Kādi ir skolēnu pienākumi un vecāku loma to ievērošanā. Likumu un normatīvo aktu kopsavilkums

Bez pienākuma skolā mācīties skolēnam ir virkne citu pienākumu, kurus nosaka tiesību akti – Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums – un izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Tie ir jāpilda nevis izvēles kārtībā, bet pēc būtības. Tomēr, ja skolēns savus pienākumus nepilda, izglītības iestādes uzdevums ir piemērot skolēnam iekšējās kārtības noteikumos paredzēto atbildību. Savukārt bērna vecākiem šādā gadījumā jādara viss iespējamais, lai pārkāpums vairs neatkārtotos.

Svarīgākais par bērna pienākumiem īsumā:

• Skolēnu pienākumus nosaka: Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
• Skolēnam pienākumus nepildot, izglītības iestādei jārīkojas atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem, tostarp piemērojot tajos noteikto atbildību. Par pārkāpumiem var tikt paredzēts mutisks vai rakstisks aizrādījums, vecāko klašu skolēnus var arī atskaitīt no skolas vai samazināt stipendijas apmēru, ja tāda ir piešķirta.
• Mācību iestādei dodot signālus par bērna uzvedības problēmām, vecāku pienākums ir darīt visu iespējamo, lai šīs problēmas novērstu.
• Neiesaistoties problēmu risināšanā, var uzskatīt, ka vecāki nepietiekami pilda savus pienākumus pret bērnu, līdz ar to vecākus var arī sodīt.
• Klīniskā psiholoģe E. Bārtule: “Vecākam būtu svarīgi klausīties, veicināt, ka bērns dalās un stāsta, izvairīties no vainas meklēšanas.”
• Skolas iekšējās kārtības noteikumus ieteicams pārrunāt katra mācību gada sākumā.
• Bērni jau no mazotnes jāradina pildīt viņiem noteiktos pienākumus, svarīgs ir arī vecāku piemērs, uzskata klīniskā psiholoģe.  

Skolēnu pienākumus regulē likumi un izglītības iestādes iekšējie normatīvie akti

Skolēnu pienākumus izglītības iestādē regulē Izglītības likums un pastarpināti arī Bērnu tiesību aizsardzības likums, kura IV nodaļas 23. pantā skaidrots, kādi ir bērna pienākumi pret sabiedrību, tātad arī skolā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23. pants noteic, ka bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis, kura pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Bērnam kā sabiedrības loceklim pret to ir šādi pienākumi:

• mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai, turklāt mācību laikā bērnam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi;
• sargāt savu veselību, ņemot vērā vecumu un brieduma pakāpi;
• izturēties ar cieņu pret valsti, tās simboliem un ievērot likumus;
• ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus;
  izmantojot savas tiesības, neaizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses;
• saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.
   

Savukārt Izglītības likuma 54. pants nosaka šādus izglītojamā pienākumus:

• apgūt pamatizglītības programmu;
• ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējos normatīvos aktus, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumus, un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;
• ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;
• ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;
• nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;
• neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;
• būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;
• atrasties izglītības iestādē iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, atbilstošā apģērbā;
• piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.
   

Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par kārtību izglītības iestādē

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 68. pants noteic, ka bērnu aprūpes, kultūras, izglītības un citas iestādes bērna tiesības nodrošina savos statūtos vai nolikumos noteiktajā kompetencē. Kārtības uzturēšana šajās iestādēs nodrošināma ar iekšējās kārtības noteikumiem, kuri atbilst likuma prasībām un neaizskar bērna cieņu. Turpretī šī likuma 72. panta pirmā daļa paredz, ka izglītības iestādes vadītājs un darbinieki ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

No iepriekš minētā izriet, ka izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai izglītības iestādē būtu izstrādāti un tiktu ievēroti tās iekšējie normatīvie akti.

Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) LV portālam skaidro: “Atbilstoši izglītības iestādes vajadzībām, tās atrašanās vietai un citiem apstākļiem izglītības iestādei ir jāizstrādā izglītojamo (skolēnu un audzēkņu) attīstības vecumposma īpatnībām atbilstoši iekšējās kārtības noteikumi. Tajos cita starpā jānosaka izglītojamo uzvedības noteikumi izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos, kā arī atbildība par to neievērošanu.”

