Attiecību speciāliste Kristīne Balode nosauc galvenos punktus, lai festivāla apmeklējums pārim būtu piedzīvojums, nevis fēleris

Uz festivālu ar bērnu vai bez?

• Ir forši, ja uz pasākumiem ņem bērnus līdzi – arī tas aizvien saglabā iespēju pabūt ģimenei kopā un arī katram atsevišķi. Turklāt šodien festivālos vienmēr ir padomāts arī par bērniem. 
• Tomēr vispirms sev jāatbild uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, piemēram: ko es šajā pasākumā vēlos piedzīvot? Ko pasākumā vēlas piedzīvot partneris? Ja mēs no bērnaprūpes esam lielā sagurumā, tad festivāls var kalpot par iespēju pabūt divatā. 

Foto: “Summer sound”

• Paskaties uz sevi kritiski: cik tava krūzīte ir pilna? Ja ir ļoti pilna un pastāv liels risks “norauties” un pēc tam staigāt apkārt purpinošai un bubinošai, jo visi apkārt skaisti atpūšas un priecājas, bet tev jāskrien pakaļ divgadniekam, kurš visur grib iekāpt, iekrist, kakāt un čurāt, tad labāk tomēr beidzot atpūsties bez bērna. 
• Pieņemot lēmumu, atceries, k festivāls mūsos mēdz atdzīvināt to brīvo jaunieti, kurš grib klausīties, dejot, iespējams, lietot vielas. Lai beigās partneru savstarpējās attiecībās nav sirdssāpes un nenotiek tā, kā bieži novērots partneru vidū – kurš pirmais pagūst ko iedzert, tas ir tusētājs, bet otrs vāc sekas.

Ja pāris uz festivālu dodas divatā 

• Festivālu lielā priekšrocība ir tā, ka var aizbraukt divatā, bet pabūt katrs savā noskaņā. Festivālā var iegūt gan laiku kopā, gan arī individuālo laiku; nav kā koncertā, kur abiem jāstāv vai jāsēž kopā. 

Partneri pasākumā var taisīt mazos randiņus un daļu laika pavadīt, kā katrs vēlas.

• Jādod otram iespēja piedzīvot savu laiku, sajust pašam sevi – neizolēt viņu no citiem, neturēt ciešā tvērienā. Ļaut otram papļāpāt, padejot, padziedāt kopā ar kādu citu. Pabūt citādā noskaņā. Nevajag kautrēties socializēties ar citiem cilvēkiem un pajust sevi citā rezonansē! Īpaši tas svarīgi mazu bērnu mammām, kuras, iespējams, vairāk dzīvo pa māju – viņām var būt daudz lielāks “izsalkums”, nekā strādājošam tētim, kurš cilvēku apriti piedzīvo regulāri. 

• Izmanto iespēju pamēģināt ko jaunu! Festivāli izpaužas ar vides atraktivitāti –vienā teritorijā ir apvienotas vairākas iespējas, kā atpūsties un izklaidēties. To vajag izmantot – izsit sevi no rutinētā dzīvesveida, rutinētās sevis piedzīvošanas. Pat ja ir nedaudz neērti un liekas – ai, ko nu tur es! –, tad tomēr pārvarēt sevi, piedalīties, izbaudīt. Paņemt no festivāla pēc iespējas vairāk.

Foto: Lauris Vīksne

• Neturamies viens pie otra kā pie mammas vai tēta rokas un neprasām otram atļauju! Mēģiniet pasākumā izmantot un dot brīvību savai pieaugušā cilvēka daļai, kura ir absolūti pietiekama un kurai nevajag atļauju. Bieži pamanu, ka partneri viens otram prasa atļauju – atļauju mēs prasām bērnībā vecākiem, pieaugušo cilvēku attiecībās atļauju mēs neprasām! Pieaugušam cilvēkam jābūt pietiekamai drosmei, lai viņš darītu to, ko vēlas. Mēs varam vienoties, un vienlaikus jāsaprot, ka reizēm vienošanās nav iespējams. Bet kopumā katrs pats ir atbildīgs par to, ko viņš dara, un nav jāmēģina manipulēt ar otru lūdzoties, vai es tomēr varu divu aliņu vietā izdzert trīs? Ir jāstiprina sava pašatbildība! Neviens mūs netur, nepiespiež, neierobežo, ja vien mēs paši to nedarām. Attiecības nav vergu būšana.
• Pavēro, kā jūs kā pāris sadarbojaties, kā funkcionējat kā ģimene, kad ir papildu noslodze. Kurš no pāra ir tendēts vairāk aizrauties ar savām vajadzībām? Kā katrs prot aktualizēt un pārstāvēt sevi? Vai otrs prot, piemēram, nesabīties, ja partneris ir neapmierināts – tā vēl nav nekāda traģēdija, ja partneris pasēž iekš savas vilšanās vai savas sāpes. Jāsaprot, ka šīs visas ir ļoti nozīmīgas pieredzes, kuras mūs padara apzinātākus par to, kā tad mums kā pārim sokas un ko vēl mēs varam vai nevaram savu attiecību labā izdarīt.

Foto: “Summer sound”

• Ja ir iespēja izvēlēties partnerim dīkt “nu, ejam padejot!” vai iet dejot vienam, tad jāiet dejot vienam! Festivāli ir pietiekoši atslābuši savā kopējā sajūtā, lai tajos varētu dejot ikviens, sajust prieku un izpausties – arī tās mammas, kurām ir sāpe par to, kā es izskatos, vai esmu pietiekoši tieva un tvirta. Un ne tik daudz skatīties uz sevi ar vērtējošo līneāla skatienu. Jo deja ir socializēšanās forma un brīnišķīga iespēja izpausties fiziski, iespējams, atbrīvojoties no uzkrātās spriedzes, trauksmes. Izgrozīties, izlocīties, izlēkāties, izdusmoties, izkliegties. Caur deju iedot brīvību ķermenim. Jā, festivālā var iestumties lielākā pūlī un dejot tur, ja negribas justies tā, ka visi mani redz.