeit 9 pazīmes, kas norāda uz emocionālo vardarbību ģimenē

1. Piespiešana un draudi – baiļu sajūta attiecībās ir viena no spēcīgākajām pazīmēm, kas norāda uz emocionālo vardarbību. Piemēram, varmāka draud ar fizisku izrēķināšanos, bērnu atņemšanu, attiecību izbeigšanu, pašnāvību.
2. Iebiedēšana – varmākas rīcība, žesti un skatieni, kas izrāda draudus netieši. Piemēram, priekšmetu saplēšana, mājdzīvnieku ievainošana, personisku lietu bojāšana.
3. Savas vainas mazināšana un noliegšana – vardarbīgais partneris attaisno savu uzvedību, apgalvojot, ka esat vainīga/w-s. Piemēram, tiek manipulēts ar faktiem, liekot apšaubīt pašam savas jūtas, domas un pat fizisko veselību.
4. Bērnu izmantošana – varmāka manipulē ar bērniem. Piemēram, liek just vainu par viņu izdarībām, draud liegt saskarsmi ar viņiem vai pat atņemt tos.
5. Pārākuma izmantošana – visus atbildīgos lēmumus pieņem varmāka. Piemēram, izturas pret citiem kā kalpotājiem, nesamērīgi sadala pienākumus mājās.
6. Ekonomiskā ietekmēšana – slēpj ienākumus, kontrolē ģimenes budžetu, piemēram, ierobežo partnera iespējas meklēt darbu, prasa atskaitīties par visiem tēriņiem.
7. Emocionālā ietekmēšana – varmāka noniecina, liek justies nepilnvērtīgi, apsaukā, pazemo, liek izjust vainas apziņu vai pat apšaubīt garīgo veselību.
8. Izolēšana – vardarbīgā persona kontrolē cilvēkus, ar ko tiekaties, nosaka, cik ilgi drīkstat uzturēties ārpus mājas, izseko, ierobežo kontaktus.
9. Robežu pārkāpšana – vardarbīgā persona neņem vēra, pārkāpj upura noteiktās psiholoģiskās robežas, piemēram, liek runāt par tematiem, par kuriem upuris nevēlas runāt, veic darbības, kuras iepriekš ir atrunātas kā nepieļaujamas.

Kur vērsties pēc palīdzības, ja piedzīvo emocionālo vardarbību ģimenē?

Ja kādu no minētajām pazīmēm atpazīsti kā klātesošu savā dzīvē, aicinām vērsties pēc palīdzības. Emocionālās vardarbības ignorēšana vai “sadzīvošana” ar to var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti un fizisko un mentālo veselību tā var izraisīt depresiju, trauksmi, pasliktināt kopējo veselības stāvokli, izraisīt sirds slimības un radīt daudzus citus traucējumus.

Ja esi cietis no emocionālās vardarbības, neklusē, bet rīkojies – vērsies pēc palīdzības!

• 116123 - Diennakts bezmaksas krīžu tālrunis
• 116006 - Bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem, katru dienu no plkst. 12.00-22.00, kā arī iespējams sazināties čata platformā – mājaslapā www.cietusajiem.lv

Plašāka informāciju par emocionālās vardarbības atpazīšanu, atbalsta un palīdzības iespējām iegūstama:

• Vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā
• Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes”
• Informācija un atbalsts noziegumos cietušajiem www.cietusajiem.lv
• Resursu centrā sievietēm “Marta”
• Centrā “Dardedze”