Neatkārtojamā kafija... Romantisks stāsts

Tā nu mēs aizvizinājāmies līdz centram, pat nepamanot, cik ātri tas ir noticis. Aizejot katrai uz savu pusi, šķita kaut kā muļķīgi tā vienkārši doties mājās, tāpēc nolēmu iet ciemos pie citas draudzenes uz kafejnīcu, uz savu bijušo darba vietu iedzert kafiju.

Tajā kā jau parasti bija samērā daudz cilvēku. Palūdzu draudzenei kafiju. Kad tā tika pasniegta, mierīgi apsēdos, lai izbaudītu to. Pēc kāda brītiņa sajutu kāda skatienu, kas mani visu laiku vēroja, nenolaizdams ne acu. Pēc kāda laiciņa, jau sajusdamās neērti, es uzlūkoju cilvēku, kas tik neatlaidīgi mani pētīja. Tas bija simpātisks puisis. Es mierīgā tonī viņam jautāju: "Vai kautkas nav kārtībā?". Pēc neilga klusuma brīža es saņēmu atbildi (ja to tā varētu saukt): "Gribi, es pastāstīšu par tevi?" Mani šis jautājums no sveša cilvēka patiešām samulsināja... Tā vārds pa vārdam un mūsu dialogs ievilkās patiešām ilgi. Viss tik strauji virzījās uz priekšu, ka pēc nedēļas es jau atrados viņa dzīvoklī uz palikšanu. Tagad, pēc trīs gadu kopdzīves, mēs esam pilnvērtīga un laimīga ģimene, jo ir piedzimis burvīgs dēliņš!

 Iesūtījusi: Leila, konkursa Kā es kļuvu par ģimenes cilvēku dalībniece

P.S. Tā lūk beidzās mana kafijas dzeršana, kafija tik tiešām bija neatkārtojama...