Psihoterapeites Guntas Ancānes un Sandras Vinniņas 5 padomi vecākiem, kā pilnveidot komunikāciju ar bērniem

“Jautājums “pastāsti, kā gāja” nav intereses izrādīšana, tā ir komandēšana, kas bērnu pazemo. Bērna reakcijas šajā gadījumā var būt divas, bet abējādi patoloģiskas: nedalīšanās ar vecākiem kā protesta forma pret pazemojumu vai pazemojuma un devalvācijas pieņemšana, kā arī izpatikšana vecākiem. Patoloģiskas reakcijas gadījumā bērns nonāk emocionālā diskomfortā, kas ātrāk vai vēlāk rada psihiskus vai somatiskus simptomus,” skaidro ārste–psihoterapeite, profesore Gunta Ancāne.

Ārstes–psihoterapeites, profesores Guntas Ancānes un ārstes–psihoterapeites Sandras Vinniņas padomi vecākiem, lai pilnveidotu komunikāciju ar bērniem:

1. Neuzdot jautājumus, bet izrādīt interesi. Šajā gadījumā var izmantot cieņpilnus izteicienus “vai tu gribētu pastāstīt”, “kas interesants notika skolā”, “vai vēlies padalīties ar mani, kā skolā jūties” un tamlīdzīgi; 
2. Klausoties bērna stāstījumā, galveno uzmanību pievērst bērna emocijām;
3. Dzirdot smagas un sev nepatīkamas lietas, nekādā gadījumā nenonievāt bērna emocijas ar, piemēram, “kā tu vari tā justies!”, “tā nedrīkst teikt” u. tml.; 
4. Būtiski izrādīt bērna jūtām un domām cieņu un tikai pēc tam dalīties ar savu, iespējams, atšķirīgu viedokli;
5. Cilvēka rakstura veidošanās notiek pirmajos dzīves gados, tāpēc paradoksālā kārtā tieši audzināšana visbiežāk traucē. Viens no dzīves noslēpumiem ir palīdzēt bērnam augt, netraucējot viņam, kā unikālai personībai, to darīt, bet tikai atbalstīt un palīdzēt.