Pārkāpumu dēļ skolēnu iespējams arī atskaitīt no izglītības iestādes

“Gadījumos, kad izglītojamais pārkāpj izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, tostarp nepilda tajos noteiktos pienākumus, izglītības iestādei ir ne vien tiesības, bet arī pienākums konsekventi rīkoties atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem, tai skaitā piemērojot tajos noteikto atbildību,” LV portālam stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI).

Kā norāda IKVD, pamatizglītības pakāpē tradicionāli par skolēna pienākumu nepildīšanu vai iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu tiek piemērots brīdinājums, izteikts rājiens, notiek pārrunas ar skolēna vecākiem, savukārt vidējās izglītības pakāpē ir iespējama arī skolēna atskaitīšana no izglītības iestādes.

Papildus jāmin, ka, piemēram, profesionālās izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumu neievērošana var ietekmēt piešķiramās stipendijas apmēru.

Vecāku pienākums ir sadarboties ar izglītības iestādi

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta pirmajā daļā noteikts, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Turpretī Izglītības likuma 58. pantā noteikti vecāku pienākumi attiecībā uz bērna izglītošanu. Proti, vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:

• savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;
• sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, tai skaitā ar pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos – ar pašvaldību, ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas;
  ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;
• informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna izglītošanu, tai skaitā sadarboties ar izglītības iestādi. Respektīvi, dot mācību iestādei signālus par bērna uzvedības problēmām, kā arī vecāku pienākums (nevis izvēle) ir iejaukties un uzturēt komunikāciju ar skolu, lai šīs problēmas novērstu.

Vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna izglītošanu, tai skaitā sadarboties ar izglītības iestādi.

Vecāki, kuri neiesaistās problēmas risināšanā, var tikt sodīti

Ja vecāki nesadarbojas ar izglītības iestādi un ja situācijas risināšanai ir izmantoti visi izglītības iestādes rīcībā esošie iekšējie resursi, izglītības iestāde, ņemot vērā risināmā jautājuma problemātiku, var izmantot ārējos resursus, proti, informēt izglītības iestādes dibinātāju par nepieciešamību sniegt atbalstu, lūgt iesaistīties kompetentās pašvaldības iestādes sociālo dienestu un/vai bāriņtiesu, vērsties pašvaldības sadarbības grupā, klāsta VBTAI.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta ceturtā daļa noteic, ka par vecāku pienākumu nepildīšanu paredzēta atbildība, tostarp bāriņtiesa var lemt jautājumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu/atņemšanu vai pieņemt citu lēmumu saistībā ar strīdus jautājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 177. panta trešo daļu bērna aprūpe cita starpā nozīmē arī bērna izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Turpretī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 85. pantā noteikts, ka par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem, personai, kuras aprūpē bērns ir nodots ar bāriņtiesas lēmumu, vai personai, kura nodrošina bērna īslaicīgu aprūpi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.

Līdz ar to, vērtējot gadījumus par izglītojamo izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem, vecāku sadarbība ar izglītības iestādi konkrētās problēmsituācijas risināšanā var tikt skatīta kopsakarā ar vecāku pienākumu izglītot un audzināt bērnu un no tā izrietošajām sekām, ja šis pienākums netiek atbilstoši pildīts, LV portālam skaidro VBTAI.

Izpratne par pienākumiem jāveido jau no mazotnes

E. Bārtule stāsta: “Pienākumi mājās un to pildīšana ir svarīgi, lai attīstītu nozīmīgas prasmes, kā arī veicinātu atbildību, pašdisciplīnu un pašpārliecību. Pienākumu veikšanā mājās bērnu var iesaistīt jau no bērnības, turklāt mazi bērni visbiežāk labprāt piedalās mājas darbos. Jo agrāk bērns iesaistīsies pienākumu veikšanā mājās, jo vairāk saprotami tas būs vēlāk.”

Otrs būtisks aspekts, lai bērnam veidotos pozitīvas attiecības ar pienākumu pildīšanu, ir vecāku piemērs, jo bērni bieži mācās, vērojot pieaugušo uzvedību, akcentē E. Bārtule.

Tātad arī vecākam atbildīgi jāizturas pret savu pienākumu pildīšanu ikdienā, ģimenē nostiprinot veselīgu attieksmi pret pienākumiem.

Avots: LV portāls