Sapnis par vīra-dzērāja izglābšanu. Lūk, ko par to saka narkologs

Viņš norādīja, ka līdz galam nevar piekrist apgalvojumam, ka tad, ja pacientu pie narkologa atved tuvinieki, ārstēšanai nebūs rezultātu: “Protams, ir svarīgi atcerēties, ka Latvijā narkoloģiskā ārstēšana ne pie kādiem apstākļiem nav piespiedu. Šobrīd neeksistē piespiedu narkoloģiskā ārstēšana. Noteikti ir vajadzīga sadarbība no paša pacienta puses. Pat tad, ja piederīgie ļoti motivēs un spiedīs iet uz vizītēm [pie ārsta], pacients uz tām neieradīsies, ja pats neredzēs iemeslu."

Palīdzība vajadzīga visiem

Mārtiņš Ennītis pauda, ka atkarība ir ģimenes sistēmas saslimšana: "Saslimšanas modelis ir sistēmisks. To var novērot arī pie tā, ka atveseļojoties pacientam atgriezties iepriekšējā vidē bieži vien mēdz būt pat apgrūtinoši. Attiecību modelis, kurā ir atkarīgais un citi, kas par viņu rūpējas, ir izjaukts.

Lietojošs cilvēks ir vairāk izmantojams, šantažējams, bet atveseļojoties ar atkarīgo ir jārēķinās kā ar līdzvērtīgu, 

atveseļojies cilvēks pret sevi pieprasa cieņu. Līdz ar to ir jāveido jauni attiecību modeļi.”

Piederīgo atbalsts vienmēr ir svarīgs

Runājot par to, vai pacienti ierodas pie narkologa vieni paši vai ar kādu kopā, ārsts minēja salīdzinājumu ar cilvēku, kuram ir diagnosticēts audzējs vai sirds saslimšana.

“Viņš kādreiz var atnākt pats, bet kādreiz viņu var pavadīt piederīgie. Neteiksim, ka ir liela atšķirība. Piederīgo atbalsts vienmēr ir svarīgs, bet varbūt kādreiz tas ir ar kontrolējošu nozīmi.”

Dažkārt gadās situācijas, ka sieva draud vīram šķirties, ja viņš kaut ko nedarīs ar savu alkoholismu. Tad vīrs var aiziet pie narkologa un teikt: “Man jau nav nekādu problēmu. Es šad un tad iedzeru, bet neesmu jau nekāds dzērājs!”

“Protams, ir šādas situācijas. Tās saistītas ar slimības noliegumu. Tas ir jautājums par abu partneru attiecību dinamiku, cik daudz šādā klīniskā situācijā atbildība ir sievas rokās, bet cik – vīra rokās. Attiecībās atbildība ir 50:50.

Ir svarīgi ģimenē būt atklātam, dalīties ar problēmām un pārdzīvojumiem. Attiecībās vajadzētu būt kā komandai. Ja tā nav, ir grūtības. Kurš beigās dosies pie speciālista – sieva vai vīrs? Beigās neviens neaizies…”

Bīstamās fantāzijas, ka varēs vīru izglābt

Arī sieva šādā gadījumā var vērsties pēc palīdzības. “Vēlreiz atgādinu, ka atkarība ir ģimenes sistēmas saslimšana. Tāpēc ir svarīgi arī piederīgajiem piedalīties atveseļošanās procesā tādā ziņā, ka viņi rūpējas tieši par savu veselību, labklājību.”

Ennītis norādīja, ka ir pieejamas Al-Anonģimenes atbalsta grupas, kurās pulcējas līdzatkarīgi cilvēki. Tāpat ir psihoterapijas grupas līdzatkarīgajiem. “Tas ir tikpat nozīmīgi kā paša atkarīgā ārstēšana, jo līdzatkarība ir tāda pati atkarība, bet tikai no attiecībām.”

Tas nozīmē, ka sievai, kuras vīrs pārmērīgi lieto alkoholu, atveseļošanās procesā vispirms jārūpējas par sevi. “Fantāzijas par spēju izglābt [partneri] un būt tam, kuram ir taisnība šajās attiecībās, var būt bīstamas. Mēs nevaram mainīt citu cilvēku, bet gan tikai savu attieksmi un veselību. Tā būtu svarīga sastāvdaļa.”

Fokusēties uz sevi

“Runa ir par attieksmi pret sevi un situāciju, par spēju pieprasīt cieņpilnu attieksmi un uzdrošināties pieņemt savas līdzatkarīgajiem raksturīgās iezīmes, tendenci kontrolēt, zemo pašvērtējumu, ar ko tālāk strādāt.

Tas pats ir arī attiecībās ar bērniem. Viņi neklausīsies vecāku vārdos, bet imitēs viņu darbību. Ja runājam par sistematizēšanu, ko var un nevar darīt, tad ir svarīgi parūpēties par sevi. No tā tālāk var izrietēt attīstība,” pauda narkologs.

Atrisināt attiecību grūtību līkločus saviem spēkiem ir par daudz prasīts, vienkāršāk ir sākt ar rūpēm par sevi. Mainot attieksmi, līdzatkarīgais var vairāk fokusēties uz sevi, nevis uz savu partneri. Ja kāds ģimenes loceklis atveseļojas, arī kopējā ģimenes sistēma var atveseļoties.  

Bieži dzirdamie nolieguma vārdi

Noslēgumā narkologs uzsvēra, ka pie viņa neviens pacients nekad nenāk bez iemesla un aiz gara laika: “Tam vienmēr apakšā ir kādas veselības, attiecību vai sociālas grūtības, kaut kas, kas palīdzējis pieņemt lēmumu meklēt palīdzību.”

Vienlaikus ārsta kabinetā bieži izskan vārdi: “Man jau nekādu dzeršanas problēmu nav, bet otrā pusīte teica, lai atnāku.”

“Slimībai ir ļoti raksturīgs noliegums. Tas ir visā atveseļošanās laikā un arī pēc tā. Jautājums, cik tas ir izteikts un cik bīstams tas ir sociālās, ģimenes un veselības kontekstā."

Avots: jauns.lv